Amatpersonu deklarācijas

Jaunievēlētās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektores Irinas Arhipovas ienākumi pērn bija 103 128 eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pērn atalgojumā no arodbiedrības saņēma 38 900 eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājas un Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas (ZZS) ienākumi pērn sasnieguši aptuveni 160 000 eiro, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs pērn atalgojumā saņēmis 49 701 eiro, kas ir par 1,7 reizēm vairāk nekā 2022.gadā, kad atalgojumā viņš saņēma 29 746 eiro, liecina iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Bijušā Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka parādsaistības pērn sarukušas par 48 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča pērn saņēma 54 707 eiro algu, kas ir par 9920 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina viņas amatpersonas deklarācija.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pagājušajā gadā atalgojumā no Rīgas pašvaldības saņēmis 68 408 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2023.gadu.

Kā ziņo “LTV Panorāma”, līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības un zinātnes ministrija virza arī grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ievērojami sašaurinātu to informācijas apjomu, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.

Finanšu ministrija rosina saglabāt līdzšinējo valsts amatpersonu deklarēšanas mehānismu, izvērtēt deklarācijā norādāmo ziņu apjomu un deklarācijas iesniedzēju loku.

Laika posmā līdz 21. aprīlima kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2010. gadu ir iesniegušas 55190 amatpersonas jeb 97,22 procenti no iesniedzamo deklarāciju kopējā skaita – 56766, portālu nra.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu. Attiecīgais likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, uzliks par pienākumu visiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas teritorijā, deklarēt savu mantisko stāvokli par īpašumiem, kas tiem piederēs 2011. gada 1. jūlijā pulksten 0.00. Plānots, ka deklarācija būs jāiesniedz visiem, kam vismaz viena no norādītajām vērtībām pārsniegs 50 minimālās mēnešalgas (Ls 10 000).

Otrdien, 4. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, līdz ar to Valsts amatpersonu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizpildīs ar pieejamo informāciju par 2011.gadu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Aptaujājot nozaru vadošos uzņēmumus, konsultāciju kompānija Fontes secināja, ka darbiniekiem, kuri veic tādus pašus pienākumus kā pērn, mēneša pamatalga (bruto mēneša pamatalga, kas ir fiksēta darba līgumā) šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājusies vidēji par 1,1%, gada kopējā alga – vidēji par 1,4 procentiem.

Pērn reti kurš izvairījies no algu samazinājuma – arī politiķi un valsts iestāžu amatpersonas, apliecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto deklarāciju dati. Taču ne vienmēr tas nozīmējis nepieciešamību reāli savilkt jostas, un ir amati, kuros ienākumus gandrīz līdzšinējā līmenī palīdz noturēt kompensācijas, kā tas, piemēram, ir Saeimas deputātiem.