Komentāri / Mūsu izglītībā trūkst pēctecības
 

16 komentāri

MMāris B
Problēma jau tā, ka raksta adresāti nesaprot par ko tas, jo nelasa
10.septembris, 8:43 Atbildēt
BBerta M
Adresāti ne tikai nelasa, bet nesaprot, pat ja izlasītu.
10.septembris, 8:49 Atbildēt
AAs nabļuzneju
Par tām fāzēm un izglītības, labklājības ministrēm. Problēma iekš tā, ka Viktoram ir inženiera domāšana. Ne valdībā, ne Saeimā nav cilvēku ar inženierim raksturīgu domāšanu.
10.septembris, 10:10 Atbildēt
MMuh
Mūsu izglītības sistēma virzās uz pilnīgu katastrofu no tāda mērķa sasniegšanas viedokļa , kā veidot nākošo paaudzi, kas spētu uzturēt savu valsti un nodrošināt satversmes sapulces preambulā noteiktos mērķus. Mēs virzāmies uz to, ka izglītības sistēma veidos šauras sfēras darba ņēmējus jeb labus kalpus citiem kungiem, nevis personības ar labas vispārējās izglītības pamatiem.
10.septembris, 10:25 Atbildēt
IInta
Jācer, ka raksta autors vismaz ir ieskatījies, kā ieviestā Rietumu Sistēma tagad apmāca ar, ieliekot vajadzīgajā (kam?) formātā. Tests - atrodi vienu pareizo atbildi no 3 - 4 un klipveida domāšana. Tāda nu tā pēctecība, bet skolotājiem jau tā vajadzētu spēt ilgi palikt jauniem pat izskatā un nevis tajā domāšnā vien. Tā tagad lielāko tiesu ir fragmentāra, klipveida to biš - šaurskrīvīšu ražošanai. Humusam, ja paņemam vēl prastāk... Tādus daudz vienkātršāk taču ir pārvērst par labiem patērētājiem.
10.septembris, 11:18 Atbildēt
TTālis
Autors lietas nosaucis īstajos vārdos un viņam taisnība.
10.septembris, 13:45 Atbildēt
ššote
kā tad nav pēctecības? Gandrīz pusei no pasniedzējiem ir 65+, vioenmēr ir daži, kas ļeņinu dzīvajā redzējuši. Padomjlaiku tradīcijas ne mirkli nav rimušas lauku augstskolās un uztur lauku dzives veidu un garu ka rēzeknē, tā valmierā un liepājā, jelgavā Te viss ļoti tardicionāls un tikai tukšās runas kļuvušas pieblīvētas ar svešvārdiem... citādi visādi- viss pilnīgā štokijā
10.septembris, 17:04 Atbildēt
HHehe
Skumji, ka tik nepamatots uzskats. var redzēt, ka esat ļoti tālu no reālās skolas dzīves.
10.septembris, 17:12 Atbildēt
AABC
Drīz var sanākt šādi - labs meistars par padarīto būs tiesīgs prasīt, pat no Latvijas prezidenta vai kāda ministra, vai bankas valdes locekļa, atbilstošu samaksu - tādu pašu cik mēnesī viņi paši saņem, jo viņš būs vienīgais, kas pratīs ''apkalt zirgiem pakavus''.
10.septembris, 17:54 Atbildēt
GGrauzdiņš
At ko atšķiras pārtikas produkts ar 5% tauku saturu no pārtikas produkta,kas ir 95% tīrs no taukiem?Laikam pirmā refleksējošā doma saka ka ne ar ko.
10.septembris, 22:17 Atbildēt
MMūsu izglītībā
Drīz pietrūks arī skolu!
10.septembris, 22:18 Atbildēt
CCivilists
Viens no risinājumiem ir ieviest obligātu militaro dienestu visiem jaunekļiem, lai mīksto puisīšu vietā augtu stipra, dzimteni aizstāvēt spējīga, vīru paaudze.
11.septembris, 0:08 Atbildēt
aatbilde autoram
Piedodiet, Viktor, bet pēc šī raksta es nosmaidīju tieši tā, kā viens komentētājs pašā sākumā..,,.ja arī izlasīs, tikpat neko nesapratīs". ( domāti tādi kā es) Jūs visu varējāt pateikt vienkāršā valodā un saprotami arī tiem, kam nav tik spožs prāts kā Jums. Tā kā pateicis Jūsu pieminētais gids par tiem meistariem. Skaidri un saprotami. Ja skolotāji nav aizguvuši savu amatu no meistariem, tad arī viņi , nebūdami meistari nevar radīt meistarus, To pašu var teikt par izglītības saturu, ja to nebūs radījuši meistari, tad no tukša bezsaskares un bezdvēseliska satura brāķis vien iznāks. Vēl paliek cerība uz vecākiem, tiem vecākiem, kurus par meistariem izkala viņu vecāki un viņi to pašu ir darījuši ar saviem bērniem. Meistarīgi. Par laimi, tas vēl dod cerību, jo, viņu nemaz tik maz nav. To es saku ar pilnu pārliecību. Manos rados tādu meistaru netrūkst un es esmu pārliecināta, ka no viņu kaluma no viena otra dienās iznāks vai nu valstsvīri vai zinātnieki. Par vienu no viņiem ir stāsts 19. jūlija laikrakstā Kurzemes Vārds zem MEKLĒT, MĀCĒT, ATRAST un pielikumā ,, Piektdiena klāt", kur viņš pats stāsta par sevi un arī par izglītības sistēmu. Viņa vārds ir Eduards Spāģis. Nē, viņš nebūt nav sauss zubrītājs, ir arī trīskārtējsLatvijas čempions savā vecuma grupā galda tenisā, pašmācības ceļā apguvis vairākas svešvalodas, aizraujas ar šahu, spēlē vijoli... nē visu nav iespējams pateikt, bet, ja interesē, katrs var izlasīt. Viņu audzināja MEISTARI. Vēl piebildīšu, ka viņam nav jādomā kur un kā turpināt izglītību. Viņam visas durvis ir atvērtas. Cik es zinu, tad ne viena vien augstskola ir izteikusi vēlmi viņu uzņemt pie sevis. Ar to es gribēju teikt, kamēr pastāvēs tā mūžīgā vērtība - vecāki nebūs tikai vecāki, viņi būs MEISTARI, tikmēr mēs būsim, jo liela daļa ienāks apritē Meistaru roku darināti.
11.septembris, 1:19 Atbildēt
eedc
Mūsu izglītībā trūkst pēctecības un rezultātā Danninga-Krīgera efekts.
11.septembris, 4:25 Atbildēt
IInta
Skolnieku skaits klasēs citviet. Atgādiniet, lūgtum, cik plānots tos sabāzt vienā klasē tagad pašu mājās?
www.dailymail.co.uk/..-pupils-teacher.html
11.septembris, 11:50 Atbildēt
SSidlu
Kā pēctecība radīsies, jā visu laiku maina apmācības metodes. Tā sērga vēl PSRS sākās un tie, kas tajā laikā mācījās noteikti atcerēsies, ka vislabāk iemācīt ko spēja tie skolotāji, kam bija vēl ulmaņlaiku pieredze, jo bija pietiekami stingri savās prasībās, bet nevis centās uzpūst sekmības procentus. Tagad vēl nāk klāt politkorektums, ka bērnu nevar traumēt ar domu, ka viņam nav noteiktu spēju, lai viņš visos priekšmetos būtu sekmīgs un ļauj izvēlēties, ko mācīties.
11.septembris, 12:41 Atbildēt