Komentāri / Kultūrpolitika nav resora "privātīpašums"
 

13 komentāri

IInta
TE gan Švarcman` & co pakalpiņš saka, ka tagad modē Latvijā būšot visu svešo integrācija. Interesanti gan, kāpēc nekur citviet tas multi-kulti nav atnesis tos it kā iecerētos vispasaules židu iezombētos labumus vietējiem gojiem...
Naudas pielūgsme gan ir jau iemācīta - tas nu gan...
Nevis kā rīks, lai ko radītu un darītu, bet... drošibas spilvenam - lai vnk ir un guļ...
Tad par kādu kultūru īsti gāja runa? Pat neviens ziņu portāls nav bez drukas kļūdām...
:(?
nra.lv/ekonomika/lat..-vairak-uznemeju.htm
22.oktobris 2019, 11:13 Atbildēt
EEdge
Vērtīgas atziņas. No savas vēstures der pamācīties, lai atkal nedotos "atpakaļ nākotnē" laužot un graujot kā auseklīši pēc 1989.g. Marksisms pārgājis neoliberālismā, bet to varēs pārvarēt tikai ar saprātu un dzelžainu valstsgribu.
" DrDrh. c. K. Ulmaņa akadēmiskā runa 1934. g. 14. novembrī."
Lauksaimniecības ekonomiskā un politiska nozīme.Marksismam [neoliberālismam] ir liela vēsturiska nozīme, ko neviens no mums negribēs noliegt; viņš ienesa jaunas domas tautsaimniecības doktrīnā, sociālā ekonomikā, politiskā filozofijā; marksisms attīstīja ekonomisko liberālismu līdz viņa pēdējai pakāpei, lai līdz ar to tam dotu nāves triecienu, jo katrai teorijai ir sava optimālais un beidzot
maksimālais pielietošanas laikmets, pēc kura sasniegšanas viņa atmirst. Tādēļ
mēs nevaram atzīt par paliekošu kaut kādu saimnieciskas attīstības pakāpi, ko pēc
savas, lai arī cik pārliecinošas, bet tomēr tikai pārejoši pareizas loģikas mums grib
uzspiest kāda teorētiska ^ mācība. Mūsu ceļš ved uz priekšu. Marksisms [neoliberālisms] mūs ir daudz mācījis, mēs to iegaumēsim, bet mēs ejam tālāk. Dzīve neapstājas mūsu gribētā punktā." (Sk. visu runu - Valdības Vēstnesis, 15.11.1934. / periodika.lv)
22.oktobris 2019, 11:21 Atbildēt
EEdge
Vērtīgas atziņas. Piesaucot Katrīnu II, kas nostiprināja un paplašināja Krievijas impēriju, noder atcerēties Arveda Švābes "Vēsture kā tautas garīgo spēku avots".
(..) Tas ir mūsu zemes ģeogrāfiskais liktenis, kas visiem mūsu politiķiem neatkarīgi no tautības un rases visos laikos stāda vienus un tos pašus ārpolitikas jautājumus, ko var apvienot divās tēzēs: būt par tiltu vai barjeru starp Rietumiem un Austrumiem. Šo tilta vai barjeras politiku mēs nevaram izvēlēties pēc saviem ieskatiem, bet to valdonīgi diktē tā vēsturiskā situācija, kurā igauņiem, latviešiem un leišiem nākas dzīvot." P.S. ASV aiziet no Sīrijas (Tuvajiem Austrumiem) - kādu reģionu pametīs nākamo?
22.oktobris 2019, 11:39 Atbildēt
SSecinājums
Diemžēl, šis laiks ir tāds, kad personas intereses tiek stādītas augstāk par nācijas vai sabiedrības interesēm, un it īpaši savas personīgās intereses visaugstāk stāda tieši karjeras ierēdņi un politiķi. Tāpēc ir tukši papīru blāķi bez jebkāda seguma
22.oktobris 2019, 12:29 Atbildēt
ĻĻoti interesanti
Ira "nācijas tēvs",bet LATVJI,kas varētu būt "nācijas māte" un nācijas dēli un meitas.Takš manibalse varētu sarīkot aptauju?!
