Portāls nra.lv / Autori

Pagājušajā nedēļā aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji tās nosaukuši par lielāko krāpniecību modernajā Krievijā. Aplēsts, ka viltoti aptuveni 22 miljoni balsu. Eksperti ir pārliecināti, ka vēl seši gadi prezidenta amatā nozīmē vēl lielākas represijas pret krieviem un vēl agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm, vēsta "Nekā personīga".

Uz Krievijas prezidenta tā sauktajām vēlēšanām, kas Rīgā notika tieši pirms nedēļas, ieradās mazāk nekā tūkstotis no aptuveni 40 tūkstošiem Latvijā dzīvojošo balsstiesīgo Krievijas pilsoņu. Kaut gan pasākums iztika bez kara slavināšanas incidentiem, liela daļa pilsoņu neslēpa savu atbalstu Putinam un atražoja Kremļa vēstījumus. LTV raidījums “De facto” skaidroja, kas ir darīts, lai mazinātu kara atbalstītāju rindas Latvijā.

Kamēr politiķi vēl tikai runā par iespējamu sankciju noteikšanu mangāna rūdai, jūtamu efektu uz šo kravu kustību caur Latviju atstājis pašas Krievijas lēmums nacionalizēt lielāko rūdas saņēmēju - Čeļabinskas elektrometalurģijas kombinātu. Latvijas uzņēmumiem ar šo rūpnīcu saistītu kravu apkalpošana nu kļuvusi problemātiska pret Krieviju noteikto sankciju dēļ, secina LTV raidījums “de facto”. Tiesa, šī nav vienīgā rūpnīca Krievijā, kas mangāna rūdu saņem caur Latviju.

Kompānija Apple zaudējusi 24% no iPhone pārdošanas apjoma 2024. gada pirmajās sešās nedēļās. Iemesls ir palielināta vietējo konkurentu, īpaši Huawei, konkurence, ziņo Reuters.

Sadalot “Rail Baltica” būvniecību pa posmiem, pirmās fāzes scenārijā kopējās izmaksas izdevies samazināt vismaz par trešdaļu. Tā apgalvo satiksmes ministrs. Tomēr, pat, ja izdodas piesaistīt visu cerēto Eiropas fondu naudu, aizvien nav atbildes, kā finansēt trūkstošo daļu, kas pirmajam posmam, tas ir līdz 2030. gadam, ir ap trim miljardiem eiro, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Valdošā koalīcija šonedēļ noraidīja opozīcijas pieprasījumu par finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) demisiju saistībā ar skandālu ap viņa vadītās partijas “Vienotība” bijušā biroja vadītāja Normunda Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algas saņemšanu un citiem pārkāpumiem. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” šonedēļ Orleāns vairāk pastāstīja par to, cik izplatīta bijusi skaidras naudas aprite partijā bijušā ģenerālsekretāra Arta Kampara laikos. “de facto” arī kļuva zināms, kādus paskaidrojumus politiskā organizācija sniedz iestādēm, kas pārbauda Orleāna iesniegumus. Piemēram, “Jaunā Vienotība” (JV) apgalvo, ka Orleāns esot apvienību piemānījis, nepaziņodams, ka ir valsts amatpersona – Mārupes domes deputāts.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā slēgta pieeja Kremļa propagandas kanāliem, arī izklaides saturam. Taču sociālajos tīklos tādas pašas un vēl radikālākas ziņas ir brīvi pieejamas un tiek aktīvi izplatīta, arī ar Krievijas finansējuma palīdzību. Līdz šim tās nav panākušas sabiedrības radikalizēšanu, tad Okupācijas muzeja dedzināšanas gadījums rāda, ka tās radījušas labvēlīgu augsni vervēšanai provokācijām, ziņo "Nekā personīga".

Pasaules okeānu vidējais ūdens līmenis no 2022. gada līdz 2023. gadam paaugstinājās par aptuveni astoņiem milimetriem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, ceturtdien paziņoja NASA, "ievērojamo lēcienu" skaidrojot ar spēcīgiem „El Nino” notikumiem pēdējos gados un globālās temperatūras paaugstināšanos.

