Atslēgtā tauta
Biedrība Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) 2014. gada 19. jūnijā iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā likumprojektu «Par 2012. gada 8. novembra likuma «Grozījumi likumā «Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu» atcelšanu».
Tāpat kā APPL, es arī uzskatu grozīšanai piedāvāto 2012. gada likumu par tiesības ierobežojošu. Tas padara jau tā pieticīgās sabiedrības iespējas reāli ietekmēt varu par pilnīgu fikciju. Reāla iespēja novest kādu ideju līdz referendumam nu būs tikai varas aprindām pašām vai to atbalstītām, uzturētām, lobētām organizācijām. Arī varai nevēlamo ideju un viedokļu cerības nonākt līdz referendumam tādā garā tikušas padarītas atkarīgas nevis no tautas gribas, bet no piesaistītās naudas. Ir divi «labumi»: ar referendumiem nu var tirgoties; Saeima padarījusi sevi nepieejamu pilsoņu iniciatīvām. Jo, kā uzsver APPL pārstāvis Elmārs Atte: «Praktiski pēc 2015. gada 1. janvāra ierosināt likumu projektus Saeimā varēs tikai Saeimā esošās partijas, jo 154 tūkstošus apliecinātu parakstus savākt praktiski nav iespējams. Tas ir pretēji principiem, kādus deklarē Latvijas Satversme un līgums par Eiropas Savienību.»
Ir gan patīkami atcerēties, ka 1990. gada decembrī mums pāris nedēļās izdevās savākt 911 000 parakstu (bez notāra apliecinājuma) tikai ar mobilizējošiem aicinājumiem un daudz nebrīvākā valsts situācijā. Bet – toreiz mēs bijām citi, mums bija cita līmeņa savstarpējas solidaritātes sajūta, ko gadu gaitā, lielā, varbūt izšķirošā mērā patiecoties tam, ka politika no reizes reizē nav attaisnojusi mūsu uzticību, esam zaudējuši. Šobrīd (Eiroparlamenta vēlēšanas) pat neviena partija (izņemot Vienotību) nespēja savākt 154 000 balsu. Partijas pašas nespēj sasniegt šo slieksni, lai arī vēlēšanās cilvēkiem nekas nav jāmaksā. Jo mazāk vara ieinteresēta sabiedrības līdzdalībā, jo sabiedrība pasīvāka. Bet – varai tas nav ne iemesls, ne pamats ieviest nesamērīgas normas, kas faktiski atslēdz tautu no operatīvas un konkrētas dalības valsts pārvaldē bez partiju starpniecības. Turklāt savādi, ka likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu tagad pastāv līdzās gan prasība par 154 000 parakstiem, ja tauta grib ierosināt likumprojektu Saeimā, un Latvijas pilsoņu tiesības ierosināt projektus Eiropas Parlamentā ar nepilniem 7000 parakstiem (750 reiz EP deputātu skaits no Latvijas, sk. arī regulu Nr. 2011/211). Iznāk, ka Latvijas oficiālā demokrātija 22 reizes atpaliek no ES oficiālās demokrātijas.
Jāatgādina, ka 2012. gadā valdošā koalīcija nelikās dzirdam nebūt ne vientuļās un ne tuvu ne tikai emocionālās iebildes pret atcelšanai tagad ierosināto likumu. Saeimas vairākumam izdevās paplašināt bailes no pretvalstiskas destrukcijas, kas, manuprāt, bija ar šī likuma pieņemšanu saistīto spekulāciju pamatā, līdz tiesiski akceptētām bailēm no savas sabiedrības. Taču, uzlikdama acīmredzami nesamērīgu slieksni pilsoniskām iniciatīvām, Saeima, manuprāt, izdarīja lāča pakalpojumu pati sev. Kvalitatīvai varai, kā liecina «vecās» Eiropas prakse, referendumi (tostarp arī municipālie referendumi) ir efektīvs sabiedrības vadības (!) instruments, ar kura palīdzību garantēt valstī sociālo mieru. Ja referendumus, kuri gudrai varai lieliski kalpo kā attiecību amortizators, izslēgt, ja izņemt šo spilvenu no varas un sabiedrības attiecībām, tad aktualizējas tādas sabiedrības reakcijas formas kā streiki, dumpis… Jo atkal, tāpat kā vecum vecos laikos, vara ir tuvinājusies stāvoklim, kad vienīgā izprieca, kur tauta piedalās kopā ar kungiem, paliek karš.
Centrālajai vēlēšanu komisijai lēmums par likumprojekta reģistrēšanu parakstu (30 000) vākšanai jāpieņem līdz 2014. gada 3.augustam. Referenduma organizācijā šobrīd iesaistījušās 18 ļoti dažādas sabiedriskas organizācijas. Ja 1990. gadā tās vienoja Tautas fronte, tad tagad to uzņemas APPL. Pati APP ir ANO 2011. gada projekts Open Government Partnership, kuram pievienojušās ap 60 valstīm. Biedrība APPL dibināta 2013. gada 18. decembrī.