Aizliedzot sportu un fiziskās aktivitātes, mūsu valdība vēlas sasniegt augstāku mirstību

 
©Dmitrijs Suļžics / F64

2020. un 2021. gadā mana galvenā diskusija ar veselības ministriju ir bijusi par kustību un sporta lomu pandēmijas apstākļos. Veselības ministri Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts ir stingri turējušies pie viedokļa, ka pandēmijas laikā ir nepieciešami ierobežojumi (distancēšanās, maskas, ziepes, aplikācijas, mājsēde vai pat lokdauns) un vakcinācija, bet kategoriski nolieguši vai ignorējuši profilakses lomu. Vēl vairāk – esmu nozākāts, īpaši no re:čekistu puses, ietverts dažādās tautas ienaidnieku mājas lapās un apsaukāts tādēļ, ka esmu mēģinājis teikt, ka tikpat svarīga ir profilakse. Taburete var stāvēt tikai tad, ja tai ir trīs kājas, un trešā kāja ir profilakse, bet no profilakses nozīmīgākā ir kustība un sports. Mājsēde ir pretmets kustībai, tādēļ darbojas smagas slimības gaitas un nāves virzienā. Tikai iekštelpās izplatās vīruss.

Un tomēr - līdz šim pārliecinošu pētījumu par kustības lomu Covid-19 slimības smaguma samazināšanā un mirstības mazināšanā nebija. Bija publikācijas, kurās mazkustība un liekais svars bija atzīti par galvenajiem Covid-19 nāves riska faktoriem, bija publikācijas, kurās mazkustības loma smagas slimības gaitas izraisīšanā tika pielīdzināta hipertonijai, hiperholesterinēmijai un cukura diabētam. Pirmais mūsu rīcībā nonāca Norvēģijas fizisko aktivitāšu uzraudzības pētījums, kurš diezgan stingri noteica Covid-19 saslimstības, slimības smagas gaitas un mirstības korelāciju ar mazkustību.

Bija dažādas vadlīnijas, kuras ieteica palielināt kustību apjomu, bet īpaši - veikt elpošanas vingrinājumus. Arī Latvijas Universitātes medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta direktors, plaušu ārsts, medicīnas doktors Viesturs Šiliņš daudz rakstīja un iestājās par elpošanas vingrinājumu apmācību sabiedrībā.

Šobrīd dažādās pasaules valstīs parādās pētījumi par slimības gaitas un mirstības korelāciju ar kustības apjomu. Profesors, kardiologs Oskars Kalējs man atsūtīja vairākus interesantus rakstus no JAMA (Amerikas Ārstu asociācijas žurnāls) par kustības lomu slimības un nāves mazināšanā, un vienā no tiem bija analizēts perspektīvs kohortas pētījums par kustības apjoma korelāciju ar nāvi. Konkrēto pētījumu bija veikuši kardiologi, tas bija veikts vairāk kā 10 gadus, bet šajā pētījumā nebija grūti izdalīt pēdējo divu gadu mirstības rezultātus. Amerikāņi bija vidēja un vecāka gadagājuma ļaudīm piestiprinājuši akselerometru, kas ļāva noteikt soļu skaitu, amplitūdu, pakāpienu augstumu un kustības intensitāti. Jāpiebilst, ka šādu fizisko aktivitāšu izsekotāju ASV jau 2019. gadā lietoja 29.5 miljoni amerikāņu, kas viņiem ļāva sekot savām fiziskajām aktivitātēm.

Pacientus sadalīja grupās - tie, kas veica dienā mazāk par 7000 soļiem tika atzīti par zemas fiziskas aktivitātes cilvēkiem, tie, kas veica no 7000 līdz 10000 soļiem - par vidējas, bet par pietiekamu fizisku aktivitāti tika uzskatīts, ja cilvēks diennaktī veic vairāk par 10000 soļiem. Tomēr šeit parādījās arī apstāklis, ka tie, kas dienā vidēji veica vairāk par 10000 soļiem, tos veica ar ievērojami lielāku intensitāti, ātrumu un soļa apmlitūdu. Patiesībā jau arī Covid-19 konkrētajā pētījumā bija jaucējfaktors, bet tā kā Amerikā šīs slimības iespaids uz vispārējo mirstību bija gana liels, varēja pētīt korelāciju un veikt secinājumus.

Kā jau modernos amerikāņu pētījumos pieņemts, liela uzmanība bija pievērsta rasei un dzimumam, bet arī daudziem citiem jaucējfaktoriem - smēķēšanai, ēšanas paradumiem, naktsmieram, psiholoģiskam klimatam darbā utt. Lielā mērā interese šāda veida pētījumam tika pievērsta arī tālab, ka pērn bija ļoti daudzas spekulācijas ap jautājumu - cilvēki ar melnu ādas krāsu ar Covid-19 slimo smagāk un mirstība ir lielāka.

Secinājumi bija šādi - tiem, kas dienā veica vismaz 7000 soļu, savā vecuma grupā bija ievērojami mazāka mirstība no jebkura iemesla nekā cilvēkiem, kuru fiziskā aktivitāte nesasniedza šos 7000 soļus, bet mirstības atšķirība starp cilvēkiem, kas izdarīja dienā vairāk par 10000 soļiem, pie kam veica to intensīvāk, un tiem, kas nesasniedza 7000, mirstības atšķirība bija 3.1-5 reizes dažādās vecuma grupās (jo vecāki cilvēki, jo lielāka atšķirība mirstībā starp mazkustīgiem un aktīviem cilvēkiem) - proti, mazkustīgi cilvēki mira ievērojami biežāk.

