2009. gadā, pašā krīzes karstumā, Rīgas vadību pārņēma "Saskaņas centrs", savukārt valstī pie varas bija "Vienotība". Pagājuši gandrīz četri gadi. Gan Rīgas domei, gan valdībai nācies strādāt skarbas ekonomiskās krīzes apstākļos. Taču mūsu piedāvātie risinājumi bijuši atšķirīgi.
Moderns vārdu salikums
"Vienotības" stila politikas būtība krīzes laikā principā ir saprotama. Maksimāli stingra izdevumu samazināšana, kas tajā pašā laikā tomēr notiek izlases veidā. Proti: slimnīcu finansējumu vai ārstu un policistu algas griežam. Bet savu padomnieku un citu īpaši pietuvināto atalgojumu, gluži pretēji - palielinām.
Arī domes pieeja ir absolūti skaidra - saglabājām visus sociālos pabalstus, ieviesām bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem un skolēniem, sakārtojām skolas, sākām remontēt iekšpagalmu ceļus, ceļam jaunus dzīvokļus, iekārtojam parkus, atvedām uz Rīgu rekordlielu tūristu skaitu, nostiprinām policiju, organizējam rīdziniekiem svētkus.
Atšķirība ir principiāla.
Tiesa, "Vienotība" uzsver, ka, pateicoties viņiem, valsts budžets ir sabalansēts. Turpretī Rīgas dome it kā esot iestigusi parādos. Un, pēc "Vienotības" domām, budžeta sabalansēšana ir uzskatāma par absolūtu prioritāti. Vienkāršam Latvijas vai Rīgas iedzīvotājam no valdības nav vajadzīgas "dāvanas", tādas kā sociālie pabalsti, medicīniskā aprūpe vai izglītība. Galvenais, lai būtu "sabalansēts budžets".
Vārdu salikums "sabalansēts budžets" zināmās aprindās pēdējo gadu laikā ir kļuvis ļoti moderns. To var izmantot jebkuros apstākļos un kā attaisnojumu jebkādām darbībām, tostarp, vislielākajām cūcībām.
Zaķis nav samaksājis nodokļus? Toties viņš iestājas par "sabalansētu budžetu"! Labklājības ministre apvainoja visus pensionārus? Nu, un kas? Viņa taču ir "sabalansēta budžeta" piekritēja! Ar skandālu izgāzies vilcienu iepirkuma konkurss? Sabruka "Krājbanka"? Nav saprotams, kas un kam pārdod Zemes un hipotēku banku? Saeimai uzticas tikai 16% iedzīvotāju, bet toties Saeimas spīkeres vīra biznesam izdevīgi grozījumi, vienalga, tiek virzīti?
Nu kuru gan tas interesē! Budžets taču ir sabalansēts! Taču tie "populisti" Rīgā - viņiem budžets ir nesabalansēts. Viņi ir sliktie!
Skaitļi nemelo
Man ir ekonomista izglītība, ekonomikas maģistratūras studijas pabeidzu Dānijā. Un varu ilgi un ar lielu prieku diskutēt par sabalansēta budžeta plusiem un mīnusiem, par to, kāds deficīta līmenis ir pieļaujams, bet kāds jau sāk kaitēt ekonomikai.
Šobrīd ne par to ir runa. Būtība ir, ka redzamākie "Vienotības" pārstāvji visu laiku vienkārši melo par valsts budžeta "sabalansētību" un par galvaspilsētas budžeta "bēdīgo stāvokli".
Taču melot, ja runa ir par skaitļiem, nevar bezgalīgi. Pat, ja esi "Vienotības" pārstāvis.
Iesākumā palūkosimies uz valsts parāda attiecību pret valsts budžeta ieņēmumiem un salīdzināsim ar analoģiskiem Rīgas domes budžeta rādītājiem. Palūkojieties uz skaitļiem tabulā. Tie nav žurnālistu vai kādu "reklāmistu" izdomāti. Tie ir oficiāli Valsts kases dati (www.kase.gov.lv).
2008.
Valsts parāds pret valsts budžeta ieņēmumiem 56,56 %
Rīgas domes parāds pret Rīgas domes ieņēmumiem59,28 %
2009.
106,78 %
89,09 %
2010.
130,48 %
103,20 %
2011.
123,75 %
98,93 %
2012.
115,77 %
94,40 %
Runājot par parādiem, ir vērts atzīmēt, ka krīzes gados valsts parāds ir palielinājies vairāk nekā divas reizes - par 108,9%, bet galvaspilsētas pašvaldības saistības tikai par 24,3%. Tāpēc izteikums "grimst parādos" nu noteikti nav par Rīgu.
