Noskaidroti šķēršļi, kas liedz Latvijas iedzīvotājiem dzīvot veselīgāk

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

AS Grindeks veiktās aptaujas dati atklāj, ka 2025. gadā veselīgāku dzīvesveidu apņēmušies ievērot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, taču dažādi šķēršļi kavē šo apņemšanos īstenot. Pētījums rāda, ka 15,9% respondentu vispār nav izvirzījuši sev mērķi dzīvot veselīgāk, kamēr 12,4% norāda, ka nesaskaras ar šķēršļiem ievērot veselīgu dzīvesstilu.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kuriem veselīga dzīvesstila ieviešana sagādā grūtības, visbiežāk norāda, ka galvenais iemesls ir ieradumu maiņas sarežģītība, kas skar 38,6% respondentu. Arī motivācijas trūkums ir būtisks faktors - 19,1% aptaujāto atzīst, ka viņiem pietrūkst disciplīnas un iedvesmas turpināt iesākto. Nozīmīgu lomu spēlē arī laika trūkums, ko par lielāko šķērsli veselīgam dzīvesveidam uzskata 14,2% aptaujāto, un finansiālie apstākļi, kas šādu ierobežojumu rada tikpat lielai respondentu daļai.

Akcentējams, ka jaunākā paaudze (18-29 gadi) biežāk norāda uz motivācijas trūkumu, savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotājiem (50-74 gadi) šķēršļi vairāk saistīti ar veselības problēmām un ierobežotām iespējām fiziskām aktivitātēm. Finansiālie apsvērumi vairāk ietekmē zemāku ienākumu grupu, kamēr augstāku ienākumu respondentiem biežāk trūkst laika sava dzīvesveida maiņai.

Eksperti uzsver, ka, lai veicinātu veselīgu paradumu ieviešanu sabiedrībā, būtisks ir valsts un sabiedrības atbalsts. Pieejamākas sporta un veselības veicināšanas programmas, informatīvas kampaņas un izglītojoši materiāli, kā arī darba devēju iniciatīvas, kas veicina līdzsvarotu darba un privātās dzīves attiecību, var būtiski palīdzēt tiem, kuri vēlas dzīvot veselīgāk, bet saskaras ar šķēršļiem.

Aptaujas dati arī liecina, ka cilvēki, kuri jau ir apņēmušies dzīvot veselīgāk, to galvenokārt dara, ieviešot izmaiņas savā uzturā un pievēršoties fiziskām aktivitātēm. Veselīga uztura izvēle ir populārākais solis starp tiem, kas vēlas dzīvot veselīgāk, bet atšķirības redzamas atkarībā no vecuma - jaunāki cilvēki biežāk izvēlas aktīvu dzīvesveidu, savukārt vecāki respondenti vairāk koncentrējas uz uztura paradumu maiņu.

"Veselīgs dzīvesveids nav tikai modes tendence - tas ir ieguldījums mūsu nākotnē. Katrs mazs solis, ko cilvēks sper pretī veselīgākam ikdienas ritmam, ir ieguldījums viņa pašsajūtas un dzīves kvalitātē," saka AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis. "Mēs vēlamies iedvesmot cilvēkus uztvert veselību kā vienu no lielākajām vērtībām un palīdzēt viņiem atrast veidus, kā padarīt veselīgus paradumus par ikdienas sastāvdaļu. Ikvienam ir iespēja justies labāk - un tas ir ceļš, kas jāsāk jau šodien."

Lai arī daļa sabiedrības jau ir uzsākusi veselīgākus paradumus, svarīgi turpināt darbu pie informētības palielināšanas un atbalsta sniegšanas tiem, kas vēl nav spēruši pirmos soļus.

Aptauja tika veikta 2025. gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat Latvija". Kopumā aptaujā piedalījās 1007 respondenti no Latvijas.

Latvijā

Latvijā ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā bija 299,444 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir pieaugums par 3,7%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotie dati. Visvairāk ieņēmumu 2024.gadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 153,911 miljonus eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023.gadā. Inspekcijas priekšniece Signe Birne intervijā aģentūrai LETA norāda, ka interaktīvo azartspēļu apgrozījums veido jau vairāk nekā pusi no kopējā un šī tendence turpināsies.

Svarīgākais