Amerikāņi jau veikuši secinājumus, ka fizisko aktivitāšu līmeņa uzlabošana vismazāk aktīvajā iedzīvotāju segmentā (tiem, kas veic mazāk par 7000 soļiem dienā), veicinot pieaugošu fizisku aktivitāti, samazina mirstības risku ne tikai no sirds asisnsvadu slimībām, bet arī no Covid-19. Veikts arī cits secinājums, ka melnas ādas krāsas cilvēku vidū šī attiecība ir tieši tāda pati, proti, lielāka mirstība no Covid-19 nav saistīta ar ģenētiku, bet to ļoti ietekmē fiziskās aktivitātes, kuras ASV, kā izrādās daudz augstākas ir gaišas ādas krāsas iedzīvotāju vidū (īpaši gaišas ādas krāsas vīrieši vidējos un vecākos gados ir fiziski atktīvāki par melnas ādas krāsas iedzīvotājiem).

Secinājumi, cik nu iespējami vienkāršajā valodā.

Šobrīd cīņā ar Covid-19 ļoti nozīmīga ir vakcinācija. Es katru Latvijas iedzīvotāju aicinu vakcinēties. Būtu labi distancēties un ierobežot ilgstošas tikšanās ar citiem cilvēkiem slikti ventilētās iekštelpās. Būtu vēlams nēsāt FFP2 maskas vismaz sabiedriskajā transportā vai telpās, kurās ar kādu cilvēku laiku pavadāt ilgstoši.

Kaut arī esmu par šo jautājumu publiski piesmiets no valdības kontrolētajiem mēdijiem, joprojām uzskatu, ka daudzkārt lietota vienreizēja maska vai auduma maska ļoti minimāli aizsargā no SAES-CoV-2 vīrusa, ka kvalitatīva ventilācija skolā ir daudzkārt nozīmīgāka par masku lietošanu bērniem.

Un tomēr - ļoti svarīgi katram iedzīvotājam ir domāt par savu imunitāti, veselību, fizisko sagatavotību. SARS-CoV-2 vīruss atrodas cilvēku kopienā un, šķiet, ka uz visiem laikiem. Amerikāņu pētījumi liecina, ka to cilvēku mirstība, kas veic mazāk par 7000 soļiem dienā, ir 3.1-5 reizes lielāka par to cilvēku mirstību tajā pašā dzimuma un vecuma grupā, kas veic vairāk par 10000 soļiem dienā.

Patiesībā tas ļauj izdarīt secinājumu, ka, aizliedzot sportu un fiziskās aktivitātes, mūsu valdība vēlas sasniegt 3.1-5 reizes augstāku mirstību. Re:čekistu un viņu līdzskrējēju ņirgāšanās par kustību, sporta, veselīga uztura, miega, garīgas un fiziskas labsajūtas nozīmi slimības smaguma un nāves incidencē, ir vai nu zināšanu trūkums vai ļaunprātība, bet drīzāk abi kopā.

Šobrīd ir ļoti daudz pētījumu arī par tēmu - psiholoģiska labsajūta un Covid-19 slimības smagums. Lai arī joprojām plaši kohortas pētījumi nav pieejami, mēs varam jau izdarīt secinājumus, ka iedzīvotāju garīgā labsajūta samazina smagu slimības gaitu, bet jo īpaši - depresijas novēršana un savlaicīga ārstēšana. Nepārtraukta iedzīvotāju baidīšana ar nāvi un slimības ārstēšanu stacionārā, iespējams, palielina tieši depresijas un līdz ar to - smagas Covid-19 gaitas incidenci.

Neatkarīgi no tā, ko Jums stāsta valdība, es katru Latvijas iedzīvotāju aicinu katru dienu atrast vismaz stundu fiziskām aktivitātēm un sportam. Jā, mums šobrīd viss ir noliegts, sporta zālēm un trenažieru zālēm priekšā atslēga ar Kariņa un Pavļuta zīmogiem, bet skriešana un riteņbraukšana vēl joprojām ir mūsu rīcībā. Es aicinu atrast sev piemērotu vingrošanas treniņprogrammu internetā ar uzsvaru uz elpošanas vingrinājumiem.

Atcerieties - sportā tiešā veidā iegūt Covid-19 nav iespējams (iespējams - ir izņēmumi, piemēram, cīņas sporta veidos), bet starp sportistiem SARS-CoV-2 izplatās ģērbtuvēs, dušās un aukstumvannās.

Atcerieties - ārtelpās Covid-19 praktiski izplatīts netiek, visi sporta veidi ārtelpās ir ļoti, ļoti labi. Nekas labāks nav izdomāts par skrējienu vai ātru pastaigu gar jūras krastu vai pa meža taku. Pašreizējie pētījumi saka, ka smaga slimības gaita un nāves iespējamība ievērojami mazāka ir cilvēkiem, kas katru dienu veic vairāk par 10000 soļu. Šādu apjomu nevar veikt tālajā ceļā no galda līdz plītij un pat līdz lielveikalam Rimi. Vismaz reizi dienā iešanai vai skriešanai jābūt mērķtiecīgai. Atgādināšu, ka Skandināvijā sporta ierobežojumu bērniem šajos 2 gados praktiski nav bijis, bet pieaugušajiem ir bijis ierobežots sportojošo dalībnieku skaits konkrētā telpā.

Sportojiet brīdī, kad televizorā vai radio varētu atskanēt Pavļuta ziņas par šausmīgiem mirstības rādītājiem.