Suņi zina, ko ēduši

Valdis Zatlers ārzemju tautiešiem (PBLA) atzinis, ka Latvijas valsts ilgstoši nav tikusi saprātīgi pārvaldīta. Nu laikam Latvijai beidzot klāt prieka dienas. Valsts augstākās amatpersonas atziņai taču jāved pie tā, ka pārvalde beidzot pārstāj grauzt nagus un top pārstartēta atbilstoši veselajam saprātam.

Varbūt jau tuvāko nedēļu laikā Saeima, valdība un prezidents pārvaldīs valsti arvien saprātīgāk un saprātīgāk?

Labi, ja valsts amatpersonas saprot, kas notiek. Svarīgi, ko šī saprašana maina pārvaldes ikdienā. Latvijas valsts pārvaldes saprātīgums ticis vērtēts visu laiku kopš valsts atjaunošanas. Neviena valdība, neviena Saeima, neviens prezidents nevar teikt, ka tiem nav bijuši zināmi alternatīvie viedokļi par Latvijas politiskā režīma kvalitāti un pārvaldes stilu. Sevišķi reljefi bijuši viedokļi, kas saistīti ar valsts izmantošanu. Taču valsts valdītājiem skaidri, gaiši un pietiekami argumentēti sacīts arī tas, ka tie principiālas pārvaldes transformācijas (revolūcija "no augšas") vietā izvēlējušies jaunos apstākļos un jaunā retorikā turpināt padomju laika inerci, kad varai sabiedrība top vienaldzīgāka un vienaldzīgāka. Bažas par valsts pārvaldes saprātu pauduši ne tikai vietējie, bet arī klaida latvieši. Par ākstu taisītais Gundars Valdmanis pirms desmit gadiem, minot piemērus, rakstīja: "Latvijas nelaime ir tā, ka visi šie pārkārtojumi, kas sākās pēc neatkarības pasludināšanas, balstīti melos un manipulācijās." Un vēl: "Latvijas bankas ir lielu kungu spēļu automāti." "ASV Informācijas dienests Rīgā organizēja semināru, kura ietvaros, balstoties ASV ekonomiskajā modelī, mēģināja pasniegt mūsu deputātiem un ministriem viselementārākās patiesības. Katrs interesents varēja ievadīt datorā dažādus budžeta veidošanas parametrus un skaidri redzēt, kā tie ietekmē ekonomikas attīstību. Un tomēr šis seminārs nespēja ietekmēt finanšu plānošanas principus mūsu ministrijās."

Ja uz Latvijas pārvaldes godaprātu nav varēts paļauties ilgtermiņā, vai jābrīnās par to, ka pat ārējā neuzticība tiek klaji izrādīta? Par to, ka gan SVF, gan EK pārstāvji runā ar Latvijas varu, nevis apelējot pie saprāta, partnerības un koleģiālas sadarbības, bet izturas kā kolonizatori. Ar netīriem ļaudīm citādi nevar. Bet suņi, lai arī zina, ko ēduši, mainīt barību netaisās. Var derēt – kārtējais budžeta samazinājums, tāpat kā līdzšinējie, būs nevis mobilizējošs, bet atkal represīvs. Pakalpojumu kvalitāte tiks atkal pazemināta, bet to cena – paaugstināta; valsts sektora rīcībspējas nodrošinājums turpinās samazināties straujāk iepretī valsts aparāta funkcionēšanas nodrošinājumam; ekonomikas sektorā lauvas tiesu valsts atbalsta resursu turpinās saņemt tie, kuri paši nav bez vainas Latvijas krīzes radīšanā un pastiprināšanā...

Valsts prezidentam turklāt bija diezgan laika nodrošināt savu konstatāciju ar rīcības piedāvājumu. Gada laikā arī Austrumeiropu piemeklējusi krīzes situācijai veltīta prāta vētra. Dažāda ranga analītiskajos ziņojumos tiek vērtēti arī politiskie režīmi. Šis tas parādījies arī Latvijā. Taču pagaidām šķiet, ka saprāta līmenī par Latvijas kvalitāti vairāk norūpēti skandināvi, vācieši un pat krievi. Nevis Latvijas kungi. Prezidents PBLA teicis – pašiem cilvēkiem te jātic, ka Latvija var pārvarēt krīzi. Lai arī Dieva lietas mums šķirtas no valsts, pat Tas Kungs neatļāvās teikt, ka jātic uz neko. Tas Kungs deva visai skaidru ticības pamatu, bet Latvijas pārvalde saistībā ar krīzi nespēj un nespēj to dot. Tā ir vēl viena liecība, ka pārvaldes saprāta vājumu valsts amatpersonas piemin vien skaista vārda pēc.

Sagrupējot postpadomju telpas valstu pārvaldei veltītos raksturojumus, galvenā atziņa ir viena – sociālās un nacionālās atbildības trūkums, orientācija uz īslaicīgu izdevīgumu, kas nonāk pretrunā pat ar kapitāla interesēm ilgtermiņā. Fundamentālās sabiedriski politiskās attīstības problēmas postpadomju telpā krīze nav radījusi, bet tikai saasinājusi. Šobrīd Latvijas pārvaldes darbībā noteicošā ir utilizācijas loģika. Taču savu "optimizāciju" tā sludina kā modernizāciju. Lai arī tiek teikts, ka utilizācija ar modernizāciju nav savienojamas pat reālu uzdevumu līmenī. Prezidenta atklāsme vieš cerību, ka jau nākamnedēļ Latvijas pārvalde būs savedusi savu galvu kārtībā.

Viedokļi

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svarīgākais