Trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju dāvanu iegādei un svinībām plāno tērēt virs 100 eiro, liecina “Kantar TNS” veiktā aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Kā liecina “Maxima Latvija” veiktā svētku aptauja, arī šogad, pandēmijas un ierobežojumu dēļ ziemas gaidītāko svētku svinēšana notiks mājas – 86% respondentu* Ziemassvētkus plāno pavadīt mājās kopā ar ģimeni, vairumam svētku sajūtu uzburot, gatavojot kopīgu maltīti.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju kopumā atbalstītu bērnu līdz 12 gadu vecumam vakcināciju pret Covid-19, ja Latvijā būtu šāda iespēja, vēstīts TV3 raidījumā "900 sekundes".
Mazāk nekā pusei jeb 43% iedzīvotāju digitālie risinājumi ātrās ēdināšanas restorānos ir svarīgi, liecina ikgadējā ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes "Hesburger" veiktā aptauja par pircēju paradumiem un ātrās ēdināšanas tirgus tendencēm Baltijas valstīs.
Summu virs 100 eiro Ziemassvētku dāvanām šogad plāno iztērēt 50% iedzīvotāju Igaunijā, 46% - Lietuvā un 34% - Latvijā, secināts aptaujā, ko pēc "SEB bankas" pasūtījuma veica uzņēmums "Norstat".
Tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu, kas nepieciešams, lai veiksmīgi strādātu attālināti, secināts mobilo sakaru operatora SIA "Tele2" veiktajā aptaujā
Kamēr vidēji Eiropā 16% iedzīvotāju ņem aizdevumu, lai iegādātos Ziemassvētku dāvanas un ēdienu, jo tas satuvina ģimeni un tiek sagaidīts no citiem ģimenes locekļiem, Baltijas valstīs šāda prakse ir maz izplatīta, liecina 2021.gada "Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums".
Latvijā 97% skaistumkopšanā strādājošo ir saskārušies ar nopietnām finansiālām grūtībām saistībā ar aizliegumu strādāt Covid-19 pandēmijas laikā, secināts Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) veiktajā aptaujā.
Baltijā visaugstāko vēlmi nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti pauž Igaunijas iedzīvotāji, tikmēr Latvija ir otrajā vietā, bet Lietuva - trešajā, secināts pētījumā, kuru ar NATO finansējumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadībā īstenojusi starptautiska pētnieku grupa.
32% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 ietekmē ir vairāk sākuši domāt par savu veselību un labāk par sevi rūpēties, atklāj Samsung Electronics Baltics veiktā aptauja.
Valsts prezidents oficiāli izsludināja nākamā gada budžetu, tas stāsies spēkā 1. janvārī. TV3 raidījums “900 sekundes” skaidroja, cik labi informēta par to ir sabiedrība.
Braukšanas apstākļi šoziem jau novembra izskaņā kļuva par lielu izaicinājumu daudziem šoferiem. TV3 raidījums “900 sekundes” skaidroja, cik apmierināti ar ceļu uzturēšanu savā pašvaldībā ziemas laikā ir Latvijas iedzīvotāji.
Vairums Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.* Tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 43 % iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām interneta tīmeklī.
Gandrīz divu gadu garumā Covid-19 pandēmija ir raisījusi asas diskusijas par vīrusa izplatību, vakcināciju, ierobežojumiem un citiem jautājumiem, tai skaitā arī ģimenes un tuvinieku lokā, nereti atstājot negatīvu ietekmi uz savstarpējām attiecībām.
17% Latvijas iedzīvotāju tuvāko gadu laikā apsver savā mājsaimniecībā uzstādīt saules paneļus (mikroģeneratorus), lai ražotu elektroenerģiju pašpatēriņam, tostarp 4% plāno to darīt jau tuvāko 1 – 2 gadu laikā, liecina AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar pētījumu centru "Kantar" veiktas aptaujas dati. Savukārt 2% aptaujāto norādījuši, ka saules paneļus savā īpašumā jau ir uzstādījuši.
Latvijā 50% aptaujāto jauniešu vecumā no 18-24 gadiem aizraujas ar smēķēšanu, turklāt katrs piektais jeb 19% no tiem smēķē regulāri, liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākais Veselības indeksa pētījums.
Lielākā daļa jeb 63% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri ir vakcinēti pret Covid-19 un kuriem ir pagājuši seši mēneši kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas, ir norādījuši, ka jau tagad ir gatavi pieteikties un saņemt balstvakcīnu, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Vairums Baltijas valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka papildu uzkrājumu pensijai ir jāsāk veidot jau vecumā no 18 līdz 24 gadiem, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs.