Starptautiska zinātnieku grupa ir pielikusi punktu pusgadsimtu ilgai mīklai par dīvainu asins īpašību, kas tika atklāta grūtniecei medicīniskās apskates laikā jau 1972. gadā.
Pārbaudot kādas grūtnieces asinis 1972. gadā, atklājās, ka viņas sarkano asinsķermenīšu virsmā trūkst vienas molekulas. Piecdesmit gadus vēlāk zinātnieki no Lielbritānijas un Izraēlas, pētot šo neparasto molekulas neesamību, atklāja jaunu asinsgrupu, raksta izdevums “Science Alert”.
Cilvēki ar pirmo asinsgrupu, visticamāk, nodzīvos līdz sirmam vecumam bez miokarda infarkta, intervijā "Medikforum" sacīja kardiologs Vladimirs Podhomutņikovs.
Latvijā populārākās ir A un 0 asinsgrupas, visretākā ir AB. Dzīves laikā asinsgrupa cilvēkam nemainās – tā var mainīties vienīgi, ja pārstāda kaulu smadzenes.