Senos laikos, kad ievērojamākie pasaku varoņi vēl bija krokodils Gena un Čeburaška, klasiska padomju anekdote bija tāda: abi pasaku varoņi nolēmuši iet pastaigāties un kādam iekraut pa ausi. Nu un tad viņi izdomāja pajautāt "Počemu v šļape?*" un – pa ausi pretimnācējam, bet tam, kam cepures nebija, jautāja "Počemu bez šļapi?**" un – atkal pa ausi.
Tieši tā īsumā var vērtēt situāciju Latvijas veselības aizsardzībā. Austrumu slimnīcas vadība izsludināja konkursu par slimnīcas apsiltināšanu. Konkursā uzvarēja firma Merks, kurai nebija zemākā cena. Visi kā viens – politiķi, sabiedrības par atklātību, prese, interneta komentētāji – metās nosodīt slimnīcas vadību par šādu rīcību – sak, kā tad tā – netaupāt mūsu nodokļu maksātāju naudu.
Janvārī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā uzvarējis kandidāts ar tiešām zemāko cenu, šie paši taisnības aizstāvji kliedz: kā tad tā – jūs izvēlaties zemāko cenu un taupāt nodokļu maksātāju līdzekļus, nevis uzticaties Nekā personīga viedoklim par kādas firmas sliktu reputāciju. Proti, konkursā uzvarēja SIA Rīgas firma Pamats, piedāvājot cenu, kas par 51 tūkstoti bija mazāka nekā otrās zemākās cenas konkursantam. Šoreiz problēma tā, ka SIA Rīgas firmas Pamats īpašnieks un valdes loceklis Aleksandrs Kreicers atrodas ieslodzījumā uz aizdomu pamata. Bērnu klīniskās slimnīcas vadība, uzzinājusi par konkursa komisijas lēmumu atzīt par uzvarētājiem SIA Rīgas firmu Pamats, vērsās ar satrauktu jautājumu gan pie Veselības ministrijas, gan Iepirkumu uzraudzības biroja – ko nu darīt, bet šīs augstākstāvošās institūcijas, sapratušas, ka nav neviena likumdošanas akta, kas ļautu rīkoties citādi, centās klusi un neuzkrītoši atfutbolēt izšķiršanos atpakaļ Bērnu slimnīcas vadībai.
Par notikumiem Latvijā televīzijā pēdējā laikā rāda sliktu vai neko. Neapšaubāmi Nekā personīga materiāls par konkursa rezultātiem Bērnu klīniskajā slimnīcā ir pilnīgs murgs. Vispār tas izskatās pēc raganu medībām – mums liekas, ka kāds nav labs un jāsadedzina sārtā. Protams, pamatojuma jau nav nekāda – jebkurš cits neatkarīgās konkursa komisijas lēmums būtu bijis nelikumīgs, tātad tiesvedībā apstrīdams, nestu valstij un slimnīcai zaudējumus kā tiesvedībā, tā pašā celtniecībā. Visi pēdējo divu mēnešu notikumi ap Bērnu klīnisko slimnīcu (alkas pēc linča tiesas) man atgādina divas epizodes Latvijas vēsturē – sarkano teroru 1919. gadā, kad troikas piesprieda nāves sodu visiem, kas likās buržuāziskas izcelsmes, un 1949. gadā, kad pagastvīri sastādīja izsūtāmo sarakstus. Patīk kādam vai ne, bet 4. novembrī apcietinātie A. Kramzaks, A. Lisenko, R. Mūrnieks, A. Kreicers tiesvedības ceļā nav atzīti par vainīgiem un atbilstoši nevainības prezumpcijai par tādiem netiks atzīti līdz notiesājošam spriedumam. Un vēsture liecina, ka ne visi KNAB ļoti skaļi iesāktie procesi (piemēram, Izglītības ministrijas ierēdņu lietā) beigušies ar notiesājošu spriedumu, toties visiem KNAB apsūdzētajiem neglābjami sabojāta reputācija. Nav taču nekādu oficiālu ziņu, kas apstiprinātu milzīgo naudas summu izņemšanu šiem četriem apsūdzētajiem vai to, ka šī nauda nozagta Bērnu slimnīcas celtniecības procesā.
Bet padomdevēju ap SIA Rīgas firmas Pamats uzvaru jaunajā konkursā saradies vairāk nekā saprašanas. Dažu dienu laikā par notikumiem Bērnu klīniskajā slimnīcā ir izteikušies visi, sākot no augsta līmeņa politiķiem un visu līmeņu politologiem, beidzot ar žurnālistiem, kas līdz šim nekad nav pievērsušies medicīnai, un sabiedriskām pretkorupcijas organizācijām, kurām vienmēr ir viedoklis par visu. Esmu izlasījis vismaz piecus ziņojumus par tēmu – ak, šausmas, Pamats jau savus piecpadsmit gadus specializējas medicīnas iestāžu celtniecībā un remontdarbos. Uzvarējusi konkursos un veikusi būvdarbus Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Infektoloģijas centrā, Rīgas Austrumu slimnīcā, Stradiņa universitātes Stomatoloģijas centrā, Stradiņa klīniskajā slimnīcā un citur. Protams, dažam labam liktos, ka vislabāk būtu, ja katru konkursu uzvarētu cita firma, bet specializācija slimnīcu būvē tomēr nav pilnīgi zemē metama lieta, kaut vai tamdēļ, ka slimnīcām ir savas būvniecības īpatnības un ir nelielas atšķirības starp slimnīcu un lielveikalu.
Ne Pamata īpašnieku Aleksandru Kreiceru, ne viņa brāli Mihailu Kreiceru, šobrīd SIA Rīgas firmas Pamats prokūristu, nepazīstu. Tomēr patīk kādam vai ne – tas, ka firmas valdes loceklis uz aizdomu pamata atrodas apcietinājumā, nebūt nenozīmē, ka kādam tūkstotim firmas darbinieku tāpēc būtu jāaizliedz strādāt, jāēd bada maize vai jākļūst par bezdarbniekiem. Tas, ka Pamats nosaucis tik zemu cenu, liecina, ka firma nav uz zaļa zara un tai uzvara konkursā bija vajadzīga kā ēst.
Lielā mērā šis raksts paredzēts kā terapijas līdzeklis un lielā pašizpausmes iespēja visiem komentētājiem, kas, uzrakstot internetā savu negatīvo viedokli, uzlabo savu intelektuālo un fizisko pašsajūtu.
* Kāpēc cepurē? (krievu val.)
** Kāpēc bez cepures? (krievu val.).