Kā tiek organizētas nekārtības

13.janvāra vakara šova iespaidā sagribējās padalīties ar iespaidiem par notikušo. Grandiozo, sen pie mums nebijušo realitātes izrādi vēroju TV ekrānā. Dažu dalībnieku degsme un diktoru un komentētāju patiesās skumjas, bažas, sašutums un naivums tam piedeva papildus īstuma garšu.

Tas ko saskatīju:

* Nemiernieku vidū darbojās samērā liels skaits profesionāli provokatori, kas mēģināja uzkurināt uz aktīvu rīcību agresīvākos un dumjākos no sanākušajiem;

* Stihiski pievienojošos nemiernieku skaits bija samērā mazs un viņi izrādīja visai lielu kūtrumu uz aktīvu darbību, kas arī ir galvenais iemesls kādēļ nemieri bija tik mazi;

*Nekārtību organizatori pūlī bija labi sagatavojušies gan taktiski, gan tehniski (ideja izmantot bruģi kā ieroci un tās veiksmīga realizācija)

* Nekārtību organizētāju pirms nemieru informatīvā kampaņa arī bija veiksmīga (izplatītais paziņojums, tā atspēkošana, ko atspoguļoja visi masmēdiji, darbs interneta portālos)

* Policijas sākotnējie spēki bija pārāk mazi, kas ir viens no papildus veicinošiem nemieru rašanās iemesliem;

* Policija darbojās pārāk pasīvi reaģējot tikai uz nemiernieku izlēcieniem un tad, kad policijas spēki bija smieklīgi lielā pārsvarā, kas paildzināja nemierus un dalībnieku aktivitātes gadījumā būtu ļāvis tiem izvērsties plašākiem un ilglaicīgākiem.

Mans secinājums – izrāde bija noorganizēta labi, bet tās režisoru plānotos apmērus dalībnieku pasivitātes dēļ tomēr sasniegt neizdevās. Šis organizatoriskais rokraksts vismaz man atgādināja Tallinas notikumus.

Šādu lietu organizēšanā izmanto to, ko varētu nosaukt par pūļa vadības metodēm. Tas ir barā, uz kopējā fona salīdzinoši mazs cilvēku skaits, pieskaņojoties masas noskaņojumam, ar personisko darbības piemēru mēģina ievirzīt pūļa rīcību sev vēlamā virzienā. Domu laukumā tas neizdevās, pārāk daudz normālu cilvēku bija sanācis, toties panākumi tika gūti, kad ierindas pilsoņi sāka izklīst, bet palika provokatori, iepriekš sagatavojušies radikāļi un piedzīvojumu meklētāji, ko novēroja neitrālu interesentu bariņš.

Pūļa dabas likumi, tā vadības metodēm un izsargāšanos no masu spēka labi atainotas dokumentālajā filmā „Власть толпы” no sērijas „Теория невероятности”. Tiem, kas nav redzējuši un kuri grib piedalīties masu pasākumos, noteikti ieteicams noskatīties. ( http://rutube.ru/tracks/23793.html?v=4779149313ae0629bc6da99c22fe9e2c )

Lūk aptuvens šādu lietu organizēšanas algoritms:

*Labvēlīgs fons. Mūsu gadījumā krīze, jau gadiem ilgusi prasta tautas musināšana un samērā labi noorganizēta informatīvā kampaņa par nemieriem, izplatot informāciju, kas gaidāms, kā gatavoties, ko aptuveni vajadzētu darīt. Piemēram, darbs ar masu saziņas līdzekļiem, iedodot tiem ēsmu, ko tie norija, izplatot vajadzīgo informāciju pa visu valsti, bija labi nostrādāts. Tāpat tika veikts pietiekami profesionālas darbības ,izplatot musinošu un iesaistoši-sagatavojošo informāciju blogos un interneta komentāros.

