Latviju nozog VDK radīta sistēma
 

Kā gan tas iespējams - Latvija tiek nozagta, taču vainīgo nav? Kāpēc jau vairāk kā 20 gadu nepārtraukti notiek aizdomīgi darījumi valstiskā līmenī, taču tā īsti neviens nav saukts pie atbildības?

Korupciju mūsu valstī piesedz šeit joprojām darbojošais atjaunotais VDK aģentu tīkls un aiz tā stāvošie “bijušie” VDK virsnieki. VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs, vēsturnieks Kārlis Kangers un viņa grupa ir izpētījuši un atklātībā paziņojuši, ka Latvijai, atgūstot neatkarību, valstiski svarīgus amatus arī valsts drošības jomā ieņēma daudzi bijušie VDK virsnieki ar savu aģentu tīklu. Dažas mazās "zivteles" tika noķertas, un pat kādu laiku pabija cietumā, piemēram, bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, viņa toreizējais vietnieks Pēteris Strancis un bijušais departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Tomēr, manuprāt, tas tika darīts lai piesegtu lielākus "darījumus" vai arī kāds kādam “pārgāja ceļu”...

Kā Saeimas tautas priekšstāvis Saeimas komisijā esmu vaicājis - vai Drošības policijā joprojām strādā bijušie VDK darbinieki? Saņēmu atbildi - Nē, nestrādā. Taču, kad pavaicāju, vai Drošības policijā strādā bijušo VDK darbinieku darbā pieņemtie ( tātad VDK uzticamie) cilvēki, atbildi nesaņēmu. Un tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka mūsu valsts pārvaldē joprojām darbojas un tiek aktīvi izmantots VDK aģentu tīkls.

Par VDK līdzdalību mūsu valsts izputināšanā liecina arī neskaitāmi aizdomīgi darījumi jau kopš neatkarības atgūšanas, piemēram, Rīgas kanāla rekonstrukcija (http://www.delfi.lv/news/national/politics/vk-skonto-buve-iespejams-guvusi-labumu-no-kanala-rekonstrukcijas-projekta.d?id=4809201), Saktas tirdziņa būve, http://nra.lv/latvija/riga/67874-saktas-puku-tirdzina-buve-dargaka-ka-birzas-atjaunosana.htm, "zelta" tilta būvniecība u.c. Šādi darījumi mūsu valstī tiek veikti regulāri. Parasti tie netiek atklāti un ar laiku noklust.

Kā tas iespējams, ka Latvija pēc neatkarības atgūšanas palika VDK varā? Bijušajās Padomju Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā neatkarības atgūšana notika pēc vienota scenārija. To organizēja un kontrolēja Padomju Savienības Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas pārraudzībā esošā VDK.

Šo pieņēmumu apstiprina arī atmodas laika aktīvista Andra Paula Pāvula teiktais, ka 90. gada sākumā tikās toreizējais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un PBLA (Pasaules Brīvo latviešu apvienības) pārstāvji, no kā var secināt, ka šajās sarunās VDK konsultēti politiķi un CIP pārstāvji vienojās, kā turpmāk tiks vadīta Latvijas valsts.

Izzagšanas un korupcijas scenārijam, kas pašlaik norisinās Latvijā, ir zināma līdzība ar Kubas režīmu, kad tajā valdīja Kubas prezidents Fulhensio Batista. Savulaik paši amerikāņi Batistu ievirzīja šajā amatā, taču, kad naudas atmazgāšana un korupcija Kubā kļuva pavisam nekontrolējama, amerikāņi Batistu nodeva likteņa varā. Arī ASV ir devusi mājienu, ka Latvijā korupcija sāk pāriet visas robežas un būtu jāpieņem mēri, lai to ierobežotu.

Fakti liecina, ka Latvijas Atmodu, iestāšanos ES un NATO atbalstīja VDK aģentu tīkls, un par šiem nopelniem “skatās caur pirkstiem”, ka tas tiek izmantots, arī lai organizētu un piesegtu valsts nozagšanu.

Mūsdienās čeka vairs neizmanto 37 - 50 gada metodes. VDK aģentu tīkls īsteno savu pamatfunkciju - kontrolēt un manipulēt ar sabiedrības viedokli, politiķiem, amatpersonām, tiesībsargājošām iestādēm kā arī ar masu medijiem. Piemēram, ar rakstiem medijos, izplatot baumas, ierosinot krimināllietas u.c. tiek gremdēti vai celti politiķi.

