Pļāpas

Ja ārstu konsilijs pie slimnieka gultas ņemas spriest, ka no vienām zālēm šim var piemesties caureja, no citām iestāties aklums, bet no trešo cenas ķert infarkts – kas notiek? Slimnieka sagatavošana ārstēšanai?

Nekā nebija. Notiek slimnieka pretestības spēju samazināšana, tātad – slimnieka sagatavošana lielākiem ārstēšanās izdevumiem.

Kaut kas līdzīgs redzams publiskajā vidē saistībā ar tā saukto cūku gripu.

Kā sākusies pavasarī pēc uzliesmojuma Meksikā, tā joprojām ne tikai masu medijos, bet arī medicīnas izdevumos, portālos, speciālistu retorikā... turpinās galvenokārt šīs gripas reklāmas kampaņa. Jo priekšplānā stāv šīs gripas virzība, iespējamā cēlonība, varbūtējā letālā statistika…, nevis iespējamās pretošanās mobilizācija, nepārtraukta mediķu uzstāšana uz profilaktiskiem, preventīviem pasākumiem un to veikšana.

Īsā laikā pasaule pieredzējusi putnu un cūku gripu. Zināms, ka komplikācijas ir teju bīstamākas par pašu gripu jebkurā tās versijā. Latvijā tā sauktā cūku gripa esot sasniegusi epidēmisko slieksni.

Bet, ja mediju saceltais troksnis neatbilst stāvokļa nopietnībai, kāpēc mediķi to kopumā ļaujas šā trokšņa viļņiem, nevis kategoriski noliedz to? Bet, ja pašu mediķu saceltais troksnis atbilst stāvokļa nopietnībai, tad kāpēc par to publiski (!) pamatā top diskutēts kā par kādu pastarpinātu laboratorijas eksperimentu – var tā, nevar tā, vajag paracetamolu, jo no aspirīna pie šīs gripas var celties sarežģījumi, nē, nē, arī aspirīns labs u. tml.? Kāpēc trūkst krīzes situācijām nepieciešamās skaidrības par katram darāmā kompleksu un virkne rekomendāciju pastāv "dari, kā gribi" līmenī?

Ģimenes ārstiem, lai atbilstu savam nosaukumam, esot jāzina pie tiem pierakstīto cilvēku kaites. Tad kas viņiem, tik ieinteresētiem cilvēku veselībā, liedza šīs ažiotāžas laikā kopš pavasara beidzot iepazīt katru savu aprūpējamo un tos, kuriem noteiktas kaites, brīdināt, ka gripas gadījumā šīs kaites var būt tiem nāvējošas? Lai gādā par sevi laikus. Kas zina, varbūt pāris nāves būtu aiztaupītas. Lai gan arī sezonālā gripa te kļuvusi kaut kas līdzīgs sniegam, kurš sistēmai nav laikus jātīra – pats nokusīs. Tostarp ar sezonālo gripu pasaulē ik gadu slimojot ap 10 miljoniem un kāds pusmiljons mirstot (Eiropā – ap 40 000). Taču tā iztiek bez īpašas reklāmas kampaņas. Par ko tad ir runa? Vai tiešām galvenokārt nevis par medicīnu un ārstēšanu, bet tirgus paplašināšanu?

Varbūt ne velti ļaudis pamanījuši, ka cūku gripa devās pasaulē pēc farmācijas gigantu – Šveices Hoffmann-La Roche un amerikāņu Genentech – apvienošanās martā. Varbūt taisnība austrāliešu virusologam Gibsam, kurš uzskata, ka šī jaunā gripa sākusi izplatīties "noplūdes" rezultātā, un teic, ka "cilvēka iejaukšanās vīrusa izcelsmi izskaidro vislabāk"? Varbūt nav taisnība Eiropas Komisijai, kura noliedz, ka šī gripa būtu mārketinga triks, jo, redz, ar to mirstot cilvēki. Nu un tad? Karos arī mirst cilvēki. Taču visi modernie kari nu šā vai tā izrādās mārketinga triks. Tad kura pienākums ir operatīvi novākt šos "varbūt" uz vienu vai otru pusi? Manuprāt, politiķu – politiskajā to daļā, mediķu – profesionālajā daļā.

Tostarp, piemēram, nekādi nav saprotams, kā mediķu vidē, diskutējot (gan mazliet citā sakarā) par gauži profesionālām lietām, var parādīties vārdi "politiskā cīņa" un it kā izglītotu, praktizējošu kolēģu saukšana par diletantiem. Publiski palaisti, šie vārdi dzēš ticību profesionālismam un pieļauj, ka ārsti tiek turēti par pļāpām, kuri nav mācīti atbildēt par saviem vārdiem. Jo argumenti, kas aizgūti no sociālās saskares, liecina par profesionālu argumentu trūkumu.

Lai vai kā – publiskajā telpā pret cūku gripu radīts respekts. Tad kāpēc šajā publiskajā telpā, tajā skaitā speciālistu publikāciju kopumā, pastāv, manuprāt, izteikta neatbilstība, disproporcija starp, ja tā var teikt, šīs slimības informatīvu ievirzīšanu tirgū un organizētu, tostarp informatīvu, mērķtiecību tās apkarošanā?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais