Slavenais kinorežisors Arvīds Krievs savulaik izteicās "Kamēr valstī kultūra nebūs prioritāte, tikmēr būs grūti jebkurā jomā, ieskaitot ekonomiku." (Diena, 28.08.2004.) Latvijas kino sakarā viņš turpat piemin Staļinu, kurš jautājis, cik tad šedevru gadā sanākot.
Kad viņam sacīts – deviņi, šis teicis: "Nu tad taisiet šedevrus." Pats Arvīds uz to teic, ka Staļins, it kā labu gribēdams, nolikvidēja nozari, ka "nevar radīt tikai šedevrus". Savukārt es Josifu un Arvīdu atcerējos, lasīdams Latvijas kultūras ministra atklāsmes, kas manā uztverē pauž vēlmi degradēt kultūras bāzi. It kā par labu izcilībai.
Bet, ja galvenais kultūrpolitikas dokuments valstī saucas Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–20015. gadam. Nacionāla valsts un ir valdībām saistošs, kas ļāvis Intam Dālderim to ignorēt? Marasmatizējot kultūrizglītības apstākļus, apgrūtinot kultūras pieejamību, laižot klajā radošo industriju birokratizācijas idejas? Krīze to pieļauj? Kur ir attiecīgs normatīvs akts, kurš liecina, ka uz krīzes laiku kultūrpolitikas vadlīniju pamatadresācija – nacionāla valsts – ir apturēta vai nomainīta pret ko citu?
Viens no Latvijas kinoindustrijas pamatdokumentiem ir Nacionālā kinocentra darbības stratēģija 2006.–2010. gadam. Droši vien Kultūras ministrijā šo dokumentu ir redzējuši, jo tas definē NKC kā "kultūras ministra pārraudzībā esošu valsts pārvaldes iestādi, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts kultūrpolitiku kino nozarē". Ja KM šo stratēģiju ir atzinusi, tad, pirmkārt, kāpēc februārī atkal bija jātiražē vēlme padarīt centru par valsts civiliestādi (KM daļu)? Centrs no šā statusa savulaik izrāpās caur ilgām kinoļaužu diskusijām. Vai par kultūrpolitikas, elementāru dažādu jomu darbības izpratni liecināja piedāvājumi apvienot NKC te ar v/a Kultūras informācijas sistēmas, te ar Nemateriālā kultūras mantojuma v/a? Caur šādām idejām spīd mehānisks, truls izpildīgums un nekompetence. Otrkārt, ja NKC transformācijas ideja nav atmesta, tad, pirms laist klajā birokrātiskās iegribas, jābūt skaidrām stratēģijas noteikto uzdevumu pārmantojamības garantijām.
NKC nav ideāls. Vairākas pēdējo gadu publikācijas, diskusijas vedina pieņemt, ka atziņai "Centrs lielā mērā strādā tikai sev" ir pamats un centrs pārlieku cenšas uzstāties kā civiliestāde, kā kinojomas priekšnieks. Taču vēl vairāk man šķiet, ka ij Ēķa un Graubas kungi savā piedāvājumā likvidēt NKC (Neatkarīgā, 1.09.2009.), ij centra direktore Holmbergas kundze savā atbildē (delfi.lv, 1.09.2009.) skalda matus. Direktore pašai abu kungu idejai vispār nepieskaras, bet komentē vien fonu, ko šie abi zīmē tās sakarā.
Tostarp krīze dodot lielisku iespēju labot trūkumus un kroplības. Manuprāt, vajag izmantot situāciju ne lai likvidētu NKC vai traumētu tā rīcībspēju, bet lai novestu kinojomas organizējošo infrastruktūru, ieskaitot NKC formu un statusu, tādā līmenī, par kādu paši kinoprofesionāļi īpaši intensīvi diskutējuši 1999., 2002., 2004.,... gadā. Šajās diskusijās, atsaucoties uz citu valstu praksi, visvairāk sliecoties uz skandināvu kinofinansējuma modeli, manuprāt, tika iets krietni tālāk par esošo situāciju, cita starpā piedāvājot arī, ka no valsts puses ar šo jomu tiešām varētu nodarboties viens vai divi klerki KM. Pamatojot neatkarīgas kino finansēšanas institūcijas lietderību un sakot, ka viens atsevišķu projektu konkursos bāzēts Kultūrkapitāla fonds "nevar finansēt industriju" (E. Vērpe, Diena, 21.01.2004.). Pamatojot, kāpēc vienai institūcijai, nevis katram producentam atsevišķi bez organizējoša centra ir izdevīgāk nodarboties, piemēram, ar nacionālām filmu skatēm, sabiedrības izglītošanu, līdzdalību starptautisko sakaru, kopprodukciju, profesionālas sadarbības ar vietējām un ārvalstu TV nodrošināšanā, NKC to šādā vai tādā mērā dara. Varbūt nepilnīgi, varbūt pārāk dārgi. Var izvēlēties divus ceļus – attīstīt vai nojaukt. Tagad KM grib, pieņemsim, barakas vietā uzcelt telti. Ēķis ar Graubu grib baraku nojaukt. NKC grib, pieņemsim, saglabāt baraku. Bet kāpēc gan neizmantot krīzi, lai valsts kopā ar profesionāļiem uzprojektētu un uzbūvētu kinoindustrijas potenciālam, apjomam, perspektīvai atbilstošu ekonomisku māju?