Līdzko Rīgā, Jūrmalā vai citur Latvijā kādu vienu vai dažus arestē par korupciju vai naudas atmazgāšanu un sāk iztirzāt, gandrīz vienmēr šī iztirzāšana rada jautājumu – bet kur tad pārējie?
Arī tad, ja koruptīvās intereses it kā aprobežojas ar, teiksim, balsojuma nopirkšanu, pat situācijas publiskais izklāsts kā likums liecina, ka šis balsojums pirkts cerībā panākt stāvokli, kurā labumu gūtu nevis viens cilvēku, bet noteikts cilvēku loks. Protams, veiksmīgi avantūristiski vienpatņi, kuri vēlas un kuriem izdodas piečakarēt visus, ir iespējami. Taču ne jau tādu dēļ iespējams, ka ēnu ekonomikas daļa valstī pastāv negrozāmi stabila un liela. Kur pārējie?
Man nav ne jausmas, vai čalis, kurš esot atmazgājis 140 miljonus, rīkojās viens. Ja jau tā tiek apgalvots, varbūt tā arī bija. Šī vēsts man te ir tikai impulss izbrīnam – kā tas tā sanāk, ka naudas atmazgāšana, kontrabanda, narkotirgus... te ir vai vienīgi solistu, labākajā gadījumā mazu ansamblīšu būšana? Institucionālās korupcijas te vispār nav. Tas, ka samaitāta varētu būt sistēma, tiek vai nu ignorēts, vai kategoriski noraidīts. Taču tieši sistēmas samaitātība akceptē noziegumus, kas uztur ēnu ekonomiku. Manuprāt, baznīca Latvijas situācijā ir šķirta no valsts un pašvaldībām krietni vairāk nekā ēnu ekonomika ar visiem tās trikiem. Nekā noziedzības formas, kuru apjoms bez sistēmas jumta būtu krietni pieticīgāks. Sistēma liekas neredzam, ka valsts naudas aizmazgāšana privātās kabatās notiek arī valsts un pašvaldību teritorijās. Ielās, kur faktiskās izmaksas var ierullēt asfaltā; kapos, kur mironīši jārok virsū neaizvāktai, tikai piesegtai izgāztuvei; cietumos, graustu nojaukšanā, iepirkumos... Ja tikai pāris oficiālie vainīgie redz, ka izmaksas pārspīlētas pat desmitu miljonu latu apmērā, bet to neredz praktiskie darbu veicēji, tad pēdējie ir
vai nu stulbi, vai gļēvi, vai neprofesionāli. Kamēr Valsts kontrole nedziedās, te neviens nekustēs un turēs muti. Un arī ja VK dziedās, tad ne jau sistēmas samaitātībai skanēs zvans. Zvans skanēs tiem, kurus sistēma izdos. Bet šādos gadījumos valsts vai pašvaldības krāpšanā, manuprāt, piedalās visi iesaistītie. Varbūt izņemot melnstrādniekus.
Lai atmazgātu naudu, tas nelikumīgais piķis taču ir kaut kur jāizvieto. Ir jāveic finanšu operācijas ienākumu noziedzīgās izcelsmes slēpšanai. Tīrajai naudai jāatgriežas pie netīrā īpašnieka kapitāla, īpašuma vai kaut kādu mantisku tiesību veidā. Utt. Var jau būt, ka tas viss notiek ofšoros. Var jau būt, ka pēdu jaukšanas scenāriji, atmazgāšanai dibinātās nagu un ragu firmas strādā tik filigrāni, ka to kapitāla izcelsmes faktiskos apstākļus konstatēt ir gandrīz neiespējami. Droši vien daļa netīrās naudas ir savā ziņā pastarpināta no valsts, nāk no izspiešanas, reketa, uzņēmēju presēšanas, netīrām finanšu manipulācijām. Bet daļa nāk no korupcijas, daļai iespējams apgrozīties valsts institūtu neizdarības vai pērkamības dēļ, daļa netīrās naudas ir par tādu pataisīta valsts nauda... Vai arī tad, ja vismaz viens netīrās naudas gals šā vai tā fiksējas valstī, ir vietā runāt par atmazgātāju cēlo vientulību? Kur pārējie?
Nesen avīzēs bija lasāms konsolidācijas scenārijs 767 miljonu latu apmērā. Šajā scenārijā prioritārās pozīcijas ieņēma pensijas, nodokļi, valsts sektora tramdīšana un sociālie ierobežojumi. Divus ekonomistus un vienu politiķi dzirdēju šajā sakarā (pēc vēlēšanām) atzīstamies, ka iespējas ietekmēt ekonomikas pelēko zonu – tās te ir ilūzijas. Manuprāt, tā bija atzīšanās sistēmas samaitātībā un šīs samaitātības aizstāvēšana. Spriežot pēc valdības liktiem akcentiem, šie cilvēki bija tās rupori. Kā tad tā – apdraudēti pirmām kārtām atkal tiks sociāli atkarīgākie slāņi, bet tie, kuri fīrē valsti garām kasei, principiāli aiztikti netiks? Jo, cik valsts konkrēti paredz iegūt no ēnu zonas aiztikšanas, nav zināms. Acīmredzot tai krīzes laikā tiks ļauts justies komfortabli un netraucēti. Tā ir vislabākā liecība tam, ka varas sistēma pamatā faktiski jau varētu būt atkarīga tieši no šīs zonas. Šī zona ir varas galvenā prioritāte. Kā citādi, ja griešana notiek tīrajā zonā, bet adekvātas politikas attieksmē pret netīro faktiski nav? Starp citu, dzirdēju, ka otkatu cenas Rīgā un Vidzemē atkal cēlušās. Nu droši vien sistēma palaikam izliks kādus netīreļus no tramvaja. Bet, kamēr nemainīsies politika, allaž būs jautājums – kur pārējie?