Ko viņi grib?
Badastreiks pie Ministru kabineta ēkas turpinās. Esmu saticies un runājies ar visiem, kas līdz šim (4.05.) streikojuši. Un tikšos arī ar nākamajiem, divi no kuriem ir jau zināmi. Jo es uzskatu, ka mans profesionāls pienākums ir zināt iespējami plašu mūsu sabiedrībā pastāvošo uzskatu spektru.
Ne cilvēku tautība, ne mūsu uzskatu palaikam kategoriskās atšķirības nav man šajā ziņā šķērslis. Ja ar neesam domubiedri vai draugi, tad tomēr es viņu uzskatus respektēju. Un, pirmkārt, mani pārsteidz zināma Latvijas mediju gaunerība, vīzdegunība attieksmē pret šiem ļaudīm, kaut vai tiem pašiem streikotājiem, kuri ne mazākā mērā nav neaptēsti, atpalikuši no laika un nekādā mērā nav uzskatāmi par sabiedrības pabirām. Otrkārt, mani pārsteidz tas, ka varas pārstāvji acīmredzot uzskata zem sava goda ielaisties ar šiem cilvēkiem atklātā dialogā. Ja arī viņiem nav taisnība vai ja valstī nav viņu prasībām atbilstošu apstākļu - kas liedz to pateikt cilvēkiem tieši acīs? Kāds iemesls varai izvairīties no dialoga ar savas tautas ļaudīm, lai kādi un kas viņi ar būtu? Droši vien nekas cits kā vien varas gļēvums un mazspēja.
Ar Aināru Kadišu, kurš ziemā bija pirmais streikotājs, esmu jau ticies. Pret viņu vara izturējās visai brutāli. Tagad esot maigāk. Es jautāju puišiem - kāpēc viņi te ir un ko grib.
Ilmāram un Mārim bija daudz ko sacīt, tāpēc es te atļaušos paust vien atsevišķas viņu sacītā tēzes. Ilmāram bija vismaz četri iemesli badoties. Pirmais - Satversmes tiesa nav adekvāti reaģējusi uz mūsu 2002. gada iesniegumu. Es jums jautāju - vai Saeima ir ievēlēta likumīgi? Nē, nav! Kāpēc? To juristi nezina. Bet Satversmē ir pirmais, otrais, trešais, ceturtais, sestais un 77. pants. Līdz Latvijas atjaunošanai bija paredzēts, ka tad, ja kāda partija iegūst 1% atbalsta, tai ir viens mandāts. Bet 77. pants nosaka, ka izmaiņas iepriekšminētajos pantos jānodod tautas nobalsošanai. Tad tām ir likuma spēks. Bet Saeima 1995. gadā pieņēma 5% barjeru. Bet - tautas nobalsošanas nebija.
Otrs - antikonstitucionālais lēmums saistīts ar pašvaldību vēlēšanām - ir CSP ziņojums, kur teikts, cik katrā vēlēšanu apgabalā partija drīkst iztērēt. Bet es, konstatējis, teiksim, Jūrmalā pārtēriņus, no dažādām instancēm saņēmu atbildes, ka viss ir likumīgi. Prezidentam vien es rakstīju piecas reizes. Prezidents atbildēja, ka piekrīt likumdevējam. Bet es pierādīju, ka valsts vara sekmē korupciju.
Trešais - mēs mūsu partijas Mūsu zeme valdē lēmām, ka nedosim nekādu informāciju KNAB, jo KNAB pats veicina šo korupciju. Un es to nerunāju tā vienkārši, es viņu darbības varu pamatot ar dokumentiem. Mēs uzskatām, ka KNAB ir radījis juridisko, politisko, ekonomisko, konstitucionālo bandītismu Latvijas valstī. Man tam ir dokumentāli apliecinājumi.
Ceturtais - kādas mahinācijas notiek tiesu sistēmā. Ventspils tiesa man atsūtīja spriedumu dienu pirms tiesas sēdes.
Savukārt Māris sacīja: - Es redzu varas nihilistisko attieksmi pret streikotājiem. Savulaik Aināru kā tik te nemēģināja izsvēpēt. Kas tālāk? Pašvaldības policija gan pret Aināru, gan Robertu Kļimoviču zaudēja tiesas sēdes. Jo izrādījās, ka policija rīkojusies neadekvāti.
Turklāt pastāv mēģinājums kārtējo reizi pacelt NĪN.
Otra iniciatīva - līdz 14. maijam jāsavāc (kas maz ticams) 155 tūkstoši parakstu par sliekšņa samazināšanu līdz desmit tūkstošiem. Mūsu uzdevums, neiespējamā, var teikt, ir savākt tos 155 tūkstošus. Mediji mūs ignorē. Aināram bija sestā streika diena, es pats desoju pakaļ LTV cilvēkiem, bet viņi atsakās nākt un filmēt. Un deputāti? Viņi attieksmē pret tādiem kā mēs, pret šo instalāciju ir ieslēguši pilnīgu ignorances taktiku. Jo - viņiem jau nav izvēles iespēju, viņi nevar nākt ar mums runāt. Bet mūsu mērķis ir mēģināt vilkt šo tik ilgi, kamēr izvairīties nebūs iespējams. Jo - zināma kustība šajā laikā jau ir panākta. Ja sākumā Aināru ar policiju veda prom, spīdzināja un ko tik vēl ne..., tad tagad attieksme kļuvusi jēdzīgāka. Un, atceraties, sākumā, kad bija Ainārs, viņi mēģināja pataisīt mūs par Kremļa troļļiem. Tagad viņi vairs to nemēģina.
Bet - primārais tagad ir - jāpopularizē latvijalv.pv, lai cilvēki uzzina, .. Pārējās prasības paliek tādas pašas kā Aināram, tikai ar katru streikotāju grupu tās nāk klāt. Tas pats NĪN, tas pats OIK, perversiju propaganda. Valstī nav naudas un tāpēc to NĪN grib pacelt vēl... Bet OIK ir atsevišķa kategorija cilvēku, darbībā, kuri no tā pelna, un ar valsts ekonomiku tam nav nekādas saistības.
Jā, tagad vara ir ieslēgusi šo te ignorances taktiku, bet mūsu uzdevums ir panākt, lai viņi to pārtrauc. Ir vēl arī tāda doma, ka šis viss kādā brīdī varētu pārcelties uz Briseli. Es te visu dienu runāju ar cilvēkiem. Visu dienu! Es redzu, ko jūt cilvēki, ko viņi domā. Un - vismaz šajā ceļa posmā cilvēki, ar kuriem runāju, ir manējie... Kā būs rīt, to mēs nezinām...