Februāra sākumā sarīkoju raidījumu TV24, kur tikos 1:1 ar Danielu Pavļutu. Kolēģi mani uzmundrināja: „Sadod viņam kārtīgi!”, „Prasi naudu ārstu algām”, „Ieskaidro viņam ģimenes ārstu lomu!”.
Patiesībā šis raidījums bija rīkots jau četras reizes un vienmēr atlikts (ne manas vainas dēļ). Mana agresija bija noplakusi, bet jautājumu skaits pieaudzis.
Īsi un konkrēti - šo diskusiju es zaudēju - Daniels izrādījās labāks diskutants un demagogs, veikli aizslīdēja no netīkamām tēmām, bet maksimāli ilgi atbildēja uz vēlamajiem jautājumiem. Tas nav nekas labs un nekas slikts - zaudēt. Nav tāda sportista, kurš nebūtu zaudējis. Zaudējumu jāuzņem ar cieņu, un arr cieņu jāizturas pret uzvarētāju,
Varu jau pataisnoties - raidījuma formāts nav tāds, lai es varētu izpausties ar vārdiem: „Paklau, vecīt, beidz dxxxt, Tavs vakcinācijas birojs saxxxxrēja vakcināciju Latvijā”. Raidījuma formāts ir jautāt viesim aktualiātes vai nepieciešamo informāciju, bet raidījuma vadītājs nedrīkst diskusijā iestarpināt savus klaji pretrunīgos failus.
Ar draugiem un kolēģiem pārrunāju raidījumu. Mans kursa biedrs, godājams psihiatrs, man rakstīja: „Sapratu, kur bija kļūme sarunā ar ministru. Psihoterapijā (pēc rietumu kolēģu ieteikuma) uzreiz intervijas sākumā dakteris saka, ka uzrunās pacientu ar „Tu”. Tas tā vajadzīgs mērķa sasniegšanai. Ar Dani Tev bija jārīkojas pretēji: publikai jāpaskaidro, ka abi esat labi pazīstami, ka savstarpēji esat uz „Tu”. Bet tā kā Tu Dani tirpini par ķiteļa -, t.i., „ministra grēkiem”, tad uzrunājot ministra ķiteli, lietosi uzrunas formu „Jūs”. Un Danim arī Tevi ar Jūs vajadzētu uzrunāt. Tas notiktu automātiski. Sanāca, ka Tēvs iztaujāja „Dēliņu teicamnieku”, nevis neganto ministru, kas jau paguvis kabatas pieraust ar mūsu (tautas) labumiem. Jo visi viņi, pie siles tikušie, ir tādi”.
Vārdu sakot, raidījums notika, gana daudz ļaužu to noskatījās, pēc punktiem uzvarēja Daniels Pavļuts, un es jau noliku šo pasākumu aizmirstībai. Jāteic, ka Daniela Pavļuta spējas uztvert informāciju ir lielas, mācās viņš čakli un bezsakarā. Tomēr vērojot kā pieaug viņa veselības aprūpes zināšanu puzle, es viņam par darbu ministra amatā ieskaitītu pirmo gadu no sabiedrības veselības maģistrantūras pat bez epidemioloģiskā pētījuma.
Bet tad ierunājās Patiesības ministrija jeb Re:Baltica (veic pētījumus Re:Check, tādēļ turpmāk latviešu valodas labskanības labad viņus saukšu par re:čekistiem), kura veica „pētījumu”: „Vai Pavļutam taisnība par ģimenes ārstu motivēšanu vakcinēt?”
Līdz šim man par re:čekistiem viss bija skaidrs - viss tas, ko teica „Jaunā Vienotība” un „AttīstībaiPar” bija absolūta patiesība, tas ko teica JKP vai Nacionālā apvienība - cenzējama patiesība, bet viss tas, ko teica tie, kas apšaubīja valdības ģenialitāti - meli. Pēc šīs pazīmes re:čekisti arī mani ir regulāri „atmaskojuši”. Un kā jau pienākas Patiesības ministrijai - viss, ko saka Inga Spriņģe ir absolūtā patiesība, īpaši jau par medicīnu.
Bet šoreiz notika kāzuss - tika analizēts mans raidījums, bet atmaskots Daniels Pavļuts, pie kam - par ģimenes ārstu neiesaistīšanu vakcinācijas procesā. Miljoni tika izmesti vakcinācijas birojam ar Evu Juhņēviču zelta krēslā, miljoni vakcinācijas centriem, kur katra vakcinēšanās izmaksāja daudzkārt dārgāk nekā ģimenes ārsta kabinetā, miljoni tika izmesti muļķīgām reklāmām ar Jāņa Lagzdiņa sveicienu sen neredzētam armijas biedram vai ievērojama latviešu futbolista vēlmi iespējami ātri satikt savus taisaulē aizgājušos vecvecākus.
