Pirms 2. pasaules kara Latvijas centieni kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli nebija sekmējuši aizsardzību pret agresoriem Vāciju un PSRS, bet tieši otrādi – pasliktināja Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas globālpolitikas spēlītēs
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.