Labi kopta noasiņošana

Sen neesmu lasījis par KNAB neko nopietnu. Protams, šādas tādas profesionālas drumslas ir bijušas.

Taču nomācošā pārsvarā un skaļumā tikusi iztirzāta «biroja noasiņošana savstarpējos strīdos». Man ne reizi vien ienācis prātā, ka tieši šāds biroja PR ir likumdevēja noteikts un uzturēts. Iespējams, tas ļāvis kaut cik retušēt to, ka birojs nespēj (tam nav ļauts?) principiāli un izšķiroši atbilst savam nosaukumam. Saistībā ar tik nopietnu kantori visai elementāri risināma kadru problēma tikusi izmantota, lai padarītu šo iestādi bezmaz par traģikomiskāko valsts varas veidojumu valstī. KNAB devīze ir Gods pār varu, bet likumdevējs nav ļāvis KNAB būt pār varu. Izlasiet nākamo rindkopu un spriediet paši, vai likumdevējs varēja, bija tiesīgs ignorēt to, kas notiek KNAB un ar KNAB bezmaz kopš tā dibināšanas brīža 2002. gadā.

Manuprāt, ir attaisnojies tas, ko jau biroja dibināšanas gadā, pamatojot savu skepsi sakarā ar KNAB izveidi, definēja Dainis Turlais: «Šo institūciju veido esošā politiskā vara, un tā nav pakļauta tiešai izpildvaras gribai, tāpēc nevar iestāties personīga atbildība, tāpēc tās efektivitāte nevar būt augsta.» (NRA, 27.06.2002.) Var jau sacīt, ka tā bija opozicionāra nenovīdība, taču laika gaitā, raksturojot nevis ideju, bet jau reāli funkcionējošu iestādi, faktiski šo pašu domu regulāri atkārto visdažādākie politiskā (!) spektra cilvēki. «Korupcijas apkarošana pārvēršas politisko rēķinu kārtošanā» (2003.). «Vairākas pazīmes liecināja, ka KNAB ir politiski ietekmējams» (2004.). «Nav šaubu, ka KNAB pārraudzība ir nepieciešama, par to liecina visas šīs iestādes nesenā vēsture, kurā trūkst konsekvences un sistēmas lietu izskatīšanā un ir pārāk daudz politiskām kampaņām līdzīgu izmeklēšanu» (2005.). «KNAB nav politiski neitrāls, bet ir pārvērsts par konkrētu politisko grupu instrumentu» (2007.). «Domāju, ka daudzi, tāpat kā es, uzskata, ka politiskajai elitei pats piemērotākais kandidāts jau ir izraudzīts. Bet tautai kārtējo reizi tika parādīts teātris, kas nodemonstrēja it kā demokrātisku izvēles procesu» (2008.). «Vērojot notiekošo, izskatās, ka premjers pārlieku iejaucies KNAB lietās. Viņš, lai risinātu problēmas, nevis strādā kopā ar iestādes vadītāju, bet gan atbalsta personas, kuras nepilda priekšnieka rīkojumus» (2010.). «KNAB - politiskā policija» (2011.). «Lai nākamajos 10 gados birojs spētu pievērsties korupcijas novēršanai, nevis baiļu iedvešanai, tam beidzot jākļūst par politiski neatkarīgu, objektīvu iestādi un jāpievēršas saviem tiešajiem pienākumiem, nevis PR gājieniem» (2012.). «No valsts viedokļa tas, protams, būtu labi, ja vienreiz sāktu valdīt kārtība un birojs sāktu nodarboties ar to, ar ko tam vajadzētu nodarboties, nevis ar pašpublicitātes veidošanu» (2013.). «Nekad nav bijis tā, ka ieliek cilvēku, par kuru ir skaidra pārliecība - ar varu pārbaudīts, ir vadījis, ir redzējums, ir vīzija. Vienmēr priekšnieks izvēlēts pēc iespējas mazāk traucējošs» (2014.). «Šlesers aplēsis; no 10 lēmumiem, ko uzskaitījis KNAB, deviņiem jau ir iestājies noilgums, bet desmitajam «tūlīt» iestāsies» (2015.). «Mēs esam vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kas nenodrošina dienesta attiecības ar valsti» (2016.).

Te citēti politiķi, jomas profesionāļi, dažādu mediju žurnālisti, arī KNAB darbinieki. Tātad jautājums - vai likumdevējam, no gada gadā redzot šādu lielākajā daļā it kā kompetentu cilvēku viedokļus, bija jārīkojas vai nebija? Ir vai nav likumdevēja vaina tas, ka KNAB likums, kā to atzīst pašreizējais biroja priekšnieks, varējis pastāvēt nesakārtots bezmaz kopš biroja dibināšanas brīža? Acīmredzot muļļāšanās ar likuma sakārtošanu bijusi gan likumdevējam, gan biroja priekšniekiem izdevīga. No sevis varu piebilst, ka birojs manā uztverē bijis ārkārtīgi maigs, meklējot un vērtējot likumdevēja pieņemtajos normatīvajos aktos korupcijai un kukuļošanai atstātās «šķirbas». Tāpēc, manuprāt, cīņā ar korupcijas novēršanu un apkarošanu valstī joprojām trūkst gan principialitātes, gan sistēmas.

Ar to visu es gribu sacīt, ka šobrīd pat formālie apstākļi, šķiet, sakrīt tā, ka ir reāli iespējams bez lieka dramatisma un kadru spīdzināšanas pārtraukt šo gadiem ilgo PR kampaņu un padarīt KNAB par profesionālu iestādi, kas atbilst savam nosaukumam pēc būtības. Lai gan, atklāti sakot - es šaubos, vai tas tā notiks. Un - nevis KNAB esošās vai nākamās vadības, bet tieši likumdevēja dēļ.