Nodokļi ir jāmaksā. Nesamaksātie nodokļi ir jāpiedzen. Nodokļu nemaksātāji ir jātiesā, un tiem jāsaņem sods. Tas ir tiesiskas valsts ceļš. Pārējie ceļi, tostarp tiesisku instrumentu aizstāšana ar birokrātiskiem, ir pie varas tikušu ķēkšu ceļi.
Iedzīvotāju grupu segregācija (nevis katra sodīšana par konkrētu nodarījumu) atkarībā no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas ir pie varas tikušu ķēkšu ceļš. Valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu pieejamības diferencēšana atkarībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ir pie varas tikušu ķēkšu ceļš.
Pirmkārt, valsts vara, kura grasās ieviest ko tamlīdzīgu, atzīstas savā nespējā disciplinēt sabiedrību, un tai nenāk prātā nekas labāks par represijām. Nupat kādā seminārā dzirdēju, ka padomju režīms pat Staļina laikā nav bijis disciplinēts režīms. Disciplinēts tas būtu bijis tad, ja padomju tauta īstenotu dižos mērķus bez milzīgā uzraudzības, izsekošanas, represīvā un terorizējošā aparāta. Padomju režīmam tā arī neizdevās ar savām metodēm panākt disciplināru sabiedrību, kura celtu komunismu no laba prāta, bez vienas partijas represīva diktāta. Arī Latvijas varai jaunos laikos nav bijis normālas disciplinējošas, mobilizējošas prakses attiecībās pašai ar savu sabiedrību. Tai nav padevusies politika, kas disciplinētu sabiedrību tiktāl, lai, piemēram, nodokļu nemaksāšana būtu ārkārtas notikums. Nu vara un valsts nonākusi šaurā bezizejā, kad resursi jāmobilizē ārkārtas stāvoklī. Bet, izrādās, varai nav sabiedrības, pie kuras apelēt, kā pie apzinīga, disciplinēta partnera. Tāpēc varas sliecas uz represīvām varas tehnoloģijām. Vara nepaļaujas uz sabiedrības apziņu un neveido to. Tā cer uz piespiešanas efektivitāti. Demokrātijā tas ir ķēkšu ceļš.
Otrkārt, tā ir segregācija. Kāpēc šajā konkrētajā gadījumā vieni vainīgie ir privileģētāki par citiem, ne mazāk vainīgiem? Tikai tāpēc, ka pirmie ir situācijas "izpildītāji" – tiešie nemaksātāji? Bet kur tad pārējie? Tie, kas padarījuši nodokļu nemaksāšanu par sociāli nozīmīgu lietu, kuri kultivējuši tās cēloņus, kuri izzog valsts kasi, tātad – nodokļu naudu: vai nu tieši, vai caur neracionālu, nedisciplinētu saimniekošanu... Ja iecerētā pieeja top akceptēta, tad, manuprāt, tikpat pamatoti kā IIN nemaksātājiem valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi liedzami Saeimas deputātiem, politikas plānotājiem, finanšu, ekonomikas... ministriju ierēdņiem, nodokļu uzraugiem un iekasētājiem, finanšu policijai... Tad varētu runāt, ka ķēkšu ceļš tiecas kaut cik aptvert situāciju kopumā un represē ne tikai malējos vainīgo rindā. Proti – vainai šā vai tā jābūt objektīvi novērtētai. Ja segregācijai top pakļauta vien vainīgo "izlase", tas ir sliktāk nekā ķēkšu ceļš.
Treškārt, mūsdienu pārvaldes sākotnē valdība patiesi tika asociēta ar policiju. Sākotnēji policija nebija vien represīvs orgāns, bet kārtību kontrolējoša, uzraugoša struktūra visplašākajā nozīmē – no ceļu celtniecības līdz pilsoniskas pakļaušanas formām. Ja šobrīd Veselības ministrija vēlas uzņemties represīvas, sodīšanas funkcijas, lai uzņemas. Bet tad citām represīvām struktūrām, tiesām te, manuprāt, nekas vairs nav sakāms. Jo IIN nemaksātāji savu sodu jau būs saņēmuši VM. Divi sodi par vienu nodarījumu nevar būt. Starp citu, represīvo funkciju (tostarp dažādu maksājumu patvaļīgu ieviešanu par lietām, kas paredz tiesu sistēmas vērtējumu) izskaušanai no pārvaldes institūtiem būtu jābūt vienam no strukturālo reformu uzdevumiem. Un nodokļu nemaksāšana kā kriminālnodarījums, manuprāt, ir tiesas lieta. Citi ceļi ir ķēkšu ceļi.
Ceturtkārt, šī ideja, manuprāt, smird pēc nozarē izplatītās "aploksnīšu" ņēmēju filozofijas. Ja pat slepkavniekam, cietumniekam jāsniedz nepieciešamā medicīniskā palīdzība beznosacījuma kārtībā un jo bieži uz valsts rēķina, tad kāpēc ar nodokļu nemaksātāju var tikt atļauts manipulēt? Ir citas instances, kurām jātiek ar šo nemaksātāju galā. Cilvēka veselība, tam nepieciešamais atbalsts nav saistāmi ar viņa statusu. Kur šai idejai morālais, ētiskais pamatojums nozares misijas aspektā? Manuprāt, arī ētiski tas ir ķēkšu ceļš.