Amatpersona: Igaunijai nāksies maksāt par Latvijas nespēju "Rail Baltica" projektā

Latvijas nespēja plānotajā termiņā pabeigt Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" nenovēršami radīs izmaksas arī Igaunijai, paziņoja Igaunijas valsts kontrolieris Jans Holms.

Igaunijas parlamenta Pretkorupcijas komisija apsprieda "Rail Baltica" būviecības grafiku, finansējuma ilgtspēju un ar projekta īstenošanu saistītos galvenos riskus.

Holms atzina, ka, objektīvi vērtējot, Latvijai nav reālu iespēju savu dzelzceļa posmu pabeigt laikus, un naudas summa, kas šim projektam būtu jāpiešķir īsā laika posmā, Latvijai ir ievērojama.

Igaunijas valsts kontrolieris norādīja, ka trīs Baltijas valstis nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā meklē papildu desmit miljardus eiro "Rail Baltica" projektam, no kuriem Igaunija pieprasa tikai 1,2 miljardus eiro. Salīdzinājumam - iepriekšējos divos budžeta periodos projekts kopumā saņēma četrus miljardus eiro.

"Vēl pirms dažiem mēnešiem Klimata ministrija teica, ka Latvija [šajā projektā] atpaliek no Igaunijas par diviem gadiem. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Igaunija var ievērot termiņu, ja mēs nezaudēsim laiku," teica Holms.

Viņš pauda cerību, ka Klimata ministrija jau ir aprēķinājusi, kāda būtu visprātīgākā rīcība Igaunijai, ja Latvija tagad paziņotu, ka nevar pabeigt dzelzceļa līniju laikā. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai Latvija sniegtu skaidrāku grafiku, kad un saskaņā ar kādu plānu tā plāno pabeigt dzelzceļa līniju, pēc kā Igaunija varētu veikt pamatotus aprēķinus.

Jo, ja Igaunija apturēs visus darbus, viss kļūs dārgāks," paskaidroja Holms.

"Ņemsim, piemēram, "Rail Baltic Estonia". Jums ir aptuveni 200 darbinieku, nedaudz mazāk. Vai visi šie cilvēki vienkārši gaidīs, tik ilgi nestrādājot? Šie aprēķini jāveic no dažādiem skatupunktiem. Fakts ir tāds, ka Latvijas kavēšanās mums jebkurā gadījumā izmaksās naudu, un es domāju, ka tā ir problēma," atzina Igaunijas valsts kontrolieris.

Klimata ministrijas vicekanclers Sanders Salmu komisijā apliecināja, ka, neskatoties uz norisēm Latvijā, Igaunija turpina projekta īstenošanu tempā, kas ļaus dzelzceļa līniju pabeigt līdz 2030. gadam.

"Vēlētos ikvienam atgādināt, ka tas nav tikai Baltijas projekts. Tas ir nozīmīgs posms Eiropas transporta koridorā, kas dalībvalstīm ir jāpabeidz līdz 2030. gadam. Runa ir par starptautiskām saistībām," uzsvēra Salmu, piebilstot, ka uzmanība tagad būs uz Latvijas jaunā premjerministra Andra Kulberga (AS) rīcību.

Projekta īstenotāja Igaunijā "Rail Baltic Estonia" valdes priekšsēdētājs Anvars Salometss sacīja, ka uzņēmums tehniski ir nodrošinājis iespējas pabeigt un atvērt dzelzceļa līniju līdz 2030. gadam. Lai turpinātu darbus atbilstoši grafikam, ir pieņemti nepieciešamie lēmumi par valsts finansējumu šim gadam, taču par nākamo gadu lēmumi vēl gaidāmi, kad rudenī tiks veidots Igaunijas valsts budžets 2027. gadam.

Baltijas valstu kopuzņēmuma projekta īstenošanai "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle sacīja, ka Latvijai pašlaik pietrūkst 3,7 miljardu eiro projekta pabeigšanai paredzētajā termiņā. Viņš apliecināja, ka kopuzņēmums nepārtraukti izstrādā ierosinājumus finansējuma trūkuma novēršanai.

