Pietiek slinkot – sāciet strādāt!
Septītajā jūnijā pie Saeimas notika labi organizēts, labi iestudēts Attīstībai/Par u.c. priekšvēlēšanu pasākums, kas tika nosaukts par topošo un esošo vecāku piketu, aizstāvot labākas nākotnes izglītības iespējas. Taču es saklausīju vien progresīvu saukļu izkliegšanu un neko vairāk. Jā, mani sajūsmina šie saukļi: «Par skolu bērnu interesēm», «Brīvību vidusskolām!», «Domāt – nevis iekalt», «Pietiek slinkot – sāciet strādāt!», «Satura reforma ir fundamentāli nepieciešama»… Bet, kāpēc tie eksperti, kuri izstrādājuši jauno mācību saturu un kuri bija mītiņā, arī tik vien kā klaigāja, bet nevīžoja īsos vārdos un visiem saprotamā valodā pamatot (nevis apgalvot) gaidāmo pārmaiņu summāros kvalitatīvos ieguvumus?
Esmu izlasījis publiskajā telpā atrodamos gan ekspertu, gan ministrijas reformai veltītos tekstus. Dzirdu, ka daudzi skolotāji atbalsta reformu. Es atbalstu viņus. Un es nebūtu te izpaudies, ja vairāki man zināmi, visnotaļ cienījami skolu praktiķi nebūtu atteikuši man publisku sarunu. Gan jau es kādu atradīšu, bet te būs tikai manas subjektīvas domas. Tātad - no skolotājiem es gribēju zināt, cik lielā mērā šī reforma un tās atbilstība izskanējušajiem saukļiem ir izkopta vienas reālas skolas prakses, mācību priekšmeta u.tml. līmenī. Jo sevišķi, ja tik ļoti tiek uzsvērta skolas, skolotāja brīvība, es vēlētos redzēt šo pārmaiņu pamatojumu. Metodisku pamatojumu. Es zinu, kas tas ir. Mana mamma bija laba metodiķe un, neraugoties uz savu lielo pieredzi, tomēr modelēja bezmaz katru stundu. Proti - brīvība ir laba lieta. Bet es uzskatu, ka skolās tai jabūt profesionāli savāktai un atbildīgai. Citādi var iznākt brīvība: aizej tur - nezin kur. Es tā neteiktu, ja redzētu šo reformu pilnīgi, profesionāli izkoptu «zemes», katras skolas (un tās ir visai dažādas) līmenī. Pagaidām man nav izdevies atrast šādu reformas izklāstu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka pie Saeimas izskanējušie pārmetumi ZZS kā reformas bremzei pagaidām bija nevietā. Un - te arī izlīda politikānisma āža kāja - meklēt nevis dialogu, bet šķirot labos un sliktos. Turklāt - pagaidām man šķiet, ka šie ekspertu u.c. teksti lielā mērā atkārto vai nu bijušo, vai skolās arī tagad esošo. Un vēl…
Vai reforma grib klapēs ieliktu domāšanu?
Pirmkārt, ja lasīto uztvert nopietni, tad IZM darbinieku personāls samazināsies vismaz par vienu trešo daļu. To nosaka funkciju pārnese, to nosaka atbildības pārnese u.tml. Mana meita (juriste) slavē reformu un kritizē mani, jo es nejēdzu, ka tagad skolotājam nebūs jāvelk ar pirkstu nopakaļ priekšrakstam A vai priekšrakstam B. Viņš varēs mācīt priekšmetu pēc būtības. Lai vai kā - no tā, kas oficiāli rakstīts, izriet, ka skolām vajadzētu dabūt vairāk līdzekļu. Pašas reformas saturiskās ieceres it kā paredz lielāku skolotāju atalgojumu. Gribētos redzēt konkrētu, publiski pamatotu arī šo parametru dinamiku.
Otrkārt, ja ir runa par atsevišķu priekšmetu padziļinātu apguvi 11. un 12. klasēs, tad ceru, ka tas nenozīmēs paviršāku, nolaidīgāku vai pielaidīgāku attieksmi pret citu priekšmetu apguvi. Un, ja tiek sacīts, ka tagad priekšmetu daudz, bet bērni «nevienu priekšmetu neapgūst pietiekami dziļi», tad tā man šķiet izglītības politikas un arī metodikas problēma. Tostarp es joprojām respektēju reiz definēto vispārējās vidējās izglītības komplekso būtību un uzskatu, ka tā nav novecojusi. Un, ja gribam domājošu cilvēku, tad jāpacenšas, lai viņš spēj domāt ne tikai ar vienu puslodi. Lai viņa gars, prāts un dvēsele pastāv harmonijā. Es ceru, ka piedāvātā padziļinātā apguve vai specializācija nenozīmēs klapēs ieliktu domāšanu. Savulaik, ja es un mani klasesbiedri mūsu senlaiku skolā gribējām apgūt kādu priekšmetu padziļināti, tad paši (!) gādājām grāmatas, protams, tās mums ieteica un deva arī skolotāji, turklāt, redzēdami mūsu interesi, ne mazums noņēmās ar mums, Un arī specializāciju es savā vienkāršajā, man mīļajā lauku skolā dabūju. Esmu trešās klases traktorists. Protams, tagad šis specializācijas iespēju lauks ir daudz plašāks (kaut vai IT joma, dažādas ar publisko, sociālo telpu saistītas iespējas utt.) un tas būtu iespējami pilnīgi jāizmanto jau, cik var, jaunos gados. Ja vien IZM to patiešām grib un zina, kā nodrošināt šai specializācijai nepieciešamos resursus.
Pilnīgi piekrītu ministra Kārļa Šadurska sacītajam: «Būtu priecīgs, ja cilvēki runātu par to, ko saprot.» Mēģināšu pārliecināties, vai ministrs pats saprot, par ko runā. Reformai veltītie teksti man rada par to zināmas šaubas. Te es tās izteicu.