Ziņa, ka Totalitāro sektu apkarošanas komiteja preses konferencē satraukusies par sektu izplatības palielināšanos Latvijā, uzvēdīja patīkamas atmiņas. Pirms dažiem gadiem stāvēju kāda Rīgas teātra kulisēs un skatījos, kā pilna zāle kaifo, pielūgdama uz skatuves nolikto ūdens sildītāju.
Man tas likās uzjautrinoši, komiski un nožēlojami. Lai arī smadzeņu skalošanas ziņā pasākums bija tehnoloģiski perfekts. Uzstājās mērķtiecīgi iezombēti pārdošanas čempioni, veiksminieki no visas Eiropas. Tie prasmīgi raidīja savu vēsti publikā. Daļa publikas to uztvēra ekstātiski. Pie manis pienāca daži džeki un jautāja, ko es te daru. Teicu, ka cenšos pielūgt viņu dievu. Un parādīju uz elektrisko kastrolīti. Puiši teica, ka man jāiet laukā, jo te esot slēgts pasākums. Es jautāju pēc norādēm. Puiši teica, ka jāiet laukā. Es teicu, lai izmet ar varu, jo tad cirks kļūs vēl krāšņāks. Puiši nolēma pasaukt pasākuma rīkotāju. Meiča teica, ka jāiet laukā. Tad teicu, ka strādāju avīzē, ka iešu, bet centīšos, cik iespējams ātri, atgriezties ar kolēģiem, jo tādu zombēšanas paraugstundu nevar laist garām. Un, ja jau viņa nupat uzsvēra, ka te cilvēkiem nāk labums, kāpēc gan labums būtu slēpjams... Mums tā stīvējoties, pienāca pasākuma fināls.
Pēc tam ievēroju, ka Latvijā iebraukušie vai televīzijā redzamie sektu sludinātāji lieto tās pašas tehnoloģijas. Ar sektantiem un sektu atkarīgajiem (vairāk gan ar viņu nelaimīgajiem vecākiem vai radiniekiem) arī ir gadījies sastapties. Puisis, kura radiniekam Zemgales pusē sektanti izkrāpa māju, pats izglītojās un arī mani apgādāja ar informāciju par totalitārajām sektām, "destruktīvajiem kultiem"... Esmu papildinājies.
Ikviens, kurš ietekmē cilvēku, nevis lai atbrīvotu viņa garu, prātu, sirdsapziņu patstāvīgai un apjēgtai rīcībspējai, bet manipulē ar cilvēku, lai padarītu viņu par savas armijas skrūvīti, šķiet man kaitēklis. Vai tas sektants vai politiķis. Turklāt virknei sektu to reliģija ir peļņas instruments, paņēmiens darbinieku motivēšanai. Vismaz tā tas konstatēts virknē tiesas prāvu Eiropā un Krievijā. "Personām, kuras izmanto filozofiskas vai reliģiskas, pat ar likumu atļautas, mācības finanšu vai komerciāliem mērķiem, apzinātai citu cilvēku maldināšanai, jātiek vajātām par izspiešanu. Naudas gūšana ir "Saentoloģijas (scientology) baznīcas" pamata, ja ne vienīgā rūpe." (Lionas tiesas lēmums 1996. g.)
Man, šķiet, nav laimējies, jo visi sektanti, ar kuriem esmu ielaidies runās, nav bijuši sevišķi gudri un pilnībā atbilduši dažādu pētnieku hrestomātiski fiksētām šo kopienu biedru īpašībām. Pretenzijas uz patiesību augstākā instancē. Neiecietība vai atklāti vīzdegunīga attieksme pret tradicionālām konfesijām. Sava dogma – absolūts. Pārējās – melīgas. Stingra savas vides strukturētība, regulēta saskarsme, kontrole pār to un atkarībā no statusa pakāpes dozēta informācija (sk. R. Dž. Liftons, Domāšanas reforma un totālisma psiholoģija (Thought Reform and the Psyhology of Totalism)). Ārējs mīļums un iejūtība. Apgalvots: visiem kulta jaunievedumiem tikai labi nolūki. "Tas bija tā, it kā par tevi kāds būtu parūpējies, cilvēki bija draudzīgi, un šķita, ka viņi patiešām jūs mīl." (Eksmūnists grāmatā Science, Sin and Sholarship.) Bet turpat spraužas cauri ezotērika – faktisko nolūku un rīcības seku maskēšana. Tad – pat manai saprašanai apšaubāma Svēto Rakstu pielāgošana sev tīkamām dogmām. Un, spriežot pēc adeptu vervēšanas paņēmieniem, doktrīna tiem augstāka par personību. Tas nozīmē, ka šiem modē atsevišķu bandu, sektu, partiju... morāle un rīcības principi, ko katra atsevišķa grupa tiecas absolutizēt. Tas ir parocīgi, jo ļauj veidot sektantu (tirgotāju) armijas, kuras var lēti ekspluatēt vai, ja nu ievajagas, vērst pret tai vai citai vietai tradicionālo dzīves ritu, uzskatu sistēmu, sabiedrības pašorganizācijas principiem... Turklāt, kā liecina vervēšanas ģeogrāfija, šo sektu elitēm ļoti aktuālas merkantilas, politiskas intereses, aģentūra varas aprindās. Raugi, tepat avīzes pirms gadiem trim rakstīja, ka Saentoloģijas baznīcai (SC) izdevies dabūt IZM akceptu savai skolotāju kvalifikācijas programmai. Vēl krietni senāk avīzes rakstīja, ka virkne LR AP deputātu piedalījušies mūnistu pasākumā ārzemēs. Atsevišķas sektas piekopj savu adeptu apziņas kontroli, ietekmē to psihi ar psihosomatiskām, neirolingvistiskām metodēm, ar auditingu (personības ietekmēšanas metode, kas pamatā balstās psihoterapijas principos, SC piekritēji to uzskata par praktiskās terapijas metodi, kas domāta "organisma efektivitātes palielināšanai", "dzīves remontam")... Panāktā atkarība ļauj cilvēku ērti ekspluatēt. Top skaidrs, kāpēc izvilkt no sektas uztieptā apziņas stāvokļa ir tik grūti. Vajadzīgs laiks, speciālisti, deprogrammētāji, kuri neitralizē ietekmi.
Skaidrs arī, kāpēc komiteja fiksējusi sektu vairošanos Latvijā. Esošā situācija ir sektām izdevīgas ganības. Neatkarīgas personības te nav vairojušās, bet psihoapātija gan. Turklāt domāju, ka (totalitāro) sektu panākumi redzami arī Latvijas partiju politikā un zināmā mērā šo sektu potenciālais kontingents ir Latvijas partiju politikas nodrošināts. Latvijas partijām attīstīta, domājoša, pilsoniski atbildīga sabiedrība nav bijusi vajadzīga. Vēlētāji kā pūlis bijis un ir Latvijas partiju ideāls. No kampaņas kampaņā informējošās un skaidrojošās tehnoloģijas partiju izpildījumā piekāpušās par labu zombējošajām. Pat sanākušas zem Saeimas jumta, partijas uzskatījušas par labāku nevis vienoties par to, kas labs Latvijai, bet, līdzīgi sektām, manevrējušas savas morāles, principu un interešu aplokā. Tāpēc oficiālās valsts stratēģijas palikušas bez izpildes mehānisma. Vāja politika, vāji cilvēki... kāds brīnums, ka tie meklē glābiņu pie viltus labdariem.