Nesen apceļoju svarīgas Latvijas politisko notikumu vietas. Iegriezos arī zooloģiskajā dārzā. Šimpanzes atvainojās par savu iespaidu uz politiķiem.
Tie tagad līdzīgi šimpanzēm visus strīdus risinot vienīgi caur konfliktu un kašķi. Toties šimpanzes zināja stāstīt, ka kaut kur esot tāda pērtiķu suga, kas strīdus risinot caur seksu. Ienāca prātā, ka valsts aparāts nav gan mācījies tikai no šimpanzēm. Ir lietas, kuras vedina domāt, ka aparātam arī sekss nav svešs.
Piemēram, ministriju un nupat it kā notikušā valsts funkciju audita attiecības – vai tas nav sekss? Tas nekas, ka audita piegulētās ministrijas gandrīz korī sauc, ka sekss bijis "neprofesionāls un neobjektīvs". Sekss paliek sekss.
Protams, it kā nav labi, ja steikholderu (stakeholder – šajā gadījumā vienkāršoti: personas un grupas, kuras iespaido audits) pamatmasa uztver audita slēdzienus nevis lietišķi, bet nikni. AM – audita priekšlikumi kaitē valsts aizsardzībai. KM – audita idejas nav apspriešanas vērtas. IeM – likvidēt Valsts kanceleju. Vides ministrs – audits piedāvā iznīcināt vides aizsardzību. ĀM – audita vietā ir mehānisks apcirpšanas plāns. Utt. Gudrinieki raksta, ka tad, ja audits vairāk izskatās pēc pavēles projekta, nevis kvalificēta novērtējuma, steikholderi, pat šķietami pieņēmuši audita slēdzienus, meklēšot ceļus, kā to ignorēt. Tomēr man liekas, ka no ministriju puses tā drīzāk ir erotiska priekšspēle cerībā uz baudām, ko tām var dot tieši šāds it kā audits.
Jo – kāds tad bijis šā audita, kā tagad modē runāt, benčmārks (benchmark – te: salīdzināmais prototips, ko par kvalitatīvu kritēriju pieņem audita veicēji)? Kā jāpieaug valsts funkciju efektivitātei pēc šā novērtējuma? Kāds būs summārais tautsaimnieciskais rezultāts? Kur var iepazīties ne tikai ar valsts funkciju redukcijas piedāvājumu, bet ar valsts funkciju efektivitātes analīzi? Man šķiet, ka par to šā audita sakarā nav vērts ne jautāt, ne runāt. Pēc audita ziņojuma spriežot, tam bijis viens lineārs mērķis – būt varas instrumentam, kas, imitējot autoritatīvu vērtējumu, kārtējo reizi piedāvā samazināt izdevumus mehāniski.
Turklāt ministrijas savā birokrātiskā nodabā var būt pat priecīgas par to, ka audits ir gan drastiski aizticis ministriju erogēnās pienākuma zonas, bet tikai ļoti maigi bojājis pašu ministriju figūru. Pirmkārt, tas vis neatgādina, ka varbūt diezgan "konsolidēt", kaut kad taču jāsāk daudzmaz efektīvi saimniekot. Tas savos pamatslēdzienos piedāvā vien kārtējo izdevumu sloga pārdali starp valsti un iedzīvotājiem. Par sliktu pēdējiem. Kase dabūšot 79,3 miljonus. Tātad pakalpojumi, ko mēs ceram saņemt no valsts par savu nodokļu naudu, kļūs vēl sliktāki. Vai sabiedrība no tā kļūs efektīvāka, ko ietaupīsim mēs, par to – ne vārda. Jāsecina, ka valdība nav spējusi iedarbināt pašas noteiktos pretkrīzes, situācijas atveseļošanas mehānismus. Tai skaitā pirms kāda laika dikti daudzinātās, bet tagad laikam uz mutes kritušās "strukturālās reformas". Jāsecina, ka valdība strādājusi bezrezultatīvi un tāpēc atkal bīda uz priekšu mehānisku izspiešanas metodi. Vai tā?
Otrkārt, ja jau bijis valsts funkciju audits, kāpēc tā secinājumi saistāmi tikai ar vienu parametru – līdzekļu optimizācijas versiju? Ja audita mērķis tomēr bijis "efektivizēt valsts pārvaldi", kur tad slēdziens par valsts funkciju sistēmas atbilstību tās mērķiem; kur vērtējums, cik optimāli darbojusies šī sistēma; kur norādes uz tās vājajām vietām; cik kvalitatīvi mijiedarbojas dažādas par valsts funkciju veikšanu atbildīgas struktūras; cik profesionāli un adekvāti valsts veikusi savas funkcijas principā...? Ja tiešām ir runa par valsts funkciju auditu un ja šis audits būtu spējis pēc būtības sniegt vērtējumu šīs rindkopas otrajā teikumā minētajam, tad, manuprāt, ne tuvu nenāktos ķerties pie tā, kas teikts rindkopas pirmajā teikumā. Ne tuvu.
Jā, arī valsts pārvaldes iestādēs un "centrālajā aparātā" esot iespējams ietaupīt ap 12 miljoniem latu. Taču nez kāpēc gribas derēt, ka arī šie ļoti maigie 12 miljoni pamatā atkal tiks ietaupīti spekulatīvi, attiecinot jēdzienu valsts pārvalde uz skolām, slimnīcām, sociālo pakalpojumu institūtiem... Gribas derēt, ka partiju politiskās sinekūras dažādu padomnieku u.tml. paskatā no ministrijām netaps patriektas; dažādas ministriju starpniekorganizācijas un palīgaparāts pamatā saglabās savus apjomus kā saglabājis līdz šim; Eiropas naudas apsaimniekošanai joprojām vajadzēs atsevišķus kantorus; paliks nemanīts, ka trīs un vairāk ministrijas koordinē vienu un to pašu (starptautiskie ekonomiskie sakari u.c.), Aizsardzības ministrija tā ar paliks vairāk birokrātisks nekā aizsardzības institūts... Utt., u.tml.
No ministrijām skan uzbudinājuma elsas. Taču, ņemot vērā pašu ministriju gribu veikt kvalificētu un principiālu funkciju revīziju labas un ekonomiskas pārvaldības dēļ, šā audita piedāvājums birokrātijai nav neķītrs. Nosacīti tas izrāda ministrijām pat mīlas pazīmes, bet drāzt vēlas sabiedrību. Nevis otrādi.