Kādurīt manā pastkastītē kopā ar ierasto rīta avīzi ne pasūtīts, ne gaidīts iespraucies vēl kāds drukas darbs. Šajā reizē runa nav par uzmācīgo komercreklāmu vai kārtējo pakalpojumu piedāvājumu.
Lasītājiem labi pazīstams formāts – četras lappuses. Nosaukums Gazeta trudjaščihsja, teksts tikai un vienīgi krievu valodā. Pirmais iespaids: esmu saņēmis sveicienu no Briselē krietni pieklusušās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas.
Atklāti sakot, man vienalga, kādā mēlē savus pircējus un klientus zvejo tie, kuru uzdevums notirgot farmācijas biznesa brīnumlīdzekļus vai Bārbijas tipa rotaļlietas. Skaidrs, ka Latvijā tas nebūs iespējams bez latviešu valodas. Man piespēlētais ziņnesis ir krietni nopietnāks signāls. Laikrakstu savā 20. gadskārtā izdevusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, man pretī raugās pats Pēteris Krīgers. Šī "darbaļaužu avīze" iespiesta 100 000 eksemplāru metienā un izplatīta ES dalībvalstī, kur tikai viena valsts valoda.
Ne par saturu – darba attiecības un darba drošība – šoreiz iebildes un pārsteigums. Vispirms par veidu un valodu. Vēl atmiņā nesenā lingvistiskā disonanse Eiropas Parlamentā, izplatot kādu oficiālu dokumentu krievu valodā. Inesei Vaiderei par savu modrību uzreiz nācās uzklausīt Latvijas krievu presē tiražētās nievas. Daži latviešu žurnālisti satraukti, ka viens otrs valsts resors, (Satiksmes ministrija u.c.) mājaslapā sniedz informāciju arī krievu valodā. Par to vēl var diskutēt. Neatbalstu nedz vienvalodas kultu, nedz svešas mēles izņēmuma tiesības. Piemēram, mūsu kaimiņvalsts ietekmīgajai avīzei Postimees versija krievu valodā ir arī internetā. Lūk kā, igauņi izrādās gana iespītīgi, gana elastīgi.
Tikmēr Krīgera kunga vīzētais izdevums uzspļauj ij valsts valodas likuma garam, ij sabiedrības integrācijai, ij latviskai pašapziņai. "Darbaļaužu avīze" tapusi Eiropas Sociālā fonda īpaša projekta ietvaros. Bet kāpēc ne valsts valodā? Ja arī krievu valoda kādam tik neaizstājama, kāpēc tai publiskajā telpā neierādīt pakārtotu vietu? Tagad jaunajiem cilvēkiem titullapā – laidienā norāde uz akciju sabiedrību Latvijas finieris – raidīts signāls: kam jums Eiropā latviešu valoda? Jo tikai "mēs kopā – spēks". Vai Latvijas brīvās arodbiedrības tāpat kā latviešu socialdemokrātija 20. gadsimta sākumā sevi apzinās vienīgi "kopsolī ar krievu proletariātu"?
Valodu politika ir tikpat delikāta un principiāla padarīšana kā, sacīsim, laulības līgums. Bijušais Nīderlandes vēstnieks Latvijā Ludviks van Uldens reiz ierunājās par frīziem kā minoritāti savas valsts ziemeļos: "Mēs varam tiem garantēt tiesības un privilēģijas bez īpašiem limitiem." Tāpēc, ka Frīzlendas provincē tikai mazliet pāri par 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc, ka aiz frīzu muguras nestāv aroganta valsts, kura cenšas paplašināt savu iespaida jomu tieši ar "maigās varas" instrumentiem.
Latviešu valodas turpmākais liktenis, protams, pašu latviešu rokās. Nosacītais līdzsvars bieži pārkāpts gan televīzijas pārraidēs, gan citur. Par tāda tipa avīzi, kā pieminētā, noteikti uzgavilētu interfronte. Jums taisnība, Krīgera kungs: "...mēs esam īpatna valsts, nedaudz savādāka par pārējām" (LA,10.04.2010.). Pats pie tā esat piestrādājis, turklāt vēl ar Eiropas naudu.
*Esat sveicināts (krievu val).