Zaļo un zemnieku savienības iniciatīva – rīkot referendumu par tikko Saeimā pieņemto referendumu ierosināšanas kārtību – nav priekšvēlēšanu izrādīšanās. Tā domā Saeimas spīkere, bet tā viņa šajā sakarā varbūt varētu teikt par Saskaņas centru.
Varbūt. Bet ne par ZZS, kurai šī iniciatīva no politiskā komforta viedokļa, manuprāt, ir neizdevīga. Arī politologi izteikušies, ka ZZS nostāšanās pret tautas varas ierobežošanu vairos apvienības politisko kapitālu pašvaldību vēlēšanās. Domāju, ka par labu ZZS šī iniciatīva nostrādās tikai tajās vietās, kur cilvēki ne formāli, bet faktiski vēl jūt sevi kā sabiedrību un tautu. Es ceru, ka šādas vietas Latvijā vēl ir. Tur, kur ZZS cilvēki būs sevi labi parādījuši kā saimnieki, šīs iniciatīvas ietekme var būt neitrāla. Bet tur, kur ZZS būs tikai partija starp partijām, un tur, kur vairākums politiskās lietās vairs tikai uzdod sevi par tautu un sabiedrību, bet faktiski izturas kā pūlis, šī iniciatīva mazinās ZZS izredzes. ZZS karogs tātad būs iestāšanās par tiešo demokrātiju. Savukārt koalīcijas karogs būs anonīmo bezdējumu garā virkne, kas jau tagad pavada katru tekstu par ZZS soli. Kā parasti, šie bezdētāji nevērtē, nekritizē un neanalizē, neuzlabo un nenoraida ZZS iniciatīvu saistībā ar tās saturu, bet ņemas gar pašu iniciatoru un tā izvēli darīt šo lietu kopā ar SC. Aizstāviet demokrātiju, neatkarību, tiesiskumu un godīgumu, bet tikai kopā ar mums, pareizajiem. Lai cik dziļi pareizie tos būtu nolaiduši, lai cik kritisks būtu daudzmaz kvalitatīvas sabiedrības kolektīvas pastāvēšanas pamatprincipu stāvoklis, turieties kopā ar mums, pareizajiem. Man šķiet, ka šis pūļa karogs saistībā ar vēlēšanām plīvos brašāk nekā demokrātijas karogs. Ja vien ZZS nav padomā, kā reāli, pastāvot masīvai koalīcijas piekritēju pretestībai, īsā laikā mainīt sabiedrības apziņu par labu demokrātijai pēc būtības. Es domāju, ka 150 000 tūkstošus parakstu, atbalstot ZZS, šajā lietā var izdoties savākt. Taču domāju, ka referendumā, ja tāds notiks, uzvarēs pūlis. Taču – lai kāds iznākums ar tiktu prognozēts, šis varētu būt viens no būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais, starp tiem referendumiem, kādi Latvijā bijuši. Valsts un sabiedrība ir pietiekami nolaistas, lai lielākā daļa referenduma dalībnieku nobalsotu par to, ka demokrātija pieder tiem, kam ir vara. Par to, ka ir iespējama Vienotības, Saskaņas centra, latviešu, krievu, Eiropas Savienības, Valūtas fonda, Lindermana, Josifa, Ādolfa… demokrātija. Dabū tik varu un lieto! Mēs to akceptējam, jo privatizēta demokrātija mums izdevīgāka. Tā pūlim ērtāk. Iespējams, koalīcija centīsies šo referendumu izgāzt tāpēc, ka baidās savu darbiņu novest līdz šādai galējai konsekvencei, baidās no atklātas šādas izvēles fiksācijas sabiedrībā. Lai arī koalīcija visās tās iepriekšējo gadu un tagadnes versijās (protams, ieskaitot ZZS) visai mērķtiecīgi rūpējusies, lai šādās lietās Latvijā vinnē pūlis. Kas tad ir demokrātija? Bez teorētiskiem izpušķojumiem tā man šķiet iekārta, kurā iespēja laikus aizvākt valdītājus, kas apliecina nekompetenci, ir pašsaprotama. Vai vismaz iespēja ērti un bez sāpēm mainīt varu, kuras darbība neapmierina vairākumu. Vai tas šeit tā notiek? Pat krīzes vai puskrīzes situācijā koalīcija savā amizierī ar sabiedrību piedāvā tai sociālu hēdonismu, nevis saprātīgu, racionālu (valsts) dzīves sakārtošanu. Tas netraucē koalīcijai pašai apšaubīt sabiedrības spēju pieņemt saprātīgus kolektīvus (referendumos) lēmumus. Koalīcijai par to nebūtu jāsatraucas, ja tā atjaunotās brīvvalsts laikā būtu centusies pēc «demokrātijas kā līdzekļa, kas pievērsts kolektīvās domāšanas (!) pūliņu mērķtiecīgai konsolidācijai». Taču saprātīga sabiedrība, kas ir dinamiska, neviendabīga… tai šķitusi bīstamāka par tādu viegli manipulējamu sociālu monolītu kā pūlis, kura saprāts ir ilūzija. Pūļa demokrātija ir instinktu vara. Tā izdevīga, ja nav spējas padarīt valsti efektīvu, ja valda mērķu trūkums. Ko tādu referenduma vērtu izdarīja esošā koalīcija? Tā apgrūtināja mazākuma iespējas polemizēt ar varu par savām problēmām sabiedrības kontekstā. Tā nospekulēja ar sabiedrības sadrumstalotību un demokrātijas sliktajām īpašībām ( viegli manipulējama sabiedriskā doma; priekšroka demagogiem, nevis gudrajiem…) kā savu resursu, lai nodrošinātu savai nekompetencei lielāku aizsardzību arī pret tiešo demokrātiju. Tā akceptēja pūli par savas varas galveno balstu. Es ceru, ka sabiedrībai, pateicoties ZZS, arī būs iespēja apliecināt savu izvēli.