Gandrīz piektā daļa jeb 18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros, liecina pētījumu centra SKDS aptauja, kas veikta pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma.
Krietni vairāk - 60% - uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā, 47% veic ieguldījumus trešā līmeņa pensiju fondā, savukārt 40% savus uzkrātos līdzekļus glabā bankas kontā. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā minējuši 29% respondentu, bet citi finanšu uzkrājumu un ieguldījumu veidi ir minēti salīdzinoši retāk.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver, ka FKTK, izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, secināja, ka viens no virzieniem, kas attīstāms, ir ieguldījumu kultūras veicināšana. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte krietni atpaliek. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem un kas viņus attur likt naudai pelnīt.
Purgaile piebilst, ka aptaujā iegūtie dati ļaus FKTK sadarbībā ar citām institūcijām spert tālākos soļus, nodrošinot atbalsta pasākumus un aktivitātes Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu kultūras attīstīšanā.
Respondentu vērtējumā labākais finansiālo uzkrājumu glabāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā - 85% respondentu norāda, ka tas ir kopumā labs finansiālo uzkrājumu glabāšanas veids.
Lielākā daļa respondentu par kopumā labiem finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidiem atzīst arī ieguldījumus dārgmetālos vai dārglietās (61%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (57%), skaidru naudu eiro (53%), investīcijas biznesā, kapitāla daļas uzņēmumos (52%), ieguldījumus mākslas priekšmetos (51%) un biržās kotētus vērtspapīrus (50%). Vēl 43% respondentu uzskata, ka noguldījums kādā no Latvijas bankām ir kopumā labs finansiālo uzkrājumu veids, skaidra nauda ārvalstu valūtās minēta 41% respondentu atbildēs, savukārt 14% minējuši kriptoaktīvus.
Gandrīz trešdaļa respondentu jeb 32% seko līdzi saviem ieguldījumiem biržās kotētos vērtspapīros bieži/pastāvīgi. Savukārt neregulāri saviem ieguldījumiem seko līdzi 74% biržās kotēto vērtspapīru īpašnieki, 51% nekustamā īpašuma īpašnieku un 47% respondentu, kas iegulda trešā līmeņa pensiju fondā.
Savukārt 44% respondentu, veicot ieguldījumus, kopumā mēdz izvirzīt kādus ļoti konkrētus finansiāla rakstura mērķus, kuri ir ar šo ieguldījumu jāsasniedz (dažkārt - 36%, vienmēr - 9%). 28% respondentu, veicot ieguldījumus, neizvirza konkrētus finansiāla rakstura mērķus. Šādus mērķus biežāk izvirza vīrieši un respondenti ar augstākiem ienākumiem.
Populārākais informācijas avots, no kura aptaujas respondenti iegūst informāciju, lai pieņemtu ar finanšu ieguldījumiem saistītos lēmumus, - Latvijā bāzēti masu mediji (32%). Salīdzinoši bieži informācija tiek iegūta arī no Latvijas forumiem, domu apmaiņas vietnēm (22%), tirgus uzraugu interneta vietnēm (22%) un starptautiskajiem masu medijiem (22%). 18% respondentu informāciju, lai pieņemtu ar finanšu ieguldījumiem saistītos lēmumus, iegūst no tirgus organizētāja interneta vietnēm, bet 14% - no ārzemju forumiem, domu apmaiņas vietnēm.
Lielākā daļa respondentu jeb 56% kopumā interesējas un izglītojas par ar ieguldījumiem saistītiem jautājumiem (diezgan reti - 32%, laiku pa laikam - 19%, bieži/pastāvīgi - 5%). 43% respondentu to nedara gandrīz vai pilnīgi nemaz. Biežāk par šādiem jautājumiem interesējas vīrieši, ģimenē latviski runājošie respondenti, respondenti ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni.
Kā galvenos iemeslus naudas uzkrājumu neieguldīšanai respondenti norādījuši šobrīd pasaulē valdošo pārāk lielo nenoteiktību (76%), kopējās inflācijas un energoresursu straujo sadārdzinājumu (71%), uzkrātie līdzekļi ir paredzēti kādam konkrētam, tuvākajā laikā plānotam, tēriņam (65%), uzkrātās naudas patlaban nav tik daudz, lai to būtu jēga kaut kur ieguldīt (73%), trūkst viedokļu no uzticamiem avotiem par ieguldījumu tēmu, kas palīdzētu izvērtēt iespējas un pieņemt lēmumus (55%), nav skaidru zināšanu, kur un kā var ērti un viegli ieguldīt uzkrātos līdzekļus (53%).
Aptauja veikta 2022.gada vasarā, un tajā piedalījās 1003 respondentu, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens" vismaz divu mēnešalgu apmērā, vecumā no 23 līdz 65 gadiem.