Šķēle: "Man nav pie dirsas. Nekad nav bijis."

Un par to, ko iesāksi pēc tam, kad uzkārsi kedas uz nagliņas? Kas tevi pašu interesē?

Vismaz šobrīd esmu diezgan pārliecināts, ka tas nebūs nekas pa basketbola līniju - ne treneris, ne kāds aģents vai menedžeris. Tas nav mans. Vēl vienu karjeru basketbolā kā treneris es negribu - tas nav viegls darbs, jābūt lielam fanātam, lai uz to ietu. Domāju, kad likšu punktu basketbolam, tad likšu pavisam. Jā, hobija pēc kādam palīdzēt, padarboties ar bērniem - tas varbūt, taču ne nopietnā līmenī. Citos spēlētājos tiešām redzu, ka viņi varētu būt labi treneri, taču manam raksturam tas nav īstais ceļš.

Savulaik atzini, ka jau apsvēri iespēju beigt spēlēt, un, ja nebūtu Kalev dotās iespējas 2011. gadā - varbūt arī būtu to izdarījis. Pēdējo gadu laikā šādas pārdomas nav atgriezušās?

Nē. Tobrīd tas patiešām bija zemākais punkts. Tikko pēc slimībām, pēc ārstu slēdziena, ka labāk nevajag. Redzēju, ka neviens mani negrib ņemt, baidās. Ja pat Latvijas komandas tevi nevar vienkārši paņemt sastāvā un dot iespēju... Nedomāju, ka biju tik švaks, arī miljonu neprasīju, taču nevienam nebiju vajadzīgs. Ja nebūtu Kalev, kas mani tobrīd paņēma - ļoti iespējams, basketbolu šobrīd vairs nespēlētu. Taču viņi uzdrošinājās paņemt mani no pilnīgākās bedres un deva iespēju. Kādu izmantoju, kādu varbūt ne, taču treniņos atdevu sevi par simts procentiem - lieku roku uz sirds.

Tev ir bijuši trīs meningīti. Jau pēc otrā ārsti pateica, ka vēl viens var būt lētāls.

Ar meningītu ir tā, kā trāpās, komplikācijas var būt jau pēc pirmā. Bet ja vēl otrais un trešais, tad viss var beigties... Nu, jā - slikti.

Tas tev nesēž galvā? Nav bailes, ka jebkurā brīdī var būt atkal - ja jau trīs reizes bijis?

Nē, tagad nav. Anomāliju, kas man bija galvā un izraisīja saslimšanu, ar pirmo operāciju neizdevās novērst, neizdevās aiztaisīt to caurumu ciet, taču otrajā reizē aiztaisīja - kārtīgi, ar kauliem. Tagad viss ir kārtībā, visas pārbaudes ir pozitīvas. Tā anomālija bija galvenais iemesls, kāpēc tas ar mani notika, bet tagad tā ir likvidēta, tā ka uztraukumam vairs nav pamata.

Pastāsti, ko tas vispār reāli nozīmē - kā tu to izjuti?

Nereālas galvassāpes, vemšana. Samaņas zudums. Trešais meningīts vispār bija traks. Tas bija pirms trim gadiem vasarā, izlases laikā. Galva sāpēja jau no rīta, taču es pat notrenējos, noskrēju krosu. Izdzēru divas tabletes - nepāriet. Aizbraucu pusdienās uz Jūrmalu, galva sāp nenormāli, un es jau jūtu, ka kaut kas nav - saule šķiet citā krāsā, spēcīgāka, spiež acis. Sapratu, ka - ir... Kāpu mašīnā, braucu pa Jūrmalas šoseju un jūtu, ka jau zūd samaņa. Rīgā griezos iekšā tuvākajā slimnīcā, stradiņos. Kad divas reizes esi gājis tam cauri, tad pazīmes jau zini - man bija skaidrs, kas notiek. Pats ieskrēju reanimācijā un pateicu, ka man vajag ārstu - man sākas meningīts! Bet pretī - apsēdieties, pierakstieties... Kliedzu: “Ātrāk, es zinu, kas man ir!” Un tad noģību. Turpat pie reģistratūras. Kad pēc divām dienām atguvos, diagnoze bija apstiprināta... Kad ir uzliesmojums, viss notiek ātri. Patiesībā paveicās, ka nebiju nekur tālāk aizbraucis un paspēju pats tikt līdz slimnīcai. Varēju būt kaut kur tālāk, varēju izslēgties pa ceļam pie stūres. Daudz kas varēja notikt.

Tagad tev galvā ir metāls?

Nē, ne metāls. Pirmajā operācijā to caurumu mēģināja audzēt ciet ar muskuļiem, tas nenostrādāja, tāpēc otrajā jau taisīja ar kaulu - izgrieza šeit no pieres (Armands rāda tikko pamanāmu iedobumu pieres kreisajā pusē - aut.), pielika priekšā kā korķi un atkal aizsaudzēja. Metāla tur nav, tikai paša kauli.

Rēta pamatīga...

Ai, tas jau stilīgi. (Smejas.) Mamma visu laiku saka, lai audzēju matus - lai neredz, bet - ko tur. Nav jau mana vienīgā rēta, ir vairākas. Pirms otrās operācijas bija doma taisīt griezumu otrajā pusē, taču beigās pateica, ka nē - labāk tomēr tajā pašā.

F64