22.oktobris 2019, 13:26 Atbildēt
oopis no laukiem
Kultūrpolitiku nedrīkst izraut no Latvijas tautsaimniecības kopējā konteksta,jo tā tur ir dziļi integrēta un tāpēc tā atrodas kopējā "sazobē" ar visu pārējo valsts mehānismu.Taču valdošie liberālie anarhisti visu grib sasmalcināt molekulārā līmenī un piespiest katru "molekulu" problēmas risināt tikai savos ietvaros,atrauti no pārējā valstī notiekošā.To ļoti labi redzam Gunta Bojāra analītiskajos TV raidījumos kur raidījuma vadītājs rūpīgi uzmana ,lai diskusiju dalībnieki neliktu "kāju pār ilksi" un nesāktu analizēt naudas trūkuma problēmu cēloņus un proti - vaļējo finanšu sistēmu,kas nespēj valsts normālai dzīvei nepieciešamo naudas daudzumu noturēt valsts iekšējā apritē. Var jau saprast,ja analītiskajai žurnālistikai atņemtu iespēju bezgalīgi,kā košļājamo gumiju, zelēt aplamās politiskās darbības sekas,nevis cēloņus,tad tukšā "matu skaldīšana" izbeigtos un žurnālisti varētu vairāk pievērsties arī kultūrpolitikai. Politiķu tukšo salmu kulšanu un muldēšanu ir nekavējoties jāpārtrauc un jāķeras pie darbiem,jo laiks nestrādā mūsu labā un neoliberāļu inspirētais Latvijas valstiskuma sabrukums turpinās.
22.oktobris 2019, 23:18 Atbildēt
EESMAIJA
Patiesībā es īsti neizprotu šo jēdzienu, vai, pareizāk , izprotu to pa savam, kas , iespējams, stāvēs tālu no patiesā. Tātad - manā uztverē kultūrpolitika neatdalāmi ir saistīta ar cilvēku un par to varētu runāt tad, kad tautas apziņa būtu nonākusi līdz robežai, kur sākas katra indivīda piederības sajūta savai nācijai, savai tautai, būt tautas vēstures turpinātājam un tradīciju kopējam, līdz saknēm sajūtot atbildību vēstures priekšā , to saglabāt nākotnei. Lai līdz tam nonāktu, Tautai jābūt garīgi un miesīgi veselai, paēdušai, dzīvotspējīgai un izglītotai. Ja tā nav, spriedelējumi ar un ap šo tēmu , neatkārtojot Viktoru Avotiņu, ir tikai pupu mizas. Un es teiktu- nav!
Mūsu valdības - ne jau tikai esošās - piekoptā kultūrpolitika uz to nav gājusi, Pierādījums tam ir simtiem pazaudēto ciemu, tukšie skolas soli, pārpildītās slimnīcas un tie simti tūkstoši, kuru skaits joprojām turpina pieaugt, kas valdības piekoptās, greizi saprastās kultūrpolitikas dēļ ir pametuši šo valsti.
23.oktobris 2019, 12:16 Atbildēt
vviktors avotins
Kārtējo reizi - liels Paldies! ESMAIJA1
24.oktobris 2019, 8:42 Atbildēt
aatbilde
Man prieks par Jūsu ,, paldies". Es saprotu, cik svarīgi ir dzirdēt atbalsi savām idejām, domām un vārdiem. Bez tā ir sajūta, ka esi tuksnesī (tuksnesī taču nav atbalss...? Vai es kārtējo reizi ko aplamu pateicu?)
24.oktobris 2019, 21:41 Atbildēt
LLaimdota
Par to aizliegts pat runāt!
23.oktobris 2019, 2:25 Atbildēt
vviesis
Ai, nu taču beidziet. Neoliberālismā valsts ne par ko neatbild, un tai nav pienākums darīt kaut ko lai mazinātu emigrāciju vai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Līdz ar to arī visi šie "stratēģiskie valsts virzības dokumenti" ir priekš kaķiem. Nodeva tradīcijām, ka kaut kam tādam valstī ir jābūt. Un tāpēc arī kultūrpolitika ir resora "privātīpašums", jo ministrijai jau ar kaut ko jānodarbojas ir, bet tas arī ir viss. Pie patreizējās ideoloģijas valsts varas interese par sabiedrības ikdienas vajadzībām, arī kultūru, izpaužas vienīgi kā dažu dārgu projektu realizēšana, kuru galvenā jēga ir iztikas nodrošināšana politiķiem pietuvinātajiem "uzņēmējiem." Un viss :(
23.oktobris 2019, 7:49 Atbildēt
vvārds
Vispār es arī piekrītu. Valsts aparāta darbinieki un tātad jebkuras nozares politikas plānotāji ir pilnībā atrauti no reālās dzīves. Valsts iestāžu darbiniekam ir GARANTĒTIE ienākumi un tā viņš arī lūkojas uz vajadzībām - no eksistenciāli neapdraudēta subjekta pozīcijām. BET TĀ PATIEŠĀM VAIRS NAV MŪSU VALSTS REALITĀTE - jo tos, kas nesaņem pie lodziņa, apdraud viss: slimība (nevarēsi vairs rukāt, paliksi bez projekta), vecums ( tas pats, kas slimība). Arī tīri ciklisks izsīkums, kuru nevari normāli izdzīvot, jo esi nemitīgā konkurences cīņā. Ir baigie sūdi, ir kā Titānikā, kur apakšējie stāvi jau nevis dzīvo, bet glābjas, bet prezidents vēl pozē ar zelta ķēdēm apkāries un ministriju neskaitāmie darboņi dzīvo burbulī.....
24.oktobris 2019, 15:27 Atbildēt