Ko mākslīgais intelekts saka par draudiem Baltijas reģionam? Un kāpēc 5. NATO pants var nenostrādāt?

Ņemot vērā milzīgo informācijas apjomu par militāro draudu tēmu, nolēmām apkopot atbildes no vairākiem mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, tādējādi izvelkot vidējo aritmētisko iespējamību kara draudu realizēšanai Baltijas teritorijā.

Tiešu un tūlītēju militāru draudu Baltijas valstīm šobrīd nav, taču hibrīdkara un nemilitārie draudi ir pilnībā reāli un tie notiek nepārtraukti. Drošības eksperti un amatpersonas norāda, ka situācija reģionā ir saspringta, taču Baltijas valstu dalība NATO kalpo kā spēcīgs atturēšanas mehānisms, kas padara konvencionālu iebrukumu mazticamu, apgalvo MI.

Savukārt MI izvirza reālos un aktuālos apdraudējumu. Tas ir hibrīdkarš.

Lai gan tradicionāls militārs iebrukums netiek prognozēts, Latvijas un pārējo Baltijas valstu amatpersonas uzsver, ka karš nemilitārajā dimensijā jau notiek. Tas izpaužas šādos veidos:

Informatīvais karš un propaganda: Krievijas specdienesti un propagandisti regulāri izplata viltus ziņas (piemēram, melīgus apgalvojumus par uzbrukumu gatavošanu no Baltijas teritorijas), lai sētu bailes, provocētu paniku un mazinātu sabiedrības uzticību valsts aizsardzības spējām.

Kiberuzbrukumi: Valsts iestādes un kritiskā infrastruktūra pastāvīgi saskaras ar mērķtiecīgiem kiberuzbrukumiem.

Mērķtiecīga destabilizācija: Tiek īstenotas dažādas kampaņas un provokācijas uz robežām, lai pārbaudītu Baltijas valstu un NATO reakcijas ātrumu un noturību.

Vienlaikus eksperti brīdina par citām lietām:

- robežincidentiem;

- sabotāžu;

- zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā;

- GPS traucējumiem;

- dezinformāciju un panikas radīšanu;

- dronu ielidošanu vai provokācijām.

Lai arī kā pirmo drošības punktu MI izvirza tūlītēju NATO 5. panta aktivizēšanu, tas tomēr saskata arī trūkumus situācijā, ja militārs iebrukums notiks realitātē.

Pilnīgi simetrisks "ideālais" scenārijs dzīvē nekad nerealizējas, jo karš vienmēr nes sev līdzi haosu, neparedzamību un kļūdas. MI atzīst, ka lai gan NATO plāni ir teorētiski spēcīgi, reālajā konfliktā tie saskartos ar nopietniem praktiskiem izaicinājumiem un politisku spiedienu. Eksperti un militārie analītiķi norāda uz vairākiem kritiskajiem punktiem, kur realitāte varētu atšķirties no plāna:

1. Politiskā bremzēšana un 5. panta interpretācija: Lēmumu pieņemšanas ātrums: 5. panta aktivizēšanai ir nepieciešama visu NATO dalībvalstu vienbalsība. Ja uzbrukums nebūs "klasisks" (piemēram, slēpts hibrīduzbrukums bez skaidrām atpazīšanās zīmēm), dažas valstis var vilcināties, strīdoties par to, vai tas vispār ir militārs iebrukums.

2. Palīdzības saturs: 5. pants neuzliek par pienākumu katrai valstij sūtīt karavīrus. Tas nosaka, ka jāsniedz palīdzība, ko valsts "uzskata par nepieciešamu". Realitātē pastāv risks, ka kāda tālāka alianses dalībvalsts varētu izvēlēties sūtīt tikai humāno palīdzību vai ekipējumu, nevis iesaistīties tiešā karadarbībā.

3. Loģistikas un laika faktors: Krievijas pierobežas grupējumi spēj reaģēt un uzsākt triecienus dažu stundu laikā. NATO sabiedroto smagā bruņojuma un liela karavīru skaita pārsviešana no Rietumeiropas vai ASV prasītu dienas, iespējams, nedēļas.

Baltijas valstu dzelzceļa un ceļu tīkli joprojām ir ierobežoti (piemēram, "Rail Baltica" trūkums pilnā gatavībā apgrūtina ātru militārās tehnikas piegādi). Pretinieks mērķtiecīgi censtos iznīcināt tiltus, ostas un lidostas, lai bloķētu papildspēku ierašanos.

4. "Pirmā centimetra" realitāte dabā: Pagaidu teritorijas zaudēšana: Militārie simulācijas modeļi rāda, ka, pat ja alianses plāns ir aizstāvēt katru centimetru, reālajā kaujas laukā pierobežas pilsētas un teritorijas var nonākt īslaicīgā okupācijā, kamēr tiek nostabilizēta frontes līnija.

Krievijas tāla darbības rādiusa raķetes un droni vērstos pret Baltijas valstu enerģētikas tīkliem, sakaru mastiem un komandcentriem, kas pirmajās konflikta dienās radītu masīvus elektrības un interneta traucējumus sabiedrībā.

Reālistisks vērtējums būtu apmēram šāds:

- pilna mēroga karš Baltijā tuvākajā laikā - maz ticams;

- spriedze un incidenti - diezgan ticami;

- informatīvais un psiholoģiskais spiediens - jau notiek;

- nepieciešamība Baltijai stiprināt aizsardzību - ļoti reāla.

Ko darītu Latvijas valsts un iedzīvotāji?

Nacionālā aizsardzība: Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze izvērstu aizsardzības pozīcijas saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.

Valsts vadība: Tiktu izsludināts izņēmuma stāvoklis, un vadību pārņemtu Civilās aizsardzības sistēma un Krīzes vadības padome.

Iedzīvotāju rīcība: Iedzīvotājiem būtu jārīkojas saskaņā ar bukletā "72 stundas" sniegtajām norādēm - jāizmanto sagatavotās ārkārtas somas, jāpaliek drošās patvertnēs vai jāveic evakuācija pa valsts norādītajiem drošajiem maršrutiem.