VDK dzīves skolas “absolventi” jeb čekisti parasti ārēji ir ļoti gaiši un patīkami cilvēki, viņi prot radīt par sevi labu iespaidu, izprotot cilvēku vājās un stiprās puses, prot dibināt kontaktus un, ja vajadzīgs, darbojoties maksimāli neuzkrītoši, iegūt izdevīgus valsts pasūtījumus.

Pats personīgi arī esmu izjutis VDK darba metodes. Par manu uzņēmumu "Kalnozols Celtniecība" ar rakstiem medijos, ierosinot nepamatotas tiesvedības, izplatot baumas, u.c. centās radīt tēlu, ka uzņēmums nemaksā apakšuzņēmējiem un pavisam drīz bankrotēs. Ar reālām finansiālām problēmām uzņēmums saskārās 5-7 gadus pēc šīm baumām. VDK iejaucās arī manā personīgajā dzīvē. Laulātais draugs Ingūna Grīnerte, kura līdz tam bija man uzticamākais cilvēks un uz kuras vārda bija visi mani uzņēmumi, piepeši sāka dīvainas sarunas un uzvedību.

Čeka acīmredzami iejaucās manā otrajā laulībā. Lai uzlabotu komunikāciju ar otro sievu Larisu Pomeščikovu un no mūsu nesaskaņām neciestu bērni, cilvēks, kuru uzskatīju par savu bērnības draugu, Heino ieteica man mediatoru Juri Dimitri, bijušo čekistu. Šādi “palīdzot” man tika izkrāpta nauda, es tiku publiski nomelnots medijos kā sieviešu sitējs, tika safabricētas krimināllietas un tiesvedības, kā arī vēlāk nolaupīti mani bērni un aizvesti uz Ameriku.

Čekas maisi ir jāatver pēc iespējas ātrāk. Sabiedrībai ir jābūt gatavai, ka tajos būs daudz tautā iemīļotu cilvēku vārdu. Un tam ir loģisks izskaidrojams, jo plašsaziņas medijos pozitīvā gaismā būt uz skatuves ļāva tikai tiem, kas bija čekas pārbaudīti. Par daudziem māksliniekiem, piemēram, dziesmas Zilais lakatiņš komponistu Eduardu Rozenštrauhu mēs uzzinājām tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Daudzi vārdi no čekas kartotēkām, iespējams, būs pazuduši. Taču izpētot, apkopojot un izanalizējot konkrēto cilvēku biogrāfijas un viņa aktivitātes, ir iespējams atrast pierādījumus to saistībai ar čeku. Piemēram, pat SAB datu bāzē Delta nebija tiešu pierādījumu par bijušā VDK darbinieka Jura Dimitra saistību ar čeku, taču Kārlis Kangers atklāja, ka šī persona ir strādājusi iestādē Intūrists. Un tajā varēja strādāt tikai uzticami cilvēki ar VDK pagātni. Šādā veidā tika pierādīta arī Igora Pimenova saistība ar VDK struktūru Sputņik.

Latvijā ir jāsakārto drošības struktūras, jo šīs organizācijas nereti dublē viena otras funkcijas un vajadzības gadījumā piesedz viena otru. Sakārtojot drošības struktūras, mēs pārtrauksim sabiedrībai neredzamo pelēko spēku varu, kuri nozog mūsu valsti, manipulē ar politiskajiem spēkiem, amatpersonām, tiesībsargājošajām iestādēm un medijiem. Valsts drošības struktūrām jāaizstāv Latvijas patiesās intereses, nevis citu valstu nospraustos mērķus.

Lai sakārtotu valsti, Latvijā augstākajai varai ir jābūt tautas priekšstāvjiem, nevis kā PSRS laikā drošības iestādēm. Lai nepieļautu valsts izzagšanu, amatpersonām ir jābūt patiesi motivētām celt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Mūsu valsts attīstībai jānotiek pēc izstrādāta ilgtermiņa rīcības plāna, un atbilstoši tam, jāveido valsts budžets. Tad valsts attīstība būs paredzama, "caurspīdīga" un ar to nevarēs manipulēt pelēkie, sabiedrībai slēptie spēki un nozagt mums valsti. Mums arī jāapzinās, ka valsts nozagšana ir atkarīga arī no mums pašiem - mēs nedrīkstam būt apātiski, vienaldzīgi, mums jātic saviem spēkiem, jābūt vienotiem un labiem saimniekiem savā zemē.