(Ap)karojošais bābiskums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ciktāl un kā tas laika gaitā bijis redzams uz āru, man šķitis viena no bābiskākajām organizācijām Latvijā. Un ne jau Jutas Strīķes dēļ. Lielā mērā tieši Juta Strīķe šķitusi man itin kā lakmusa papīrs, kas šo bābiskumu uzrāda. Un – tā tik vēl trūka, lai es priekšnieku nespējā tikt vaļā no «operatīvās avantūristes» (J. Apelis par Strīķi) vainotu padoto.
Starp citu, es par bābiskiem savā ziņā uzskatu visus drošības kantorus (ne policiju). Tāpēc, ka tie, manuprāt, sirgst ar kompleksiem, ko rada iespaidīgā pilnvaru apjoma samērs ar patieso, būtisko darba rezultātu. Un domāju, ka tagad, kad apdraudējums esot tik liels kā nekad, Krimināllikuma grozījumi taisīti kā «spilvens» kantoriem. Kā ne – tvarstot līdztekus ienaidniekiem brīvdomātājus, kantoru «efektivitāte» uzreiz kļūs acīmredzama. Bābisks ir vecis, kurš krogā vai citviet plātās ar savu dūšu, kamēr vīrišķīga ir viņa pamesto bērnu mamma, kura tos diendienā vāc. Ar kantoriem ir līdzīgi. Paši sevi tie nodarbina vairāk nekā drošums. Citādi par drošības instrumentiem atkal netiktu taisītas bailes un (no)klusēšana.
Bet, ciktāl runāt par KNAB, man liekas dīvaini, ka šis, it kā iekšējais biroja (ir gan iespējams, ka tie, kuru kašķus atrāda mediji, neraksturo visu biroju) konflikts nekad nav ticis pienācīgi definēts. Faktiski man nav informācijas, lai vērtētu konflikta saturu un cēloni pēc būtības. Vai tas ir kādu profesionālo principu konflikts? Atbildes nav. Arī no pašu konfliktētāju puses – tikai pozas un apgalvojumi. Bet – tad ir vēl bēdīgāk. Tad objektīvā aina, iespējams, atbilst tai, kas tēlota medijos. Paskatieties, cik skaisti virsraksti bijuši. KNAB darbs ir paralizēts, Korupcijas apkarošana pārvēršas politisko rēķinu kārtošanā, KNAB – politiskā policija, Ar mani izrēķinājās, izmantojot sakarus KNAB, Prokurora telefona lieta pierāda KNAB dubultstandartu, Korupcijas apkarotāji pinas korupcijā, Viena iestāde – divi priekšnieki… Ja ne bābiskums, tad tas, iespējams, būtu tikai «dabisks» ap šādām iestādēm veidots «fons».
Diemžēl jādomā, ka pašā KNAB vai tā vadībā arvien (turklāt ar «augšu» akceptu) pastāv vismaz divas «partijas». Gadiem neatrisināms vadības konflikts liecina, ka KNAB varētu tiešām būt piesiets nevis valstij, bet atkarīgs no politiskajiem strāvojumiem.
Pērn Jaroslavs Streļčenoks teicis Aivaram Borovkovam (NRA, 3.07. 2015.), ka viņa rokās šobrīd nav neviena administratīvā instrumenta, lai perfekti un stingri vadītu iestādi. Šobrīd, pateicoties grozījumiem likumā par KNAB, tam tā gluži nevajadzētu būt. Taču risinājuma nav. Juta Strīķe nenāk darbā, nesaņem algu, taču, cik sapratu, saglabā pilnīgu pieeju darbam. Cirks. Viena no kalpošanas ziņā krutākajām iestādēm uzskata par pieļaujamu turēt sevi par apsmieklu. Turklāt, ja biroja vadītājam agrāk tiešām «nebija instrumentu», tad tādi taču bija Ministru prezidentam, Saeimai…
No otras puses – Strīķes kundze apgalvo (LTV, Viens pret vienu), ka Jaroslavs Streļčenoks faktiski ir biroju iznīcinājis, cīnās ne ar korupciju, bet ar tiem, kuri cīnās ar korupciju, rosina pret viņiem disciplinārlietas un atlaiž. Biroja vadība sola «vērtēt Strīķes izteikumus». Acīmredzot «augšu» vērtējuma atkal nebūs. Klibs birojs tām ērtāks.
Divi citāti, no kuriem pirmais varētu raksturot šī konflikta izcelsmes politisko pusi. «Korumpēta vara nevar cīnīties ar korupciju, lai kādai institūcijai tā deleģētu šīs tiesības – tā ir tikai ilūzijas radīšana sabiedrībai.» (D. Turlais, NRA, 27.06.2002.) Diemžēl nav izslēdzama arī profesionālā, kompetences puse. «Manuprāt, norisēm KNAB ir tiešs sakars ar cīņu par kontrabandas koridoriem. Tika nozīmēts par KNAB vadītāju Aleksejs Loskutovs, kuru Juta Strīķe uzņēma ļoti naidīgi. Viņiem labas attiecības izveidojās, kad Loskutovs kļuva par zicpriekšnieku – par cilvēku, kurš formāli paraksta, kādus papīrus vajag, bet faktiski šo kantori nevada. To vadīja Strīķe. Kad atnāca Vilnītis, tad konflikts izcēlās par to, ka Vilnītis gribēja uztaisīt vienu apakšvienību, kas nodarbosies ar kontrabandas apkarošanu Latgalē.» (A. Vaznis, NRA, 5.02.2014.)
Ir jau labi cerēt, ka «nākamajos desmit gados birojam beidzot jākļūst par politiski neatkarīgu, objektīvu iestādi» (A. Elksniņš, NRA, 12.10.2012.). Bet – tā kā nav īpaši jūtams, ka pati politika grasās mainīt savus tikumus, tas maz ticams. Vārdu sakot, «KNAB ir tāds, kāda valsts» (A. Borovkovs).