Fiskālā fantāzija

Ne valdībai, ne ar ļaudīm nav iemesla satraukties par to, ka nodokļu iekasēšanas iemesli varētu iet mazumā. Senajā Romā bija ap 200 nodokļiem, bet Tibetā – 1892! Ja vien ir fiskālā fantāzija, tad nodokļu sistēma darbosies veselīgi. Toties, ja fantāzijas vietu ieņem fiskālais stulbums, tad gan ir bēdīgāk.

Ingrīdas Circenes ierosinājums nesniegt medicīnas pakalpojumus tiem, kuri nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, liecina par fiskālā stulbuma tuvošanos.

Tostarp man nav ne prātā aicināt, lai Circenes kundze, norūpēta par smago nodokļu slogu uz ļaužu pleciem, līdzīgi lēdijai Godīvai, Mersijas grāfa sievai, izjāj plika caur Rīgu, kā lēdija Godīva izjāja cauri Koventrijai. Un viņas vīrs, kā solījis, tad tiešām atcēla vienu smagu nodokli.

Es saprotu, ka uz ko līdzīgu šeit velti cerēt. Te es ij nesapņoju pat par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki tā vietā, lai vairotu nodokļu skaitu, varētu pēkšņi sagribēt kāpināt savu meistarību. Līdzīgi kā Stokholmā, kur dažs nodokļu inspektors apgūst līdz trīsdesmit suņa reju veidus, lai tad, riedams un staigādams gar nodokļu maksātāju durvīm, cerētu, ka viņam atsauksies kāds nepiereģistrēts krancītis. Uz tādu fiskālu centību te velti gaidīt.

Te neies cauri pat aziātiskie varianti. Te deputāti un valdības locekļi nekad neuzdrīkstēsies teikt tā, kā saka viņu Turcijas kolēģi: "Bakšišs vienmēr bija, ir un būs!", un aplikt ar nodokli kukuļus.

Lai arī šeit tiek lietots viens Vespasiāna laika izteiciens, nav vērts lolot ilūzijas, ka te tiks apliktas ar drastiskiem nodokļiem netīru un apšaubāmu darījumu zonas vai paši darījumi. Re, cik grūti gāja pat ar nekustamo īpašumu darījumu aplikšanu. Vespasiāns savulaik aplika ar nodokli sabiedriskās atejas. Kad imperatora dēls viņam to pārmeta, Vespasiāns piebāza šim pie deguna iekasēto naudiņu. Nauda nesmird! Latvijā, vērojot "cīņu" ar kontrabandu, narkotirgu, cilvēku un orgānu tirgu, velti cerēt, ka nauda tiks iekasēta no smirdoņas. Tāpēc, ka augšā arī smird.

Varētu būt, ka Circenes kundzei patīk krutas filmiņas. Tajās jo bieži kāds džeks saka otram džekam: "Ja tu, mērgli, neteiksi, kur ir nauda, es tev izraušu aknas." Circenes kundzes ierosinājumā ir tas pats knifs. "Ja tu, maita, nebūsi nomaksājis nodokļus, es tevi neārstēšu." Situatīvi šādas būtībā sociālas spīdzināšanas idejas, kad atbildība par iedomātu vai faktisku nodarījumu (piemēram, nodokļu nemaksāšanu) piemeklē cilvēku nevis nodokļu piedziņas, tieša soda veidā, bet sods izpaužas attieksmē pret citu šā paša cilvēka vai pat viņa radinieku darbību, fiksēta ne tikai kino vai Latvijas īstenībā (piemēram, parādnieks tiek nevis tiesāts, bet atdauzīts), bet arī grāmatās. Piemēram, Greiema Grīna Komediantos. Taču, ja nemaldos, Circenes kundze ir no tās partijas, kura ne tik sen uz ielas klaigāja par tiesisku valsti. Nu jādomā, ka klaigāts tika par huntu vai reketieru tiesiskuma izpratni.

Zinu, ka ārsti mēdz būt ciniķi un palaikam viņu cinisms bijis (vismaz man) veselīgs. Taču nez vai viņi – sevišķi pacienta vizītes laikā – gribēs attieksmē pret šo pacientu vienlaikus piekopt gan ārstējošo, gan represīvo funkciju. Un kādēļ gan viņiem būtu jādara VID darbs, jātop represētājiem? Bet, ja dakteri ko tādu uzņemas, viņiem – uz VID budžeta rēķina – pienākas algas palielinājums vismaz par 25 procentiem.

Pasaulē saistībā ar nodokļiem ir tik daudz kurioza, mīlīga (kamēr tas nav skāris tevi pašu) stulbuma piemēru, ka vajadzība pēc trula stulbuma nav saprotama.

Svarīgākais