Ceturtdiena, 29.februāris

redeem

arrow_right_alt Viedokļi

Pēteri Apinis: COP28 Fosilā kurināmā pakāpeniska samazināšana ir dzīvības vai nāves jautājums

© Dmitrijs Suļžics/MN

COP28 Apvienotajo Arābu emirātos (Dubajā) ir 2023. gada lielākā un nozīmīgākā starptautiskā sanāksme vai kopāsabraukšana, kurā kopumā piedalīsies 70000 delegātu, arī valstu vadītāji un pasaules līderi. Mērķis ir panākt (daudzmaz) vienprātību un sekmēt progresu klimata jomā starp 197 valstīm (atsevišķi kā 198. dalībnieks piedalās Eiropas savienība) un tūkstošiem nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto personu.

Mani mazliet satrauc, ka Latvijas medijos šim globālajam pasākumam netiek pievērsts gana daudz uzmanības, jo konference tiešām ir lielākais pasākums 2023. gadā, kurai seko līdzi visā pasaulē. COP28 nozīmē pasaulē augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanas procesu klimata jautājumos, un lielā mērā tā ir arī iespēja zemeslodes līderiem tikties, jo klimata krīzes risināšana mazāk nozīmē starpvalstu attiecības, un ir iespējami dažādi diplomātiski kompromisi arī citās jomās. Šo rindu autoram ir bijusi iespēja piedalīties abās nozīmīgākajās COP konferencēs - Kioto un Parīzē, un nekur citur neessmu redzējis tik nopietnus diplomātiskus kompromisa meklējumus.

Trīs desmitgades pagājušas kopš Riodežaneiro samita un Apvienoto Nāciju organizācijas pieņemtās Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Kopš tā laika konvencijas pušu konference (COP) katru gadu savāc vienkopus visas konvencijas dalībvalstis, lai noteiktu jaunus mērķus un pienākumus, kā arī - lai apzinātu un novērtētu klimata pasākumus. Atkārtošu vispārzināmo patiesību, ka tieši Parīzē COP 21. sesijā (COP21) tika noslēgts Parīzes nolīgums, kas mobilizēja globālu kolektīvo rīcību, lai līdz 2100. gadam ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5oC virs pirmsrūpniecības laikmeta līmeņa un rīkotos, lai pielāgotos jau esošajām klimata pārmaiņu sekām.

Godātajam lasītājam vēlos norādīt, ka pārstāvu Greenpeace organizāciju un tās viedokli, kas ir radikālāks par vairumu valstu viedokli, bet tiešā pretrunā industrijas viedoklim. Mēs ikdienā redzam globālajā tīmeklī tūkstošiem industrijas sponsorētu rakstu, kas iebilst jebkādiem ierobežojumiem, īpaši fosilā kurināmā ierobežošanas jomā. Šo rindu autors Parīzes konferencē kopā ar Pasaules Ārstu organizāciju un Greenpeaceir demonstratīvi gājis ārā no sanāksmju telpas, un atgriezies, tiklīdz kaut kādi kompromisi kļuva iespējami.

Īsumā Greenpeace nostāja ir - "šodienas emisijas izraisa rītdienas nāvi" - fosilā kurināmā radītā "siltumnīcas gāzu" emisiju dēļ gadā uz zemesslodes pāragri mirst 360 000 cilvēku.

Ja fosilā kurināmā nozare turpinās fosilā kurināmā ieguvi un dedzināšanu šodienas apjomā, miljoniem cilvēku visā pasaulē priekšlaicīgi mirs tikai alkatīgo fosilā kurināmā uzņēmumu peļņas dēļ.

Valdībām būtu jāaptur visa jaunas fosilā kurināmā industrijas attīstība, jāapņemas strauji pārtraukt naftas, gāzes un akmeņogļu izmantošanu, kā arī - piespiest piesārņotājus maksāt par klimata iznīcināšanu.

Pagājušajā gadā (COP27) konferencē fosilās degvielas lobistu ietekme bija neiedomājami liela - fosilā kurināmā lobissti bija pamanījušies kļūt par 10 valstu pārstāvjiem (par nelielu samaksu tālas un mazas valstis labprāt pārdod savass vietas dažādiem "pārstāvjiem"). Fosilā kurināmā nozare cenšas novilcināt izmaiņas un noliegt zinātnes atziņas, lai varētu turpināt alkatīgi tiekties pēc peļņas, kas ir klimata krīzes cēlonis.

2022. gadā deviņi lielāķie Eiropas fosilā kurināmā uzņēmumi kopā guva nepiedienīgu peļņu - 163,07 miljardu ASV dolāru apmērā. Tikmēr jaunattīstības valstis līdz 2030. gadam saskarsies ar zaudējumiem un kaitējumu klimata pārmaiņām, kuru izmaksas būs aptuveni 400 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ir nepieciešams panākt, lai pasaules līderi COP28 sanāksmē vienotos par jaunu fosilā kurināmā projektu apturēšanu, visu fosilā kurināmā projektu izbeigšanu, ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā - bet pats galvenais - par nodokļu palielināšanu fosilā kurināmā uzņēmumiem, lai rastu līdzekļus klimata pārmaiņu zaudējumu un kaitējuma pārvarēšanass finansēšanai.

Patiesība ir tāda, ka, nemitīgi tiecoties pēc peļņas, fosilā kurināmā uzņēmumi apzināti nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kas grauj trauslo klimata līdzsvaru uz Zemes un apdraud cilvēku dzīvības. Taču kopā COP28 var veikt pirmos soļus fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanai.

Lai planēta būtu apdzīvojama nākamajām paaudzēm, valdībām ir jāsauc fosilā kurināmā nozare pie atbildības. Fosilā kurināmā ērai ir jābeidzas.

Tiem, kass ikdienā seko COP28, nav viegli, jo paralēli notiek desmitiem pasākumu. Ir izskanējuši pilnigi pretrunīgi viedokļi un pilnīgi pretrunīgi uzstādījumi. Apvienoto Arābu emirāti nemaz neslēpj savu ieinteresētību iegūt vairāk "naftas" dolāru. Šķiet, ka papilduuss sarežģījumus klimata mērķu sasniegšanai rada arī Dubaja kā vieta, kur rosināt mazināt naftas produktu izmantošanu transportā un enerģētikā. Tomēr zināmu interesi un cerības rada ASV un Ķīnas viedokļu kopīgošana, man pat ar neapbruņotu aci vairs nav redzamas šo lielvalstu viedokļu atšķirības klimata kontroles jomā. Tiesa, šie viedokļi joprojām ir visai lobēti no fosilā kurināmā industrijas.