Veikals tuvāks par veselību
Līdz deviņdesmito gadu beigām es uzskatīju, ka jomās, nozarēs, kurās nodarbināti pamatā augsti izglītoti cilvēki, intelektuāļi (kultūra, tieslietas, veselība, izglītība), problēmas rodas un pastāv galvenokārt neadekvātas politikas dēļ.
To varēja skaidrot ar politiskā režīma maiņu, ar tā metastāzēm, ar to, ka sabiedrība vēl nav spējusi pieregulēt varu atbilstoši jaunās iekārtas principiem (kuri paredz nepārprotamu tautvaldību). Manuprāt, desmit gadu šajās jomās bija pietiekams laiks, lai tiktu no metastāzēm vaļā, lai vara pārstātu būt šo nozaru slimību pamatcēlonis.
Jo šajās nozarēs strādājošie veido intelektuālās elites pamatu, kurai mūsu iekārtā jāspēj pasūtīt ne tikai savas nozares, bet arī valsts politika un, ja vajag, vara.
Bet… Kopš gadsimtu mijas domāju, ka problēmas šajās jomās galvenokārt ir atkarīgas no šo nozaru profesionāļu kopuma (!) attieksmes un rīcības. Izrādās, ne tikai vara lāgā nevēlas atbilst pirms ceturtdaļgadsimta brīvi izvēlētajai iekārtai, bet to joprojām nevēlas arī liela (lielākā?) daļa izglītotās sabiedrības. Vai varbūt sabiedrības kvalitāte kā tāda, tautas veselības dinamika, mūsu tiesāšanās ķēķi liecina ko citu? Ja vērtēt makroparametrus, kuri raksturo attiecīgās jomas, to statistiski uzskaitāmo un uzskatāmo atdevi sabiedrībai laika gaitā pēc būtības, tad man jāsecina, ka šo jomu profesionāļu kopumi (kā kopumi) ir rīcībnespējīgi un neprofesionāli (proti, gatavi (kā kopums) tikai tehniskai, iespējams, perfektai, bet ne pilsoniskai sava darba veikšanai). Protams, mans pamatkritērijs, to sakot, nav statistikas datu vērtējums (lai arī tas ir visai uzskatāms), bet gan distance starp, piemēram, tā sauktās veselības politikas reālo praksi tās kopumā un to konkrēto ārstu (vai skolotāju) prakses principiem, kuri man bijuši vai ir paraugs ne tikai kā ārsti vai skolotāji.
Iespējams, tieši veselības jomā iepriekšminētais redzams visuzskatāmāk. Mani sajūsmina veselības politikas noteicēju un arī amatos tikušu mediķu centieni ar humānisma pārpilniem tekstiem pamatot to, ka medicīna – tas pirmām kārtām ir bizness. Turklāt – kaut vai, piemēram, tā sauktās kvotas manā uztverē uzskatāmi parāda, cik lielā mērā politiķi (valsts politiķi) ir gatavi šim uzskatam piekāpties un turēt ārstēšanu šajā jomā par sekundāru būšanu. Paskat tik, te kvotas beidzas deviņos mēnešos, citur – jau pavasarī! Tātad – notikusi apzināta šā «tirgus» laukuma pārdale par labu biznesam. Biznesam izdevies dabūt klāt savai interesei vēl kādu nedēļu vai mēnesi. Un tā tas turpināsies. Jo ātrāk beidzas kvotas, jo lielāks prieks. Profesionāļu kopums to akceptēs. Un streikos par aldziņu (pamatoti), nevis pret to, ka pašu maksātie nodokļi nepārtop tautas veselībā vai vismaz cilvēcīgā elementārās aprūpes līmenī.
Līdzīgā kārtā uzskatu, ka jebkuras nesamērīgas (ar pacienta, slimnieka vajadzību un stāvokli) rindas ir apzinātas neorganizētības (arī kvotas ir viens no rindu ražotājiem) rezultāts. Šo atziņu es guvu no pasaulē atzītu autoru darbiem savā augstskolā un zinātniskajā institūtā, kur man bija jārūpējas par rindu novēršanu pilnīgi citā jomā. Bet nolūks tur vai te tas pats – padarīt sistēmu «interesentiem» dārgāku. Tīša procedūru un procesu sarežģīšana – elementārs triks. Neesam taču nekādi bandīti, esam inteliģenti cilvēki, neķersimies pie cilvēku (vai valsts) maka pa taisno, pamatosim to ar «sistēmas grūtībām», radīsim un rādīsim uzskatāmus «kapacitātes trūkuma» paraugdemonstrējumus. Utt. Taču – pat nabadzība nav iemesls nesakārtotībai. Ne tikai dzīvokļa, bet arī lielu sistēmu mērogos.
Turklāt – tieši kvotas liecina, ka veselības aprūpe kļūst par samērā prastu veikalu. Proti – ja veikalā visiem netiek desa, tas nav Satversmes pārkāpums. Bet, ja sociāli atbildīgā valsts Latvija negarantē «ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu» (111.), tad tas ir Satversmes pārkāpums. Esmu pats saticis ne vienu vien cilvēku, kura maksātspēja, beidzoties kvotām, ir par mazu, lai pat elementāra izmeklēšana nekļūtu viņam par greznību. Tomēr, lai arī tiesībsargs Juris Jansons pirms nepilna gada nosauca kvotas par antikonstitucionālu risinājumu, par tiešu diskrimināciju, gan Saeimas deputātiem, gan nozares amatpersonām, gan profesionāļu kopumam kā tādam veikals acīmredzot joprojām ir tuvāks par tiesiskumu un tautas veselību.