Vai būs taisnīga tiesa?

Latvijā nav nemaz tik daudz cilvēku, kuri spēj gadiem ilgi nelikties mierā, ja viņu tuvinieki vai draugi cietuši, turpina ciest no varas vai līdzcilvēku netaisnības. Tieši tāpēc es 10. oktobrī devos uz preses konferenci «Vijoļu šķūnī» Mazajā Krasta ielā. Jo tieši todien apritēja pieci gadi, kopš Baložos tika noslepkavoti divi mazgadīgi puisēni. Notiesāta un ieslodzīta ir viņu māte.

Preses konferencē dzirdējām bijušā uzņēmēja, liecinieka Māra Bērziņa veiktās privātās izmeklēšanas rezultātus un viņa secinājumus, kā arī zvērināta advokāta Jāņa Mucenieka viedokli, ciktāl tas neapdraud atjaunotas (saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem) izmeklēšanas (tā ir aizstāvības mērķis) gaitu. Man radās visai daudz jautājumu, bet tieši tāpēc, lai nevilšus nekaitētu turpmākai pozitīvai un taisnīgai notikumu gaitai, es te no sava viedokļa atturēšos.

Konferences preses relīzē teikts, ka «fakti par noklusēto, ne līdz galam pateikto un falsificēto šajā lietā ir šokējoši un norāda tikai uz vienu - māte netika notiesāta par savu dēlu slepkavību, bet tādēļ, ka ir vienīgais liecinieks, kurš varētu izstāstīt, kas tieši tajā dienā notika». Savukārt Māris Bērziņš teica, ka nekad nav piekritis oficiālajai izmeklēšanas versijai, un skaidroja, kādēļ visus šos piecus gadus centies saprast, kas tieši nogāja greizi? «Tieši sistēmas ciniskā pretestība maniem centieniem izprast lietas būtību deva man spēkus visus šos gadus neticēt, cīnīties par patiesību un visbeidzot to arī noskaidrot. (..) Bet joprojām ieslodzīta ir visvairāk cietusī divu noslepkavoto bērnu māte. Par slepkavību, kuru tā nav ne plānojusi, ne pastrādājusi! Vai ir iespējama vēl lielāka traģēdija?»

Tika uzsvērts, ka bērni vēl bija dzīvi brīdī, kad ieradās mātes (!) izsauktā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Taču atbraukusi brigāde, kurā nav bijis neviena ārsta. Bērni elpināti ar vienu AMBU maisu, taču viņus glābt nav izdevies. Saukta policija.

Māris Bērziņš: «Slepkavības ierocis - spilvens. Tāda «ieroča» nekad nav bijis. Istabā bija trīs spilveni, bet tas nenozīmē, ka kas tāds noticis. Gandrīz visa izmeklēšanas gaita un kādi 80% tiesas sprieduma ir balstīti uz kaut kādu indēšanu. Bet eksperta slēdziens - mehāniskā asfiksija ar mīkstu priekšmetu, iespējams, spilvenu! Uz kāda pamata? Tad kādēļ netika veikta visvienkāršākā ekspertīze? Kādēļ netika salīdzinātas «iespējamā(o)» spilvena un bērnu mutes dobumos un plaušās atrastās daļiņas un noteikts, ar kuru no spilveniem tad smacēja? Visdrīzāk tādēļ, ka tādu mikrodaļiņu tur vienkārši nebija!»

Savukārt advokāts Mucenieka kungs teica, ka patlaban notiek darbs ar kriminālprocesa materiāliem. Viņš uzsvēra, ka saistībā ar pierādījumu bāzi, ko šobrīd var paust, neiedziļinoties sīkākās detaļās, ir tas, ka lietā ir ļoti maz pierādījumu ekspertīžu veidā. Piemēram - datora ekspertīze vispār nav veikta, bet tajā «atrastie» dati figurē kā galvenais pierādījums! Vēl Mucenieka kungs izcēla faktu: «Tad, kad stājās spēkā galīgais nolēmums, pierādījumi tika iznīcināti.» Šajā sakarā viņš rosināja veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai tāda rakstura lietās, kur var notiesāt uz mūžu, kur cietuši viens vai vairāki cilvēki, tomēr būtu iespējams pierādījumus neiznīcināt. «Šajā lietā tas dotu iespēju cīnīties par taisnīgu tiesu.»

Šā gada ziemā manu čomu, profesionāļu, viedoklis par šo lietu bija visai sarkastisks. Atcerējos Havelu: «Cilvēkam nav jāpieņem meli..» (V. Havels). Šādā aspektā es esmu to pusē, kas aizstāv bērnu māti.

Bet Bērziņa kungs uzskata, ka tikai sabiedrības iesaiste šobrīd var pasargāt tos, kuri vēl cīnās par patiesības noskaidrošanu. Šajos gados viņš ir dabūjis uz savas ādas just dažādu, arī brutālu spiedienu. Viņš piedzīvojis gan uz galvas krītošus logus ar visiem rāmjiem, gan kaulu laušanu RPP busiņā, gan pēkšņas, pilnīgi nepamatotas VID represijas pret diviem saviem uzņēmumiem, kurus rezultātā zaudējis. Viņš atgādināja vairākas citas lietas. Piemēram, Sintijas Bāliņas lietu. Meiteni atrada mirušu mežā. «Izmeklēšanas slēdziens - meitene iegāja mežā, apsēdās uz cinīša un nosala! Vēlāk noskaidrojās, ka pat tiesu medicīnas eksperta atzinumā pirmie divi vārdi ir: «nāve vardarbīga»! Iznīcināja arī prezervatīvu, kuru atrada turpat pie meitenes mirstīgajām atliekām. Ir konstatēti arī sitieni ar cietu, trulu priekšmetu gan pa galvu, gan arī intīmajā zonā. Policija paziņo, ka nekā tamlīdzīga bijis neesot. Tā ir mūsdienu Latvijas realitāte.»

Māris teica: «Mēs nevēlamies asinis, mēs vēlamies noskaidrot patiesību.»