Iegribas sabradā jēgu
Satiku savu zobārsti. Viņa kārtējo reizi uzstāja, lai novācu drupas savā mutē. Teicu, lai maijā liek man mieru. Savukārt Baiba (daktere Rozanova) teica: jūnijā tu vari sagaidīt, ka bez zobiem būs arī poliklīnika. Izrādās, izmantojot nomas līguma termiņa beigas, Rakstnieku poliklīniku (RP) grasās izmest no telpām Raiņa bulvārī 27. Protams, protams, caur izsoli. Taču VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pat oficiālajā sarakstē ir tik caurspīdīgi nekorekta un aptuvena, ka gluži vai pati uztiepj man domas par kārtējo valsts darboņu «šiverēšanu» ap labām mājiņām labās vietiņās.
Iepazinos ar abu šo organizāciju un Veselības ministrijas (VM) saraksti, kā arī vēl dažiem dokumentiem. Taču šeit es pārstāvu tikai savu subjektīvo viedokli (pats kā pacients neesmu apmeklējis RP jau gadus sešus) par šo situāciju. Es te šoreiz (!) neizmantoju pat daudzu desmitu radošu cilvēku viedokli, kuri uzskata šo 55 gadus veco poliklīniku par savu un kuru domas man nenāktos grūti dabūt. Tāpat es šajā gadījumā (!) neizmantoju savu atmiņu. Jo tieši es biju Rakstnieku savienības priekšnieks laikā, kad Litfonda poliklīnika pārvācās no Krišjāņa Barona ielas 12 uz Raiņa bulvāri 27 (1997.) un iztaisījās par SIA RP. Šī priekšvēsture, lai arī ir poliklīnikas statusam visai (arī finansiālā ziņā) būtiska, VNĪ acīmredzot neinteresē. Bet es to zinu. Pēdējais RP nomas līgums ar SIA Veselības aprūpes nekustamie īpašumi
(VANĪ) pastāv kopš 2004. gada. Taču, manipulējot ar to, VNĪ, manuprāt, spēlē kaut kādu pastarpinātu interešu lobistu, nevis valsts iestādi, kurai sakarā ar ēkai noteikto lietošanas statusu (ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēka) vajadzētu turēt prātā arī iespējami kvalitatīvu tās piepildījumu profesionālā ziņā.
Pirmkārt, VNĪ nav vīžojuši pat tik daudz, kā sniegt kvalificētu atteikuma pagarināt nomas līgumu pamatojumu. Arī apgalvojumam: «.. nav iespējams nešaubīgi konstatēt, ka SIA Rakstnieku poliklīnika nomas līguma darbības laikā ir veikusi nepieciešamos un derīgos izdevumus un ka šie būvdarbi ir saskaņoti ar iznomātāju» (vēstule 9.05.2016.) kvalificēts pamatojums būtu obligāts. Jo es sertificētas nekustamā īpašuma vērtētājas Dace Baltrumas sniegtajā novērtējumā (12.2015.) un arī SIA Rīgas audits (tos abus piemin arī VNĪ) secinājumos izlasu gluži pretējo - ieguldījumi veikti un nav amortizēti. Turklāt VNĪ nebūt neapstrīd ne nekustamā īpašuma vērtējumu, ne audita rezultātus. Vārdu sakot, stiliņš: «Es tur neatrodu to, kas man patīk, bet tas netraucē man neredzēt to, kas man neder…» Bet to, ka ieguldījumi uzskatāmi par saskaņotiem, savā vēstulē (16.11.2015.) atzīst arī VM.
Otrkārt, RP darba specifika, veselības aprūpe, pacientu intereses, tas, kā saistībā ar šo specifiku notiks pāreja, VNĪ ir pilnīgi vienaldzīgi. Tikai viens aspekts. Ģimenes ārsti. Vai tad viņu darbs nav saistīts ar vietu? Ja Raiņa bulvārī iecerēts cits kantoris, kāpēc šiem ārstiem jāzaudē daļa prakses, bet viņu stabilajiem pacientiem - savs dakteris? Kā tas tiks izslēgts? Kā būs ar apdrošināšanu, pacientu kartītēm, kas notiks ar akūtajiem slimniekiem, kuriem nebūs ģimenes ārsta,… Utt. Es uzskatu, ka VNĪ savdabīgā veidā ir uzsācis kvalitatīvas medicīnas iestādes degradāciju.
Turklāt VNĪ izvairās vērtēt RP darbību. Tas radītu vismaz kaut kādu priekšstatu par to, kāpēc nomas līgums nevar tikt pagarināts. Līdz šim RP strikti pildījusi visus līguma nosacījumus. Bija parāds 2013. gadā. Saistībā ar tā nomaksu no amatpersonu puses skanēja gan draudi, gan solījumi slēgt jaunu līgumu. Līdz ar parāda nomaksu solījumi «aizmirsās». Bet profesionāli RP vienmēr tikusi sertificēta ļoti pozitīvi, un sūdzību faktiski neesot.
Treškārt, man kā diletantam nav skaidrs, vai valstī juridiskās normas var darboties ar atpakaļejošu datumu. Man likās, ka tās ir spēkā no brīža, kad tās izsludina prezidents. Un, ja 2010. gadā tika mainīta vispārējā situācija (līguma termiņš ne vairs 10, bet 12 gadu), kura ietekmēja katru atsevišķu līgumu, vai tad šie līgumi nebija jāpārskata, jāpārslēdz atbilstoši jaunajiem apstākļiem? Nevis jāpieņem kā vienpusīgs varas diktāts, pusēm pat nevienojoties pēc būtības. Jauni nosacījumi, jauns līgums, kura termiņš beidzas 2022. gadā. Man tas šķiet loģiski.
Toties man, ceturtkārt, nepavisam neliekas loģiski, man šķiet netīri tas, ka ar RP sākts spēlēt amorālas izstumšanas spēlītes. Ne šodien un ne šogad, bet jau pāris gadus. Lai arī vienlaikus nav ticis sacīts - neattīstīties. Bet vai tādā atmosfērā, kāda tiekot radīta, poliklīnikas vadība var ieteikt pacientiem pierakstīties pie ģimenes ārsta? Vai ginekoloģe var atļauties sacīt grūtniecei: «Rīt tu varbūt šeit nenāksi.» Pie tām pašām spēlītēm pieder arī tas, ka VNĪ spekulē ne tikai ar nomu, ar īres tiesiskajām attiecībām, bet arī ārpus tām. Proti - lai arī VNĪ savā vēstulē atgādina RP pienākumu «norēķināties par telpu faktisko lietošanu un patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem», lai arī tiek teikts, ka «VNĪ izraksta par to rēķinu», RP no VNĪ nekādus rēķinus par pēdējo laika periodu vairs nesaņem.
VM piedāvājumu atrast ar RP kopīgu valodu VNĪ ignorē. VNĪ vienīgais arguments ir «līguma termiņš», ko tas grasās izmantot kā varas bomi, kā savu administratīvo resursu, lai dabūtu RP laukā bezierunu režīmā. Jebkuriem līdzekļiem. Termiņš - 31. maijs.