Aptauja

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā strauji augusi premium cenu kategorijas – dārgāki nekā 600 eiro – viedtālruņu tirgus daļa. No 2020. gada šīs cenu kategorijas telefonu tirgus daļa ir pieaugusi par 75 % un šī tendence turpinās arī šogad.

23% darba ņēmēju vecumā no 30 līdz 39 gadiem šī gada laikā plāno mainīt darbu, liecina SmartHR aptauja. Vidēji Latvijā šāda iecere ir katram sestajam jeb 16% iedzīvotāju. Aptaujas dati norāda uz vēl vienu tendenci - katrs trešais respondents, kurš plāno pārmaiņas karjerā, esošajā darba vietā strādā līdz 2 gadiem.

Vairāk nekā trešdaļa (37%) autovadītāju pie stūres mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, 34% - dzer kafiju, 24% - ēd, bet vēl 9% raksta ziņas telefonā. 2% autovadītāju mēdz lasīt ziņas vai pētīt sociālo tīklu saturu, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. 42% norādījuši, ka pie stūres nemēdz darīt blakus lietas.

Neskatoties uz to, ka 68% Latvijas iedzīvotāji savas zināšanas par darba drošību vērtē kā labas vai ļoti labas, aptaujātie atzīst, ka darba drošības noteikumus ikdienā pārkāpj, liecina tekstila nomas servisa uzņēmuma “Lindstrom” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” īstenotās aptaujas rezultāti, tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, kas tiks atzīmēta 28. aprīlī. Biežāk minētie pārkāpumi ir darba apģērba mazgāšana mājas apstākļos, darba vietas nepārbaudīšana pirms darba uzsākšanas un individuālo darba aizsardzības līdzekļu neizmantošana.

2022.gadā puse (50,3%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem lasīja grāmatas (ieskaitot e-grāmatas vai audio grāmatas), liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Visvairāk grāmatu lasītāju ir starp sievietēm, jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību.

Martā Valsts prezidenta Egila Levita darbību pozitīvi vērtēja 27% Latvijas pilsoņu, savukārt negatīvi - 54% respondentu, liecina pētījumu centra "SKDS" aptaujas dati, ar kuriem dalījies Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Aptuveni trešā daļa (33%) autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies – 27% to dara reti, 4% bieži, bet 2% regulāri, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Vēl 3% autovadītāju norāda, ka, lai gan paši vienmēr piesprādzējas, pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies. 64% aptaujāto autovadītāju norāda, ka vienmēr piesprādzējas.

Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars - tie ir galvenie faktori, lai justos labi, Rimi aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji min stresu un nervozitāti.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegādājas īpašuma un KASKO apdrošināšanas polises, savukārt divreiz retāk apdrošina savu dzīvību un iekļūšanu nelaimes gadījumos, secināts bankas "Citadele" veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.

Pirmo reizi novērojumu vēsturē Latvijas krievvalodīgie valsts ārpolitiskā kursa orientēšanos uz Rietumiem uzskata par vēlamāku, nekā raudzīšanos uz Austrumiem, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktās aptaujas dati.

Lai arī Latvijas iedzīvotāji paši savu informētību par elektrodrošību vērtē augstu, katrā desmitajā mājsaimniecībā (10%) joprojām ir atrodamas bojātas elektroiekārtas, kas tiek izmantotas ikdienā, liecina jaunākās AS "Sadales tīkls" aptaujas "Elektrodrošības indekss"dati.

Teju puse Latvijas sabiedrības nākamajai apkures sezonai plāno gatavoties laicīgi - gandrīz katrs trešais jau pavasarī vēlas sākt veidot iekrājumus rēķinu apmaksai, savukārt 17% plāno veikt praktiskus uzlabojumus sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Lielbritānijā veikta pavisam interesanta aptauja, kurā noskaidrots, ka vīriešiem, kuriem ir kādā īpaša vizuālā iezīme, visbiežāk mēdz krāpt savas partneres, vēsta medijs "The Sun".

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktās aptaujas* dati liecina, ka 41% vecāku un vecvecāku neietekmētu jauniešu lēmumus par profesionālās vai vispārējās vidējās izglītības izvēli pēc pamatskolas pabeigšanas. Tajā pašā laikā 37% tomēr mēģinātu ietekmēt bērna izvēli, procentuāli līdzvērtīgās daļās dodot priekšroku profesionālās izglītības iestādei un vispārējās izglītības mācību iestādei.

Latvijā 41% iedzīvotāju atbalstītu atteikšanos no viena un divu centu monētām, liecina 2023.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Latvijā 83% iedzīvotāju atbalsta samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai, vēsta Latvijas Restorānu biedrība (LRB), atsaucoties uz aptaujas datiem, kas veikta sadarbībā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un pētījumu kompāniju SKDS.

Drošākās valstspilsētas to iedzīvotāju skatījumā ir Valmiera un Liepāja - naktī vieni pa savu pilsētu nebaidās staigāt 80,7% Liepājas un 78,7% Valmieras iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz aptaujas datiem par dzīves kvalitāti visās valstspilsētās, izņemot Rīgu.

Darbiniekus visvairāk labākai strādāšanai motivē prēmijas un piemaksu sistēma, kā arī veselības apdrošināšana un papildu brīvdienas, vēsta biznesa mācību centra "Trainify" pārstāvji, atsaucoties uz aptaujas datiem, kas veikta pēc centra pasūtījuma.

Vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā sākuši iegādāties veselīgākus – ekoloģiskus, bioloģiskus, minerālvielām un vitamīniem bagātus – pārtikas produktus: augļus, dārzeņus, graudaugus, zivis u. c., liecina aptauja. Galvenais kritērijs, iegādājoties pārtikas produktus, ir cena, bet vienlaikus sabiedrība pievērš uzmanību tādiem aspektiem kā produkta kvalitāte, sastāvs un ietekme uz veselību, kā arī tas, cik šis produkts ir neaizstājams ikdienas uzturā.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka apmēram 45% skolas vecuma bērnu vecāku pavasara skolēnu brīvlaikā ieplānojuši dažādas aktivitātes, lai kvalitatīvi pavadītu laiku kopā ar ģimeni vai pilnveidotu bērnu zināšanas un prasmes ārpus skolas. Šādam aktivitātēm trešā daļa jeb 33% vecāku plāno veltīt vairāk nekā 300 eiro.