Degvielas nodokļu izmaiņas Latvijā izraisa satraukumu Igaunijā

Tā kā Latvija ir nolēmusi uz trim mēnešiem samazināt degvielas akcīzes nodokli, tas varētu radīt ievērojamu cenu atšķirību degvielas uzpildes stacijās. Turklāt Latvijā PVN likme ir zemāka nekā Igaunijā. Tomēr maz ticams, ka tas izraisīs Igaunijas autovadītāju pieplūdumu Latvijas degvielas uzpildes stacijās; drīzāk kravas automašīnas biežāk uzpildīsies Latvijā, nevis Igaunijā, raksta "Postimees".

Kopš 2019. gada decembra degvielas pārdošanas apjomi Igaunijas degvielas uzpildes stacijās ir pieauguši par 48 procentiem, brīžiem pārsniedzot attiecīgā perioda rādītājus par vairāk nekā 70 procentiem. Laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam pārdošanas apjomi degvielas uzpildes stacijās saglabājās stabili; neskatoties uz dažādām svārstībām, pārdošanas rādītāji 2019. gada beigās bija aptuveni tādi paši kā pirms sešiem vai septiņiem gadiem.

Tikmēr mazumtirdzniecības nozare kopumā kopš 2019. gada decembra ir augusi par 8 procentiem. Pirktspēja ir palielinājusies par līdzīgu apjomu, salīdzinot ar līmeni pirms koronavīrusa pandēmijas.

"Pieaugot labklājībai, cilvēki ir vairāk ceļojuši, un transporta nozares īpatsvars ir palielinājies; tomēr vienlaicīgā pāreja uz degvielas ziņā efektīvākiem transportlīdzekļiem ir palēninājusi degvielas pārdošanas apjomu pieaugumu.

Šādas tendences ir visai izplatītas attīstītajās valstīs. Turklāt kopš 2022. gada ir ievērojami samazinājusies tranzīta satiksme uz Krieviju," sacīja "Luminor Estonia" galvenais ekonomists Lenno Ūskila.

"Galu galā nav pamata uzskatīt, ka degvielas pārdošanas apjomu pieaugums Igaunijā ir saistīts ar mūsu pieaugošo labklājību; drīzāk tas ir vienkārši tāpēc, ka šeit uzpildās vairāk transportlīdzekļu," viņš piebilda.

Pēc Ūskilas teiktā, degvielas pārdošanas apjomi pēdējos sešos gados ir korelējuši ar kaimiņvalstu akcīzes nodokļa politiku: "Kad Latvija vai Lietuva paaugstināja akcīzes nodokli salīdzinājumā ar mūsējo, degvielas pārdošanas apjomi Igaunijā strauji pieauga - dažkārt pat dažu mēnešu laikā. Pārdošanas apjomus Igaunijā veicināja arī cenu karš un tā rezultātā notikusī cenu pazemināšanās."

"Ja galīgā cenu starpība būs ievērojama, tad mums nelabvēlīgākajā gadījumā līdz pat trešdaļai degvielas pārdošanas apjomu varētu pārcelties uz Latviju, līdzi paņemot arī attiecīgos akcīzes nodokļa ieņēmumus un no šīs pārdošanas iekasēto PVN," komentēja Ūskila.

Degvielas uzpilde Latvijā galvenokārt ietekmē transporta nozari, kurai ir iespēja izvēlēties, kurā valstī uzpildīt degvielu; tādēļ, apspriežot pārrobežu tirdzniecību, dīzeļdegvielas relatīvā cena ir noteicošais faktors.

Ūskila norādīja, ka privātpersonām ir jēga šķērsot robežu degvielas uzpildei tikai tad, ja tās dzīvo netālu.

"Nevajadzētu gaidīt masveida pāriešanu uz Latviju," viņš uzskata. "Pirmkārt, degvielas cenas tur ir augstākas. Turklāt degvielas cenas pašlaik ir ļoti svārstīgas, tāpēc nav iespējams pat saplānot, piemēram, nedēļas nogales braucienu uz Latviju, jo līdz nedēļas nogalei cenas var būt pilnīgi citādas. Tātad kopumā nav pamata gaidīt, ka patēriņš pārcelsies uz Latviju."

Gada laikā - no pagājušā gada septembra līdz šī gada augustam - par dīzeļdegvielu tika iekasēti akcīzes nodokļa ieņēmumi 384 miljonu eiro apmērā. Tas ir 22% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tajā pašā laikposmā par benzīnu tika iekasēti akcīzes nodokļa ieņēmumi 174 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9% vairāk nekā 2022. gadā.

Igaunijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir 428 eiro par 1000 litriem. Eiropas Savienībā noteiktais standarta minimums ir 330 eiro, taču, piemēram, Spānija panāca izņēmumu, kas tai ļauj noteikt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli 179 eiro apmērā. Likmes samazināšana līdz Eiropas minimumam radītu ieņēmumu kritumu par 23% (neņemot vērā izmaiņas smago transportlīdzekļu degvielas uzpildes paradumos).

"Tomēr, ja cena Igaunijā saglabāsies ievērojami augstāka nekā Latvijā, mēs varētu zaudēt no vienas desmitdaļas līdz pat trešdaļai no dīzeļdegvielas akcīzes ieņēmumiem," sacīja Ūskila. "Kad 2025. gada sākumā Latvija un Lietuva paaugstināja degvielas akcīzes nodokļus, pārdošanas apjomi Igaunijas degvielas uzpildes stacijās līdz februārim pieauga par vairāk nekā desmit procentiem."

Ir trīs iemesli, kāpēc valstis varētu samazināt akcīzes nodokļus laikposmos, kad cenas ir augstas.

Pirmkārt, tas kalpo kā tiešs aizsardzības mehānisms pret izmaksu riskiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Privātās apdrošināšanas kompānijas šādu pakalpojumu nepiedāvā, taču valsts var padarīt privātpersonu un uzņēmumu finanšu plānošanu paredzamāku.

Otrkārt, šī ir pārrobežu tirdzniecība, kas savstarpēji ietekmē ienākumus, un akcīzes nodokļa samazināšana var piesaistīt papildu patērētājus.

Treškārt, tā kā dažas algas, tostarp ierēdņu algas, ir tieši saistītas ar inflāciju, cenu pieaugums šogad nozīmē lielus izdevumus nākamajā gadā. Arī daudzi izdevumi un pārskaitījumi, tostarp pensijas, ir tieši saistīti ar inflāciju. Tas arī palielina budžeta izdevumus nākamajā gadā.


Pēc makroanalītiķes Trīnu Tapveres datiem gada pirmajā pusē degvielas cenas Latvijā bija augstākas nekā Igaunijā, bet tagad cenas degvielas uzpildes stacijās ir gandrīz izlīdzinājušās.

Latvija plāno uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai līdz 3,3 centiem par litru, benzīnam - līdz 4,9 centiem par litru uz trim mēnešiem, un tiek apspriesta arī degvielas rezerves maksas pagaidu atcelšana aptuveni 8 centu apmērā par litru.

Tajā pašā laikā Igaunijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir 4,28 centi par litru, bet benzīnam - 5,91 cents par litru.

"Ja šeit pieskaita apgrozījuma nodokļa starpību (24% pret 21%), tad teorētiski degviela, ko pārdod Latvijā, joprojām būs lētāka nekā tā, kas mums ir degvielas uzpildes stacijās. Tomēr precīza starpība un pārdošanas cena būs atkarīga no tā, kā mainīsies izejvielu cenas, pārdevēju peļņas normas un konkurences degvielas tirgū," sacīja Tapvere.

Viņa minēja piemēru, ka teorētiskā starpība uz 70 litru tvertnes, pamatojoties uz šodienas cenām Latvijā un Igaunijā, būtu diezgan neliela, tas ir, 4-5 eiro.

"Vienlaikus, jo dārgākas būs degvielas izejvielas, jo lielāka būs starpība tieši pārdošanas nodokļa likmes atšķirības dēļ. Tāpēc degvielas akcīzes nodokļa samazināšana Latvijā var izraisīt degvielas tūrismu, galvenokārt pierobežā dzīvojošo cilvēku vai transporta uzņēmumu vidū ar lielu degvielas patēriņu," sacīja Tapvere.

"Tas rada šaubas, ka igaunis, kas dzīvo tālu no pierobežas zonas, dosies uz Latviju par 4-5 eiro tikai tāpēc, lai uzpildītu pilnu bāku," viņa norāda.

Tomēr Tapvere norāda, ka tas noteikti negatīvi ietekmēs akcīzes un pārdošanas nodokļa ieņēmumus ceturtajā ceturksnī. Ir grūti precīzi novērtēt iespējamos finansiālos zaudējumus valsts budžetam, jo ​​degvielas izejvielu cenas pasaules tirgū ir ļoti mainīgas.