*Darbs ar radikālām organizācijām. Šis ir nozīmīgs priekšnosacījums veiksmīgai nekārtību organizēšanai. Tas, kas jāpanāk, lai šādu organizāciju dalībnieki rūpīgi sagatavotos nemieriem un ierastos pēc iespējas kuplākā skaitā. Viņi ir galvenie nekārtību cēlāji, kas viegli atsaucas uz provokatoru radīto piemēru, parauj līdzi stihiski pievienojošos masu, ar savu aktivitāti uztur nekārtības, tiek arestēti un pasludināti par grēkāžiem. Lai sagatavotu radikālās organizācijas tām ir jādod brīva vaļa gatavoties (jāatslābina to kontrole vai jāiemāca viņi no tās izvairīties) un jākonsultē kā labāk rīkoties. Konsultācijai vēlams nākt tā nejauši no malas, labu, noderīgu padomu veidā, bet, ja šo organizāciju galvgalī ir savi cilvēki, tad var izmantot arī tos, bet tas ir riskantāk un neprofesionālāk.

*Provokatoru darbs. Provokatori ir labi apmācīti speciālisti (specdienestu darbinieki), kas darbojas organizēti pēc izstrādātā plāna. Viņu uzdevums ir dot dzirksteli uz ko atsaucas pirmāmkārtām radikālo organizāciju pārstāvji, kas savukārt parauj līdzi nejaušus klātesošos. Ja situācija ir ļoti labvēlīga, tad parasti pietiek ar mazu iešūpošanu, bet, gadījumos, kad tas neizdodas, piemēram, vajag būt arvien uzskatāmākam. Sākums parasti ir ar ritmiskiem saukļiem. Jāpanāk, lai pūlis kaut ko skandē, svilpj vai kā savādāk sāk izpausties. Provokatori, atrodoties barā, mēģina iesākt šo procesu. Ja pūlis atsaucas, tad lieta ir darīta un var kāpināt spriedzi, novedot baru līdz noteiktam stāvoklim, kad jāpārstāj skandēt un kliegt, bet jāsāk rīkoties. Provokatori parasti met pirmo pudeli, pirmo akmeni, iet pirmie kaut ko ieņemt utt. Pārējie tikai seko. Kad pūlis ir noreaģējis provokatori pazūd vai atrodoties blakām vēro notikumu gaitu un iesaistās pēc nepieciešamības. To visu varēja redzēt Vecrīgā, jo īpaši dēļ salīdzinoši mazā nejauši pievienojošos dalībnieku skaita. Vēl jāmin viena no provokatoru metodēm – tēlot piedzērušos, kas liek tos neuztvert pārāk nopietni gan skatītājiem, gan policistiem.

*Kārtībsargājošo institūciju dezorganizācija, iespēju robežās panākot to nepareizu stratēģiju, taktiku un operatīvo nekārtību novēršanas vadību. Mūsu gadījumā tas izpaudās neefektīvās preventīvās darbībās. Policistu bija pārāk maz un viņi nebija pietiekami nopietni sagatavojušies nemieriem. Neliels skaits likumsargu pie Saeimas durvīm ir bez maz vai kā aicinājums mēģināt tur ielauzties. Kad bija skaidrs, ka grautiņš ņemas spēkā policijas rīcība bija pasīva, varēja redzēt, ka viņiem nav iepriekš izstrādāta konkrētu rīcību plāna kā novērst nekārtības atkarībā no piepildījušās scenārija un galvenā darbība ir vērsta nevis uz nemieru likvidēšanu, bet gan uz konkrētu vietu aizsardzību un aktīvāko trakotāju izķeršanu pa vienam. Ja nav bijusi rūpīga sagatavošanās un nav pietiekams cilvēku skaits, tad tas ir labākais risinājums, bet tas liecina, ka policija kaut kādu iemeslu dēļ nebija gatava notikušajam. Kādēļ tā, tas ir pārdomas vērts jautājums, jo ne reizi vien mūsu drošības iestādes ir pierādījušas, ka ļoti labi prot nodrošināt kārtību masu pasākumos.

Viennozīmīgi pateikt, kas varētu būt šīs izrādes organizatori ir grūti. Jebkurā gadījumā tie bija profesionāļi. Tie varēja būt gan mūsu pašu vietējās struktūras, gan arī abu debespušu specdienesti. Bet visdrīzāk visi kopā, katrs gatavojot savu scenāriju, mēģinot apmuļķot un pārspēt konkurentus. Rezultāta fragmentus katram bija iespēja noskatīties.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais