Vienotībai ir izredzes
Interesanti, kāpēc Vienotība jums nepatīk tagad, bet bija apsveicami laba savā sākotnē? Lai arī kā partija tā nebija ne par matu labāka jau tad, kad nonāca Saeimā. Protams, protams, nebija pieredzes ar šo partiju. Bet kas tad liedza vērtēt tās sākotnējo bagāžu? Kas liedza šo bagāžu salīdzināt kaut vai ar Latvijas ceļa, ar Jaunā laika pūru? Tās taču arī solījās būt attīstības partijas.
Lai gan - faktiski starp tām politiskajām organizācijām, kuras Latvijā spēlē kaut kādu lomu, šobrīd ir tikai trīs partijas. Ne tāpēc, ka tām būtu kvalitatīvāk izkoptas idejas, bet tāpēc, ka tām ir vismaz kaut kāda pārstāvības bāze, sajūgums ar realitāti. Saskaņai - krievi, Nacionālajai apvienībai - nacionālās ilūzijas, Zaļo un zemnieku savienībai - zeme, daba. Nosacīti, protams. Bet - kas ir pārējām? Programmas, kuras labākajā gadījumā ir mēģinājums postmodernistiski izvarot klasiskas idejas? Šīs māžošanās dēļ es pat atļaušos teikt, ka, pirmkārt, Latvijas sabiedrības acīs ir devalvētas kā gandrīz nelietojamas tādas lietas kā sociāldemokrātija un liberālisms, bet, otrkārt, tādas lietas kā darbs un kapitāls šobrīd Latvijas politikā ir pārstāvētas tikai pastarpināti, caur sētas durvīm. Neko citu kā vien izteiktu relatīvismu attieksmē pret ikvienu politisku vai citu vērtību sistēmu es šajās programmās izlasīt nespēju. Vai varbūt tās balstās sistēmiskā sociālā pasūtījuma novērtējumā, objektīvās realitātes noteiktā rīcības piedāvājumā? Nekā - solīts tiek vēlamais, nenorādot uz to, kā tad īsti tiks transformēts esošais. Vienu solīšana un otru vēlēšanās ticēt solītajam kļūst par politiskās veiksmes kritēriju.
Tad kāpēc jūs esat neapmierināti ar Vienotību? Viņa taču jūs kādu laiku izklaidēja saskaņā ar jūsu pašu ne reizi vien akceptētiem nosacījumiem.
Ar Latvijas ceļu tas vēl nebija tik vienkārši, bet turpmākie līdzīgie veidojumi jau bija apjēguši, ka visvieglāk vinnēt vēlēšanās ir tad, ja pilsoņi tiek turēti par pūli. Pūlis tagad jūtas vīlies. Ak, tu šausmas! Bet - vai nākamreiz būs savādāk? Kas nākamreiz vēlētājiem būs svarīgāk - «nesamaitāta» izkārtne vai patiešām attīrīts saturs? Vai nākamreiz katrs balsos kā pilsonis? Nez vai. Un tieši tāpēc Vienotība var atkal reāli cerēt uz atzīšanu, nevīžojot definēt pat tik daudz kā sevis nolieguma noliegumu (jaunu saturu). Sasaucot kongresu, kurā nekas nenotiek. Nekāda pārvērtēšana.
Tāpēc es šaubos, vai Vienotība no savas situācijas ir ko mācījusies. Vienotības vecie un jaunie līderi acīmredzot vēlas panākt divas lietas uzreiz. Gan reanimēt partiju, gan pašsaglabāties. Abi uzdevumi var viens otram traucēt. Tāpēc, ja gribas efektīvi gādāt par partijas autoritāti, manuprāt, bija aplam taisīt jaunajā valdē «nomenklatūras kvotu» spēcīgāku par «reģionu kvotu». Manuprāt, tieši gudri un pietiekami tālredzīgi cilvēki reģionos šobrīd ir Vienotības galvenais resurss un cerība. Ministriem, kas tikuši Vienotības valdē, es ieteiktu gāzt kalnus ministrijās. Jo politiska viņu un tāpat visu citu, kas līdz šim bijuši partijas priekšplānā, braukāšana ar muti pa partiju neko tai nedos. Ja vien kādu tiešām nepiemeklēs atklāsme, paradigmatisks redzējums, kurš pārliecinās ļaudis, ka tā nav partija vienai dienai (varai). Pagaidām Vienotība kā dzimusi, tā joprojām ir partija vienai dienai. Bet, ja šī viena diena šādu varas partiju dēļ sāk ieilgt, valsts netiek uz priekšu.
Lai Vienotība savāktos, nav vajadzīga tīrīšana, bet konsolidācija. Ja vien Vienotība zina, kas ir partijas darbs. Šaubas par to rada kaut vai ieilgusī Solvitai Āboltiņai veltītā publiskā uzmanība partijas likstu sakarā. Man tā liecina vien to, ka partijas valde un citi tās «orgāni» nav bijuši tik daudz partijas veidotāji, cik Āboltiņas «izrāžu» skatītāji. Tas ir smieklīgi, ja partijas valde nespēj virzīt līdera enerģiju, kur partijai vajag. Vai arī tas ir traģiski, ja valde parazitē līdera ēnā.
Jā, arī iepriekš minētās trīs nav attīstības partijas. Neviena no tām nav pat centusies paradigmatiski pārvērtēt Latvijas politiku. Taču - tās tomēr var uzskatīt kaut vai par stabilizatoriem. Un ļoti labi, ka tādi ir. Bet - ar tādiem par maz. Attīstības partiju niša Latvijas politikā arvien ir brīva. Tāpēc, ka visi šie izdomājumi, beidzot ar Vienotību, ir tikai politiski taureņi. Varas taureņi. Varbūt lieli, varbūt mazi varas taureņi, kurus, ja vien tie dabū varu, pati vara izēd no iekšpuses.