Labklājības ministrija vazā kārtējās pensiju politikas izmaiņu idejas pa ēteru kā klapēs iemaukta ķēvīte. LM redz tik to, kas degungalā. Gar pašu degunu tai nav nekādas daļas. Nekāda notikumu kopsakara, nekādas atbildības par iepriekšējo politiku. Nekādas cēloņu analīzes. Tikai esošā stāvokļa novērtējums kādā atsevišķā lietā un no tā izlobīti atsevišķi soļi nākotnei.
Taču, piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšanas problēma jau 2000. vai 1995. gadā bija tikpat skaidra kā šodien. Kāpēc tā nav tikusi šajos gados pienācīgi sagatavota? Kāpēc tai nav bijis adekvātas politikas, kas ļautu teikt – mēs esam veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai paceltu pensionēšanās vecumu. Mēs esam cēluši sabiedrības produktivitāti, mūsu cilvēki 60 un vairāk gados ir veselīgi, spēka un prieka pilni. Uz papīra taču šī sagatavošanās nepieciešamība tikusi fiksēta! Vismaz piecu valdību deklarācijās stāv ar to saistītas lietas. Šogad saskaņā ar 2000. gadā pieņemto Sabiedrības veselības stratēģiju Latvijā vidējam dzīves ilgumam jābūt 95% no ES valstu vidējā. Kāpēc nav? Latvijā vidējais mūža ilgums (2008. gada dati) ir : vīriešiem – 67,2, sievietēm – 77,9 gadi (citi avoti: attiecīgi – 65,4 un 76,3 gadi). ES vīrieši vidēji dzīvo 74,6, sievietes 80,9 gadus (Eurostat). Citos attīstības dokumentos Latvijas vara savulaik apņēmusies pagarināt dzīves ilgumu, "uzlabojot vides un sociālos apstākļus", mazināt dzīves ilguma atšķirības starp dzimumiem. Utt., u.tml.
Tā kā LM pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada min kā teju vai bezierunu pasākumu, pirmais jautājums – kādu reālu novecošanās tempa samazinājumu Latvijā ministrija plāno panākt sešos gados?
Lai pensionēšanās vecuma paaugstināšana neizrādītos vien kārtējā īslaicīgā tapa varas radītiem fiskāliem caurumiem, otrs jautājums – kādu darbaspēka stabilizācijas rezultātu LM kopā ar citām ministrijām paredz gūt līdz 2016. gadam? Ar ko tiks aizpildīta demogrāfiskā bedre un kādu demogrāfisko perspektīvu (vai darbaspēka politiku) garantē vara? Cik būs reālajā ekonomikas sektorā nodarbināto 2016. gadā? Kāda būs darba stundas apmaksas likme 2016. gadā Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo? Tostarp – vai līdz 2016. gadam valsts vara pārtrauks izraidīt no valsts ekonomiski aktīvo darbaspēku un nacionālās migrācijas saldo būs pozitīvs? Ja ekonomiski aktīvo izraidīšana netiek pārtraukta, ja netiek nodrošināta šo aktīvo kvalificēšana un motivēšana atbilstoši valsts vajadzībām, kur vēl augstāka liekulība – aktīvos izspiest no darba tirgus un turpat čīkstēt par slikto dinamiku nodarbināto kopainā? Un jūgt tirgū arvien vecākus, uzskatot, ka šie tiks galā ij ar veco uzturēšanas problēmu, ij tautsaimniecības ražīgumu.
Lai cilvēki priekšpensionēšanās vecumā savā pamatmasā nebūtu darba tirgus pabiras, bet konkurētspējīgi tā dalībnieki, trešais jautājums – kādu veselības ainu cilvēku kopumam virs 60 gadiem salīdzinājumā ar šodienu garantē LM un VM 2016. gadā? Vai šiem cilvēkiem, piemēram, būs pieejamas tās apdrošināšanās iespējas, kas tiem (it kā gadu dēļ) šodien nav pieejamas? Turklāt – Latvijas apstākļos aplam runāt par pensionēšanās vecumu kā ekonomijas salmiņu, ja blakus tam nenolikt kaut vai Latvijā zaudēto dzīves gadu aprēķinu produktīvā vecumā (sirds–asinsvadu u.c., t.sk. slinkuma, slimības, avārijas, nodzertais laiks, traumas, pašnāvības...). Es pie valstij zaudētiem dzīves gadiem pieskaitu arī jauno emigrāciju. Kādu LM paredz šo zaudēto dzīves gadu samazinājumu līdz 2016. gadam? Ja uz šiem un virkni citu jautājumu LM nav konkrētu atbilžu, tad sakarā ar pensionēšanās vecuma palielinājumu, manuprāt, jārīko referendums.
Ne tādēļ, lai izceltu šo, pilnīgi iespējams, nepieciešamo soli, bet tāpēc, ka valsts vara nav vīžojusi un netaisās šo sen paredzamo soli pienācīgi nodrošināt. Ja netaisās, tad nav ko vaimanāt par demogrāfisko ainu, kuru 20 gadus neviens sevišķi netraucēja uzlabot. To, ka tas ir iespējams, īsākā laikā un smagākā izejas stāvoklī apliecinājušas Japāna, Portugāle... Lai pensionēšanās vecuma palielināšana izrietētu no sabiedrības produktivitātes pieauguma, varai vispirms jānovērš to savu darbu sekas, kas šo produktivitāti laika gaitā mazinājušas. Ja vara netaisās to darīt, tad pensionēšanās vecuma palielināšana būs tikai varas cinisma un politekonomiskās bezpalīdzības noteikta. Ja netaisās, tad LM rūp tikai pensiju saņemšanas ilguma samazināšana, tā teikt, no abiem galiem. Kā ne: pensionēšanās vecums tiek apzināti palielināts, dzīves ilgums apzināti samazināts. Nav pensionāru – nav problēmu.