Paegle teica, ka Latvijai tagad vajadzētu koncentrēties uz to, lai gan saviem iedzīvotājiem, gan kaimiņvalstīm izskaidrotu, kādēļ projekts ir jāpabeidz, jo viena no lielākajām problēmām Latvijā ir tas, ka sabiedrībā nav izpratnes par projekta lietderīgumu.

Viņš uzsvēra ka "Rail Baltica" ir politisks un stratēģisks jautājums, kā arī militārs un aizsardzības projekts, kas stiprina ES austrumu flangu.

Kulbergs, kurš atrodas vizītē Igaunijā, pirmdien preses konferencē atzina, ka "Rail Baltica" pabeigšana līdz 2030. gadam Latvijā būs sarežģīta, taču viņam esot idejas, kā atrisināt problēmu.

Latvijas premjerministrs arī paziņoja, ka plāno apspriest "Rail Baltica" ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, apgalvojot, ka Eiropai tagad vajadzētu uz šo projektu raudzīties citādi nekā iepriekš.

"Šis projekts tagad ir ārkārtīgi svarīgs, īpaši, ja domājam par militāro mobilitāti. Mēs to nevaram finansēt tā, kā esam to darījuši līdz šim, ar nelieliem maksājumiem. Ja šis ir militārs projekts, tad finanšu piešķīrumiem tas jāatspoguļo, un nepieciešamās summas jāpiešķir atbilstoši," klāstīja Kulbergs.

Paegle jau iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka jaunajai valdībai steidzami ir jāpieņem lēmumi par "Rail Baltica" finansēšanas plānu un termiņu.

Viņš atzīmēja, ka "RB Rail" ir piedāvājis vairākus variantus, lai risinātu iztrūkstošo finansējumu projektā, taču tas ir saistīts arī ar noteikto termiņu - 2030. gadu.

Viens no variantiem ir īstenot publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) pamattrases ziemeļu daļā, piemēram, posmā no Skultes līdz Igaunijas robežai, kas izmaksātu aptuveni vienu miljardu eiro. "Tomēr tas ir atkarīgs no valdības lēmumiem, jo kārtīgi sagatavot PPP prasa aptuveni trīs gadus, tādēļ tas ir jautājums arī par termiņa pagarināšanu," uzsvēra Paegle.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto arī ES finanšu instruments "Safe", jo Latvija izvēlējās neizmantot 2,2 miljardus eiro aizdevumu, ar ko varētu pabeigt pusi pamattrases. Viņš norādīja, ka vēlāk šī nauda tāpat būtu jāaizņemas, bet ar būtiski sliktākiem nosacījumiem un daudz lielākā apmērā, jo kavēšanās projektu sadārdzina aptuveni par 200 miljoniem eiro gadā.

Tāpat viņš piebilda, ka bezatbildīgs lēmums ir tas, ka Latvijai pamattrase ir jābūvē Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieejamā finansējuma apmērā. Tas nozīmē, ka patlaban nauda pietiek 52,66 kilometriem, bet Latvijai ir jāuzbūvē kopumā 220 kilometri.

Paegle arī teica, ka jānosaka projekta maksimālais budžets un termiņš, tādējādi būtu ietvars, pēc kura strādāt, bet patlaban ietvara nav, kas, viņaprāt, ir nevalstiska rīcība.

Komentējot projekta pirmās kārtas posma izmaksas Latvijā, Paegle norādīja, ka patlaban tās ir nemainīgas 5,5 miljardu eiro apmērā, bet tas ir atkarīgs no lēmumu pieņemšanas. "Ja notiks pārprojektēšana vai līgumu sarunas, Latvija var ietaupīt, bet, ja lēmumi tiks stiepti garumā un vilcināti, tad, visticamāk, sagaidīsim inflācijas kāpumu," uzsvēra Paegle.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.