arhitektūra

Šanhajā, izmantojot staigājošus robotus, tika pārvietots viss arhitektūras komplekss, kas celts 20. gadsimta 20.–30. gados,atsaucoties uz laikrakstu "China Daily", vēsta medijs "Nexta".

“Latvijas Radio” raidījums “Zeme 2050” veic ļoti atbalstāmu darbu, sabiedrību informējot par mūsdienīgiem pilsētvides attīstības jautājumiem. Nav šaubu, ka mūsu pilsētvidei jākļūst arvien pievilcīgākai, ērtākai un visdažādākajiem cilvēkiem pieejamākai. Taču tad pēkšņi kā no senas, it kā jau aizmirstas pagātnes atskan arhitektes Evelīnas Ozolas balss: “Pilsētas vēsturiski ir veidotas tā, lai labi un ērti būtu darbaspējīgiem, pieaugušiem baltādainiem vīriešiem.”

Par konkursa "Latvijas Arhitektūras gada balva 2020" lielās balvas jeb "Grand Prix" laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta ēku rekonstrukcija Miesnieku ielā, Rīgā, un tās autori SIA "Arhis arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība.

Pirmdien, 5.oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau piecpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā "Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā" piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā. "Skates finālisti atspoguļo profesionāli daudzpusīgu un objektīvi augstvērtīgu pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā un, žūrija ir lēmusi atzinības piešķirt visiem finālistiem. Kā arī, sekojot līdzi aktuāliem procesiem pilsētā žūrija īpaši atzīmē Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību Riga Annenhof - "Par aktīvismu Anniņmuižas dzīvojamās ēkas un parka saglabāšanā kā apkaimes kultūras vietu". Vēlos atzīmēt privāto investīciju īpatsvaru starp finālistiem un izcelt objektus ar paaugstinātu pienesumu pilsētvides kvalitātei, kuri demonstrē attieksmi un piedāvā risinājumus, kā rūpēties par labāku dzīves kvalitāti rīdziniekiem. Starp labākajiem arī aktuāli mājokļu projekti, veidojot kvalitāti un daudzveidību Rīgai tradicionālas apbūves struktūras atjaunošanā un pilnveidošanā. 2020.gada balva tiek piešķirta Hanzas peronam - projektam, kurš ciena Rīgas vēsturi un veltīts nākotnei. Kultūras objekts īstenots Rīgas arhitektūrai raksturīgā manierē - izmantojot vēsturisko un demonstrējot laikmetīgo arhitektūrā, tā padarot to saistošu un interesantu. To novērtējusi arī sabiedrība, balsojot un piešķirot šim objektam tradicionālo Sabiedrības atzinību," uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Konkursā forumā «Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā» par gada sievieti arhitektūrā 2019. gadā tika atzīta Zaiga Gaile. Tieši pagājušajā gadā viņa saķērās ar Jaunā Rīgas teātra būvniekiem, preses konferencē izsakot asus pārmetumus lielo būvnieku mafijai.

Pēdējās dekādēs Latvijas pilsētvide un dabas ainava strauji mainījusies – īstenotas ievērojamas pārmaiņas publiskajā ārtelpā, redzami uzlabojot pilsētvides un dabas ainavu kvalitāti. Skaitā un kvalitātē strauji pieauguši laikmetīgi ārtelpas projekti un risinājumi. Iezīmējot nozares briedumu un atzīmējot profesionālās izglītības un profesionāļu sabiedriskā darba sniegumu, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija šogad rīkoja pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras balvu. Lielformāta brīvdabas izstādi "Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2019" var aplūkot Rīgas Centrālās stacijas laukumā. Pasākumā piedalījās Helena Gūtmane, LAAA valdes priekšsēdētāja;SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Uldis Zommers; TV raidījuma „Ielas garumā" veidotāja Lilita Eglīte.

Lielākā daļa arhitektūras sasniegumu skatei 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros, atgādināja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Gadsimtiem veco pirti ''Artuklu Hamamı'' Turcijā no Hasankeifas pārveduši uz citu lokāciju, lai to izglābtu no plūdiem, kas radušies no skandalozā dambja.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu "Together and Apart" ("Kopā un atsevišķi"). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Pašvaldības apbalvojums par ieguldījumu Rīgas pilsētvides kvalitātes pilnveidošanā šogad piešķirts sešiem arhitektiem - Daigai Veinbergai, Vitai Palkovņikovai, Alvim Zlaugotnim, Arnim Kleinbergam, Artūram Lapiņam un Vītautam Biekšam.

Pirmdien, 3. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau vienpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. 2016. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem: arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram, Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu arhitektei Ingūnai Rozentālei – par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā. „Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē – objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais darbs – vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Liepājnieki Valija un Andris Beluzas jau četrus gadus dzīvo Nīcas novadā, dažus kilometrus aiz Liepājas robežas, prom no cilvēku burzmas. Abi saimnieki ir ekoloģiska dzīvesveida piekritēji, tāpēc viņu namiņš ir ar velēnu jumtu, kas gan reizēm karstā laikā jāaplaista un reizi gadā jānopļauj. Velēnu jumti vēl ir retums Latvijā, bet ieviesti šeit pēc Norvēģijas parauga. «Tas ir cits fīlings,» pārliecināta Valija.

Arhitektam Jānim Bērziņam ar sievu, būvinženieri Viju Gēmi piesātināto krāsu un apaļo formu nams privātmāju ciematā Amatciems ir trešais kopīgi radītais un apdzīvotais projekts. Viņu kopdzīvi un darbu, pēc pašu domām, visprecīzāk raksturo jēdziens jaunrade. «Esam kā veci studenti, jo visu laiku vēlamies izveidot kaut ko jaunu,» Vija un Jānis smejot vienbalsīgi nosaka.

Arhitektu savienība šodien preses konferencē paziņojusi 16 labākos Latvijas arhitektūras darbu, kas cīnīsies par godalgām 2014. gada Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursā.

5. decembrī 105 gadu vecumā miris izcilais brazīļu arhitekts, Prickera prēmijas laureāts Oskars Nīmeijers, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz telekanālu Globo.

Šodien, 5.novembrī, Rīgas biržas ātrijā Doma laukumā 6 tika atklāta plāksne ar informāciju, ka par šīs ēkas atjaunošanu piešķirta Rīgas gada balva arhitektūrā.

20. augustā uz Venēciju dodas Latvijas autoru radošā komanda, lai Venēcijas biennāles 13. Starptautiskajā arhitektūras izstādē 55 valstu vidū izveidotu Latvijas ekspozīciju.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs tiks saglabāts un tiks pastiprināta tā loma arhitektūras kvalitātes uzraudzībā. Drīzumā tiks izsludināts konkurss uz biroja vadītāja vietu.