Grēta Peide / Autori

Savu Meksikas mīlestības vēstuli es rakstītu pilsētai, kura, tevi pirmo reizi ieraugot, smaidīdama saka: “Mi casa es tu casa” (manas mājas ir tavas mājas) un tu smaidi atpakaļ, neko nesaki, bet nedaudz trīci no tās sajūtas, ka tieši te un šajā konkrētajā mirklī sākas jūsu romāns. Un pat tad, kad tas jau ir beidzies, brīžos, kad tu to atceries - tu vienmēr smaidi un varbūt arī atkal nedaudz trīci. Mīlestības vēstule pilsētai ar visgarāko nosaukumu un Meksikas “smaidiņa” tālākais maršruts raksta turpinājumā.

Sešpadsmit stundas gaisā un tu nolaidies Meksikā. Tad 95 dienu gara dzīve, sākot no Jukatanas pussalas džungļiem, Karību jūras hipnotizējoši zilās krāsas pludmalēm (nav šaubu, ka “Tiffany” zilais tonis patiesībā pieder šai vietai) cauri kalniem uz mezkāla agaves laukiem Oahakā un cukurniedru plantācijām Čiapas reģionā, līdz pat Meksikas pašam kodolam - Mehiko - un tavā Meksikas piedzīvoto vietu kartē ir iezīmējies tāds kā smaidiņš.