Visu to es biju aprakstījis portālos reizi vai pat divas mēnesī, un tagad, kad visa dižā vakcinācijas kapmaņa jau aiz muguras, - man par pārsteigumu - visu to bija izlasījuši re:čekisti un cieši norādīja Danielam Pavļutam. Varbūt man pienākas kāds neliels honorārs par to, ka re:čekistiem nebija tālu informācija jāmeklē? Bet ziņa, ka visus manus rakstus viņi izlasa, taču arī ir laba - vismaz viņi priekš sevis uzzina daudz ko jaunu.
Es neaizstāvu Danielu Pavļutu. Lai jau re:čekisti viņu atmasko. Bet Danielam par labu man jāatkārto kādreiz stāstītais, ka dažkārt es dzirdu balsis. Lieta tāda, ka es dažkārt dzirdu balsis, kas izklausās pēc Ministru kabineta audioierakstiem.
Es gandrīz gadu biju pārliecināts, ka Daniels Pavļuts ir ļaunuma sakne, kas neļauj vakcināciju veikt ģimenes ārstiem, lāga nemaksā viņiem par šo darbu, bet siekiem naudu kaisa, lai radītu nejēdzīgu vakcinācijas biroju, iekārtotu superdārgus un neefektīvus vakcinācijas centrus tirgū, izstāžu kompleksā, sporta zālē vai konferenču namā, vai vēl trakāk - vakcināciju pārvāktu uz krāmu tirgu vai kapu svētkiem.
Un tad es pēkšņi dzirdēju balsis, gluži kā valdības diskusiju 2021. gada sākumā, kurā Pavļuts lūdza naudu ģimenes ārstu darba pastiprināšanai, naudu trešajai māsai ģimenes ārsta kabinetā vakcinācijas veikšanai (to pamatoti bija lūgusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska lai ģimenes ārsta praksē atdalītu pacientu plūsmu no vakcinācijas rindas). Bet tad atskanēja balsis, kas bija gauži līdzīgas premjerministra Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Jāņa Reira balsij, un šīs divas balsis par ģimenes ārstiem izteicās nievājoši, un, protams, Ministru kabinets nekādus līdzekļus ģimenes ārstu praksēm papildus neizsniedza.
Patiesībā es cerēju, ka manis klausītās balsis parādīsies izvērstā rakstiskā formātā parlamenta izmeklēšanas komisijas gala dokumentā, lai tauta varētu redzēt un atpazīt savus varoņus. Diemžēl trīcvaidziņš Rihards Kozlovskis neko tādu ziņojumā neiekļāva, kā arī vispār piemirsa ierakstīt atbildīgo politiķu vārdus un uzvārdus.
Bet es noklausījos šīs diskusijas (un esmu pārliecināts - arī Inga Spriņģe dzirdēja šīs balsis), un man gandrīz vai radās vēlme atvainoties Danielam Pavļutam par saviem rakstiem un kritiku viņa virzienā - vismaz Ministru kabineta līmenī Pavļutam vienīgajam ir nojēga par primārās aprūpes vietu un nozīmi valsts veselības aprūpes sistēmā.
Un tomēr šis stāsts nav par kļūdām vakcīnu vēlīnā iepirkumā, vakcinācijas procesā kā šovā, pārmērīgā vakcīnu iepirkumā, šis stāsts ir par manu raidījumu „Dr. Apinis” 1:1 ar Danielu Pavļutu un par rečekistu atmaskojumiem.
Līdz šim pieņemts uzskatīt, ka draudzīgus uzstādījumus re:čekistiem nosaka bijušais Vides un reģionālās attīstības ministrs, tagad Saeimas deputāts Juris Pūce un viņa laulātā draudzene - Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce. Tiem, kas neatceras - bija tādi nelieli satraukumi trīs gadus atpakaļ, kad Juris Pūce par piemērotāko cilvēku valsts naudas sadalīšanai mēdijiem un sabiedrības integrēšanai atrada tieši savu sievu. Bet taisnīguma koalīcijai tas likās pašsaprotami.
Kas notiek Pūči? Vai tik Jūs neesat pazaudējuši tvērienu -, peles pa galdu danco, proti, atļaujas kritizēt un apšaubīt „AttīstībaiPar” ministra viedumu? Vai varbūt „Attīstība” nav „Par”, un paristus tagad kritizēt ir labi?
