Igaunijā – Tautas Saeima

 

Igauņi mums paraugs. Ne tik vien tautsaimnieciskās, bet arī tautas lietās. Kur mēs vēl pa vienam, tur igauņi jau kopā. 7. janvārī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atklāja Igaunijas Tautas Saeimu (Rahvakogu).

Prezidents teica: «Jā, likumus Igaunijā pieņem Rigikogu. Tomēr priekšlikumu izteikšanas un izvērtēšanas tiesībām jābūt katram aktīvam pilsonim. Ticu, ka gudri un tālredzīgi politiķi šādas sadarbības rezultātā dzimušos priekšlikumos ieklausīsies un jo tālāk, jo vairāk. Šeit sapulcējušos cilvēku kopa – Tautas Saeima – izveidojusies cilvēku tūkstošu domu un darba rezultātā. Tas liecina par to, ka mūs satrauc tas, kurp Igaunija virzās un kurp tā varētu virzīties. Tas liecina par to, ka Igaunijā joprojām ir pietiekama jaunrades iniciatīva un griba virzīt lietas tā, kā tas nekur citur vēl netiek darīts.»

Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības priekšsēdētājs Juris Putriņš, kura «mazbērns dzīvo Igaunijā zaļi» un kurš nesen Tallinā tikās ar savu bijušo kolēģi radio Brīvā Eiropa, tagadējo Igaunijas prezidentu, Neatkarīgajai teica, ka Tautas Saeima izveidojās spēcīga Igaunijas inteliģences spiediena rezultātā.Tautas Saeimas vajadzība izteikta Igaunijā pazīstamu intelektuāļu 2012. gada 14. novembrī parakstītajā Hartā 12. Atļaušos citēt: «Igaunijas demokrātija irst mūsu acu priekšā. Demokrātija zaudē leģitimāciju – ikdienas atgriezenisko saiti starp valsts varu un sabiedrību, kura atgādina varai, ka tā patiesi pārstāv tautu, bet sabiedrībai sniedz pārliecību, ka vara ir tautas pārstāvju rokās. Vara Igaunijā nejūt nepieciešamību rēķināties ar sabiedrību. Valda uzskats, ka mērķis attaisno līdzekļus. Varas nesēji izsmej demokrātiskās spēles noteikumus. Vara ir pērkama. Varas vārdā tiek melots.(..)

Tā ir ne tikai partiju krīze. Partijiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās partijas apdraud visu Igaunijas sistēmu. Daudzas no atvērtas sabiedrības pamatiezīmēm, piemēram, paškritika, ieradums atskaitīties un atbildēt, mūsdienu Igaunijas politiskajā kultūrā kļuvušas par retumu. (..)

Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Nedz Valsts prezidents, nedz parlaments vai valdība nav izrādījuši gatavību mainīt stāvokli. Ja sistēma nevar sevi reformēt, tad pilsoniskai sabiedrībai savas gribas īstenošanai un izteikšanai jāsasauc kopā alternatīva institūcija, kurā dominētu šīs sabiedrības pārstāvji.

Pamatā mēs gribam, lai Igaunijas politiskajā sistēmā tiktu atbalstīti sekojoši principi, kuru galvenais mērķis ir politiskās sistēmas atvērtība un pilsoniskās sabiedrības reāla ietekme uz politiku: – atklātībai jābūt skaidram pārskatam par politisko apvienību finansējuma avotiem – gan savu, gan citu ienākumu izmantošanu; (..)– vēlēšanu sistēmai skaidri jāatspoguļo vēlētāju griba, turklāt deputātam jābūt pienākumam pastāvīgi atskaitīties sava apgabala vēlētājiem; (..) – pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās, ir jāizveido tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma. (..)

Mēs aicinām visus Igaunijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai.»

Līdz 22. februārim hartu bija parakstījuši 18 085 cilvēki. Parakstu vākšana turpināsies līdz šā gada 19. oktobrim. Starp tiem, kas parakstīja hartu, Latvijā zināmākā ir spožā Atmodas laika politiķe, Tartu universitātes profesore Marju Lauristina. Tad vēl Tallinas universitātes rektors Reins Rauds, kultūras vēsturnieks Mareks Tamms un citi. Patlaban tiek vākti arī ar politisko sistēmu, partijām, vēlēšanām… saistīti sabiedrības priekšlikumi. Tos vērtēs eksperti. Marta beigās Tautas Saeimas ietvaros rīkotā saietā tie tiks apkopoti un kā likumprojekti iesniegti Saeimai (Rigikogu), kam tie jāizskata maijā.

Mums pamācoši arī tas, ka varas pārstāvis, Igaunijas prezidents, kuru harta kritizē, piedalās tās autoru iniciētā pasākumā un atbalsta to. Manā uztverē tas ir augstas politiskās kultūras piemērs. Nedomāju, ka mums burtiski jāskrien igauņiem priekšā vai pakaļ. Šis nav čempionāts. Taču ir ļoti labi, ka mums nu ir igauņu pieredze un piemērs, lai domātu, kādā veidā, ar kādiem līdzekļiem mēs celsim savu pašvērtību un savedīsim kārtībā savas tautas attiecības ar varu.