Vai tā pamazām netop par atavismu? Jo digitālajā laikmetā mēs taču arvien vairāk tuvojamies situācijai, kad – līdzko tavam autiņam gadīsies tehniska ķibele, elektronika to novērtēs, un... autiņš noslāps. Iespējams, tev nemaz nevajadzēs kādam zvanīt, signāls jau būs nonācis datu reģistrā, sekos atbilstošas reakcijas, un... evakuators vai meistars jau būs ceļā. Sēdi un gaidi.
Pasaulē lielākā auto straume plūst uz Ameriku. Taču ASV vairāk nekā desmit (13 vai 14) štatos nav nekādas tehniskās apskates. Un vēl dažos štatos tā tiek prasīta vien tad, ja auto ievests no cita štata vai mainās tā īpašnieks. Pirms dažiem gadiem argumentācija tam bija ļoti vienkārša - kādēļ mums tukšot cilvēku kabatas, ja tehnisku iemeslu dēļ notikušu avāriju skaits ir tikai 0,7% no visām.
Man tehniskā apskate šķiet lieka.
Un arī Latvijā galvenais avāriju vaininieks nav mūsu autiņš, bet mēs - tā vadītāji. «Kopumā varam teikt, ka noteicošās ir tieši autovadītāja prasmes un pieredze. Ja skatāmies vecuma grupas, tad visvairāk avārijās iesaistīti ir jauni autovadītāji, kuriem vēl nav divu gadu braukšanas pieredze. Turklāt sievietes, kuras tikko sēdušās pie stūres, brauc ļoti uzmanīgi, bet par vīriešiem to diemžēl teikt nevaram. Jauni vīrieši vecumā no 18 līdz 20 gadiem izraisa visvairāk avāriju» (A. Eņģelis). Turklāt - teikts, ka automašīnas vecums negadījumu statistiku Latvijā sevišķi neietekmē. Lielākajai daļai avārijās iesaistīto auto ir 3-5 gadi.
Tā bija tēze. Tagad - antitēze. Kāpēc Latvijā regulāras (dažāda vecuma auto dažādi terminētas) apskates tomēr varētu saglabāties? Disciplīnas un (paš)kontroles dēļ. Un, salasījies visādu informāciju, es redzu, ka ES gribētu, ka ES ir ieteikusi lielāku stingrību šajās lietās. Piemēram, Francijas variantu. Tur apskati veic licencēti privātuzņēmumi. Autorizēto centru skaits ir ierobežots. Interesanti, ka defektu novēršanai tiek doti divi mēneši, bet, ja tu netiec galā, saki savam autiņam: sveiki! Tas tiks utilizēts.
Latvijas variantā es šo apskates vajadzību pamatotu ar... kantoru un parlamenta attiecībām. Saeimas deputāts Ringolds Balodis intervijā Neatkarīgajai teica, ka «mums ļoti klibo parlamentārā kontrole». Proti - parlaments nepietiekami uzrauga atbilstošās institūcijas. Manā uztverē parlamentārā kontrole varētu būt sekundāra, ja primāra būtu mūsu (katra) pilsoniskā atbildība. Kāda starpība - ministrijā vai uz ceļa? Un - ja atbildība nav pienācīgā līmenī, protams, vajadzīgi disciplinējoši pasākumi. Tātad, maksājot par apskati, uzturot šo apskati kā nepieciešamību, mēs faktiski apmaksājam paši savu izlaidību. Pilsonisko izlaidību, kura traucē šo apskati pamatoti atmest.
Šajā sakarā mani pārsteidz tas, cik cūcīgā, nesakoptā, nepārdomātā veidā Konkurences padome atļaujas publiskot savas idejas. Vai tad ar takšiem pie lidostas nepietiek, lai saprastu, lai gūtu mācību, ka nevar atļauties savu gribēšanu izpaust, tā teikt, čerez žopu? Bet - kantorītim, šķiet, nebija pat tik daudz saprašanas, lai paskatītos, kas un kā notiek Eiropā. Tur pastāv visdažādākie varianti. Pirmkārt, šķiet, ka nu jau visa Eiropa ir nošķīrusi tehnisko apskati no policijas. Pat Krievija, laikam 2010. gadā, atsacījās no autoinspekcijas sasaistes ar apskati. Otrkārt, ES valstu vairākumā apskati tiešām veic privātas struktūras. Taču - tās ir no valsts puses licencētas, sertificētas, akreditētas institūcijas. Vairākumā ES valstu pastāv specializētas tehniskās apskates struktūras, kurām nav sakara ar auto ražošanu un remontu, ar rezerves daļu pārdošanu saistītu biznesu. Spānijā apskati veic oficiāli dīleri. Tev pašam nav jākustas, dīleri savāc tavu autiņu, aizved uz apskati un atved atpakaļ ar visiem dokumentiem kaut septiņos no rīta. Lielbritānijā par apskatēm atbild Transporta ministrija. Marokā DEKRA un SCS (ietekmīgas autoekspertīzes fimas Eiropā) radījušas franšīzes tīklu, kur bizness iekļaujas apskatēs. Vācijā apskati (ir arī citi varianti) var pasūtīt arī autoservisā, bet tās veikšanai tiek pieaicināts inženieris - inspektors. Un tā tālāk, un tamlīdzīgi.
Taču Latvijas situācijā es patlaban piekrītu viedoklim, ka Konkurences padome tik vien kā vēlas legalizēt korupciju caur autoservisiem. Automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole var tikt aizvietota ar uzlīmju tirgošanu. Man personiski tehniskā apskate šķiet lieka. Es uzticos saviem meistariem un regulāri pie viņiem savu visai veco autiņu «ārstēju». Es to nedaru apskatei, bet puslīdz drošai kustībai.