Tagad salīdzināsi budžeta deficīta rādītājus attiecībā pret budžeta ieņēmumiem Rīgas domē un valdībā. Visus četrus gadus, kamēr pie varas Rīgā ir pašreizējā koalīcija, finansiālā situācija, saudzīgi izsakoties, ir ne sliktāka kā valdībā. Un, ja nu Rīga nolemtu savā teritorijā ieviest eiro, tad mēs to būtu varējuši izdarīt (protams, ja nu pēkšņi mēs to gribētu) daudz agrāk nekā valdība.
Valsts budžeta deficīts pret valsts budžeta ieņēmumiem
Rīgas domes budžeta deficīts pret Rīgas domes budžeta ieņēmumiem
2009.
-21,5 %
-5,3 %
2010.
-23,0 %
+4,6%
2011.
-9,7 %
-2,3 %
2012.
-2,2 %
-2,9 %
Jāsecina, ka laikā, kamēr valdība spīdzināja savus iedzīvotājus, Rīga tērēja naudu sociālajām programmām, skolām, parkiem, slimnīcām, atbalstīja bērnus un pensionārus. Turklāt panākot, ka budžeta deficīts galvaspilsētā ir tāds pats, kā valstī!
To izdevās sasniegt, par spīti faktam, ka kopš 2009. gada valdība Rīgas pašvaldībai atņēmusi vairāk nekā 100 miljonus latu.
Vēl jāpiebilst, ka uz šī gada 1. janvāri stabilitātes rezerve Rīgai ir ap 69 miljoniem latu.
Tas ne pārāk sakrīt ar "Vienotības" versiju par "Kalvīša trekno gadu" atkārtošanos galvaspilsētā vai "gāzi grīdā" politikas īstenošanu.
Noslēgumā vēlos pateikt, ka tikko starptautiskā aģentūra "Standard&Poor's" par diviem punktiem paaugstināja Rīgas kredītreitingu, un tas sasniedzis augstāko līmeni kopš 2001. gada.
2009.
BB/B/Negative
2010.
BB/B/Stable
2011.
BB+/B/Stable
2012.
BBB/A-2/Positive
"Standard&Poor's" vērtējumā kā pozitīvi Rīgas pilsētas finanšu stabilitātes faktori minētas pašvaldības veiktās strukturālās reformas krīzes ietekmes pārvarēšanā un šo reformu noturība pēckrīzes periodā.
Secinot jāsaka, ka parādu Rīgai ir mazāk nekā valstij. Budžeta deficīts ir tāds pats kā valstij. Plus Rīgai ir stabilitātes rezerve un kredītreitingi aug. Izrādās, ka grāmatu par ekonomikas veiksmēm domes kaķis Kuzja uzrakstītu labāk nekā lielākā daļa ministru, un notievēšanas zāļu pārdevēji melo mazāk nekā "Vienotības" pārstāvji.
Bezjēdzīgā spīdzināšana
Moderno frāzi "sabalansēts budžets" "Vienotība" visus šos gadus izmanto, lai maldinātu Latvijas iedzīvotājus. Šo jēdzienu mēģina padarīt par elku, kas izdzīvojušajiem cilvēkiem ir jāpielūdz. Savukārt "sabalansētā budžeta" kulta priesteri no "darba" brīvajā laikā nodarbojas ar savu privātu interešu realizēšanu.
Daļa "Vienotības" pārstāvju bez žēlastības konsolidē savu valsti, ar vieglu ziņkāri vērojot iedzīvotāju atsevišķas konvulsijas. Viņi to dara tikai ar vienu mērķi - izkalpoties dažādu starptautisku organizāciju kolēģu priekšā un iekārtoties pie viņiem darbā, lai rezultātā saņemtu algu, kas ir 10 reizes lielāka par pašreizējo ministra vai premjera atalgojumu. Lai pēc tam, jau jaunajā amatā, varētu sniegt padomus kādai no trešās pasaules valstīm, kā pārvarēt krīzes.
Savukārt otra "Vienotības" pārstāvju daļa pēc iespējas ātrāk cenšas pārspēt visus Tautas partijas sasniegumus. Skandālu sarakstam, kuros iesaistīti "Vienotības" pārstāvji, ir daudz lapas. Taču skandāli nevienu neinteresē, kad runa ir par kulta uzturēšanu.
Skaitļi nemelo. Tie skaidri parāda, ka Latvijā vienmēr ir bijusi nauda un iespējas, lai rūpētos par vienkāršo cilvēku, nevis ārvalstu ierēdņu interesēm. Tikai ne visi politiķi ir gatavi šīs iespējas izmantot.