Par alus tirdzniecību naktīs

Pēdējās dienās esam noklausījušies visu plašo argumentāciju, kāpēc alus jātirgo naktīs, kāpēc alus tirdzniecībai nevajadzētu laika ierobežojumu. Es atbildēšu tā: labi, mēs varam atkāpties no stingrās normas laika ierobežojumos, bet alkohola ražotāji un tirgotāji lai piekrīt tam, ka alkoholiskie dzērieni un tabaka tirgojama tikai un vienīgi specializētos veikalos un specializētās, nošķirtās veikalu nodaļās.

Patīk kādam tas vai ne, alus arī ir alkoholisks dzēriens. Kaut arī Latvijā alus ietekme uz jaunatnes nodzirdināšanu ir mazāka nekā «vieglajam alkoholam» sidram un kokteilīšiem, tomēr arī alus veic visai postošu darbu jaunatnes alkoholizācijā. Un Latvijas lielākā problēma nav apstāklī — dzer vai nedzer pieaugušie, bet gan jautājumā, kāpēc Latvijā reālas alkohola atkarības ir pusaudžu vidū. Gandrīz puse no alkohola atkarīgajiem jauniešiem savu ceļu dzeršanā sākuši ar alu.

Visvairāk «vieglā» alkohola un cigarešu 14 līdz 18 gadu vecie jaunieši iegādājas dažādos «Narvesen» tipa kioskos un «Rimi» lielveikalos, kur pārdevējam nav laika un vēlmes pārbaudīt, cik pircējam gadu. Pasaules pieredze liecina: vienīgā iespēja samazināt jauniešu alkoholismu un smēķēšanu ir tirgot tabaku un alkoholu tikai specializētās tirdzniecības vietās, kur ir nepārtraukta pircēju filmēšana un par negodīgu rīcību var sodīt pārdevēju.

Tad nu jautājums alus ražotājiem un tirgotājiem — kā mēs nodrošināsim, lai nakts stundās jauniešu vēlmi pēc alus izkontrolē degvielas uzpildes stacijas pārdevējs, diennakts veikala kasieris, kuru darba specifika nudien nav alus tirdzniecība. Un līdz ar alus diennakts tirdzniecības atļaušanu līdzi nāks jauni alus kioski.

Es pilnībā piekrītu, ka Latvijas birokrātijai būtu jāsamazina aktivitātes vietējo ražotāju, tostarp alus, nepamatotās kontrolēs, jāsamazina neadekvātās «supereiropas» kvalitātes, ražošanas un sanitārās normas. Esmu par to, lai vietējiem mazajiem alus ražotājiem piemērotu 50% uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaidi kā vietējo tradicionālo izstrādājumu ražotājiem vai vēl vairāk — radītu «nodokļu brīvdienas» atbilstoši investētajai naudai.

Cienījamie alus ražotāji, vai nu plecu pie pleca izskaudīsim alkohola tirdzniecību jaunatnei, lai katram alu pērkošam jaunietim tiktu pieprasīts personu apliecinošs dokuments, izveidosim specializētas nodaļas vai arī pašlaik par alus diennakts tirdzniecību nevienosimies.

Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais