Šis stāsts būs tikai (!) par to, kādu iespaidu atstāj Jūrmalas domes publiskais tēls. Iespējams, Latvijas pašvaldībās, sevišķi, ja tās vājas, ir bijuši šīm pašvaldībām traģiskāki konflikti. Jūrmala ir stipra pilsēta. Taču šķiet, ka līdz šim nevienas citas pašvaldības kašķi nav publiski atklājušies tik riebīgi un bezcerīgi.
Varbūt, kā saka RAPLM, procesi Jūrmalas domē vēl nav "kritiski un neapdraud tās pamatfunkciju veikšanu – kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem". Taču publiski šā vai tā izpaudušies bezmaz visi domes deputāti, un viņu izpausmju koptēls nepamet nekādas cerības, ka ķīviņi domē varētu notikt tādēļ, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vēl labākus, vēl kvalitatīvākus pakalpojumus. Acīmredzot šajā pilsētā ar tās aborigēniem un viņu vēlmēm nesaistīto interešu spēks ir tik liels, ka spēj turēt pilsētas domi savā acu priekšā kā kobra susliku. Acīmredzot domes galvenā problēma (un neba pirmo sasaukumu) nav vis pretruna starp savtīgo grupējumu un jūrmalnieku interesēm, bet pretrunas starp pašiem savtīgo interešu grupējumiem. Tostarp – arī pašā domē. Un savā ieinteresētā aizrautībā neviens no runīgākajiem domes deputātiem īpaši nekaunas ar to publiski plātīties. Tas šķiet tik acīmredzams, ka deputātu apelēšana pie jūrmalnieku interesēm (izejot no publiskās informācijas kopuma) jau izskatās pēc liekulīgas bezkaunības.
Jūrmalas domē ir 15 deputātu. Tikai 15. Diez kādu apvērsumu pelēko masu te izveidot nav iespējams. Te katrs apvēršas vai tiek apvērsts, tā teikt, individuāli, nevis barā. Var teikt – šie 15 deputāti nāk no 10 partijām. Protams, politiskā sadrumstalotība rada problēmas. Taču – Jūrmala nav liela pilsēta. Te domes deputāti it kā cēlušies tuvāk pilsētniekiem nekā Rīgā vai Latvijā. Tāpēc, pirmkārt, varētu cerēt, ka to sirdis savas pilsētas dēļ ir mīkstākas nekā Saeimas deputātu sirdis Latvijas dēļ. Tāpēc varētu cerēt, ka tie, pretēji Saeimas deputātiem, nav aizmirsuši, ka ievēlēti faktiski pārstāj būt pakļauti partiju merkantilai gribai, bet ir sirdsapziņas kalpi. Manuprāt, tā to nosaka Satversmes gars. Tāpēc, otrkārt, nav sevišķi saprotams, kāpēc šie 15 cilvēki svārstās starp tiem vai citiem iekšējiem domes grupējumiem, publiski gaužas par situāciju domē, bet līdz šim nevienu no tiem nav īpaši satraucis tas, ka šo regulāro svārstību vai apvērsumu raksturs kā tāds, lai no kuras puses tie nāktu, iztaisa Jūrmalas domi sabiedrības acīs par sili, bet ieilgušo situāciju domē par apliecinājumu tam, ka pašvaldībai kā tādai te ļauts ilgi un nesodīti cūkot pašai sevi.
Proti – publiski, manuprāt, pagaidām redzams, ka domē vieni ir par tiem, otri – par šitiem, bet nav redzams, ka tur būtu opozīcija situācijai, tās kvalitātei kā tādai. Varbūt tāpēc rodas iespaids, ka Jūrmalas domes vairākums nav un nespēj būt deputāti pēc būtības. Tur pat nav vajadzīgi īpaši apvērsuma scenāriji, vairākums pats gaida izdevīgāko piedāvājumu. Vai arī – Jūrmalas dome, tāpat kā Latvijas valdība, uzskata ārējo faktoru gribu par sev prioritāru. Bet – tā kā šie faktori Jūrmalas gadījumā ir dažādi un pretrunīgi, Jūrmalas dome ir vai nu par gļēvu, lai nonāktu līdz kopsaucējam šo faktoru izmantošanā, vai arī par vāju, lai panāktu paritāti šo faktoru spiedienā uz domi. Vai arī, kas vēl sliktāk, pietiekami liela deputātu daļa cerējusies uz domi tikai tādēļ, lai parūpētos par savām privātām interesēm. Par to vedina domāt tas, ka agrāko grēkāžu publiskais spars, apsūdzot šodienas grēkāžus, daža laba deputāta dīvainās, principiālās svārstības laika gaitā u.tml. tikušas adresētas nevis tam, lai izrautu domi no siles, bet lai norādītu uz kārtējiem īstajiem vainīgajiem. Šādā kontekstā domes priekšsēdētāji – vai tas Ražuks, vai tas Munkevics, vai kāds pirms tiem – samērā ar viņu tiešajiem pienākumiem, vadīt pilsētu, izskatās pēc statistiem. Jo viņu priekšā vairs nav dome, viņu priekšā ir intriga, kuru tie vai nu nespēj savaldīt, vai arī ir tajā ieinteresēti.
RAPLM vietā es šajā gadījumā nevērotu, bet rīkotos ultimatīvi. Jo Jūrmalas domes kašķu produktīvais mērķis nav publiski nolasāms. Nolasāms tikai merkantilais – cīņa par varas un ietekmes pārdali. Jūrmalas dome publiski izrāda pašvaldību kā savu ķešu. Politiski Jūrmalas dome izpaužas kā demokrātijas surogāts. Ja ar procesi domē vēl nav iedzīvotājiem kritiski, tad pašā domē tie šķiet ne tikai kritiski, bet arī hroniski. Es atlaistu Jūrmalas domi un noteiktu tiešo pārvaldi līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Tas būtu sods domei par tautvaldības cūkošanu un laiks pārdomām pilsētniekiem. Vienlaikus es izstrādātu un pieņemtu ko līdzīgu aborigēnu aizsardzības likumam vai to dzīves stabilitātes garantiju programmai. Jo man šķiet, ka jūrmalniekiem viņu pilsēta ir dzīvesvieta, nevis greznība. Viņi nav jāpakārto greznības, tūrisma industrijas konjunktūrai un tās cenām. Jūrmalas aborigēniem jāplaukst uz šīs pilsētas īpašo iespēju rēķina, nevis jābūt to ķīlniekiem.