Elektroniskās cigaretes ir kļuvušas ļoti populāras kā veids, kā palīdzēt smēķētājiem atbrīvoties no ieraduma, taču izrādās, ka veselības kaitīguma ziņā tās daudz neatšķiras no tabakas smēķēšanas tās tradicionālajā izpratnē.

“Kā mērķis varētu tikt uzstādīts 10 000 jauni mājokļi gadā, šobrīd tie ir kādi 3 000 jauni mājokļi, ko jau šobrīd uzbūvē Latvijā,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atklāj ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis.

Latvijā jaunākais publiski zināmais meteorologs Martins Bergšteins vietnē "X" vēsta, ka šovakar, iespējama, spoža ziemeļblāzma

Šonedēļ laika apstākļi bija mainīgi, arī tuvākajās dienās būtiskas izmaiņas nav sagaidāmas – brīžiem uzspīdēs saule, palaikam mākoņi atnesīs lietu, dažviet arī slapju sniegu, sniegu. Pavasarīgāku laiku sagaidīsim nedēļas vidū, kad Latvijā no dienvidiem ieplūdīs siltāka gaisa masa. Nokrišņi mitēsies un pakāpeniski paliks siltāk – naktīs termometra stabiņš nenoslīdēs zemāk pat +2° atzīmi, bet dienās dažviet tas varētu pakāpties līdz pat +15°. Šī brīža prognoze liecina, ka arī Lieldienās saglabāsies siltais laiks, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

AS “Pasažieru vilciens” bija izplatījis paziņojumu par vilcienu kavēšanos dzelzceļa līnijā Rīga - Liepāja.

No šī gada 28. marta Jaungulbenes iedzīvotājiem būs pieejams dzelzceļa transports, jo Lieldienu nedēļā pieturas punkts Jaungulbenē atkal tiek iekļauts vilcienu kustības sarakstos.

Raidījumā "Nra.lv sarunas" viesojas Latvijas Hemofilijas biedrības vadītāja Baiba Ziemele. Viņa stāsta par pacientu tiesībām un veselības aprūpi Latvijā. Raidījumu vada žurnāliste Inga Paparde.

Bezvēsts prombūtnē bijušais Edgars Trofimovs ir atrasts sveiks un vesels, ziņo Valsts policija.

"Krievvalodīgā sabiedrības daļa nevēlas izteikt savu viedokli, kā arī ir pārliecināti, ka Latvijā nav vārda brīvības," TV24 raidījumā "Preses klubs" pastāsta Saeimas deputāts (AS), Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka.

Baltkrievijas vēstnieks Maskavā atklāja Krievijas prezidenta Vladimira Putina melus par Ukrainas lomu Maskavas pievārtes terora aktā. Proti, Putins apgalvoja, ka Ukraina bija sagatavojusi teroristiem atkāpšanās ceļu un planojusi tos slēpt Ukrainā.

Pirmdien vairāk nekā 50 cilvēkiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība pēc spēcīgas turbulences lidojumā no Sidnejas uz Oklendu.

2024. gada Parīzes olimpisko spēļu organizētāji paziņojuši, ka šīs vasaras lielajā notikumā sportistiem būs pieejami 300 000 prezervatīvu pēc Covid-19 pandēmijas laikā ieviestā „tuvības aizlieguma” atcelšanas.

Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstināsies ne tikai planētas temperatūra, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija.

"Pašreiz maksājums tiek plānots gan vietējai kopienai, gan iedzīvotājiem, kas dzīvo apkārt plānotajām vēja turbīnām, tas tiktu dalīts uz pusēm - viena maksājuma daļa pašvaldībai, viena - blakus dzīvojošajiem iedzīvotājiem, "TV24" raidījumā "Uz līnijas" skaidro klimata un enerģētikas ministrs (ZZS) Kaspars Melnis.