Aptuveni 30 000 rīdzinieku aizvadītās apkures sezonas beigās saņēma pabalstus komunālo rēķinu apmaksai.
Pabalsta apmērs katrai ģimenei tika aprēķināts atbilstoši konkrētajai situācijai, bet vidēji tas bija aptuveni 40 latu vienam cilvēkam. Ņemot vērā apkures tarifus, jaunajā apkures sezonā palīdzība būs nepieciešama lielākam skaitam rīdzinieku. Rīgas dome pilnībā saglabās visas atbalsta programmas, neraugoties uz to, ka valdība pieņēmusi lēmumu, sākot ar šo ziemu, vairs nepalīdzēt pašvaldībām maksāt komunālo pakalpojumu pabalstus iedzīvotājiem. Valdība uzskata, ka krīze ir beigusies un līdz ar to pabalsti vairs nav nepieciešami.
Nedaudz priekšvēstures
Šogad Krievijas gāzes cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni – 256 latus par 1000 kubikmetriem. Salīdzinājumam - 2009. gadā, kad darbu sāka domes pašreizējais sasaukums, gāzes cena bija 141 lats.
Protams, ka tik straujš gāzes cenu pieaugums nevarēja neizraisīt apkures cenu kāpumu. Taču cenas pieaugumā nav vainojama vienīgi Krievijas gāze, bet arī Latvijas valdība, jo krīzes pašā plaukumā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu vairāk nekā divas reizes palielināt PVN likmi apkurei, paceļot to no 5% līdz 12%. It kā ar to vēl nebūtu pietiekami, Latvijas valdība nolēma ieviest arī akcīzes nodokli gāzei.
Diez vai mēs spēsim ietekmēt Krievijas gāzes cenu, taču, lai atjaunotu PVN likmi apkurei pirmskrīzes līmenī, būtu nepieciešams tikai viens Saeimas balsojums. Tieši šādu priekšlikumu izvirzīja Rīgas dome.
Negaidīta aktivitāte
Kā jau tas bija paredzams, Saeimas labējais vairākums nobalsoja pret PVN likmes samazināšanu apkurei. “Par” bija vienīgi “Saskaņas centra” un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Toties “Vienotība”, Reformu partija un Nacionālā apvienība bija “pret”.
Taču negaidīti augsta bija Latvijas valdības ministru aktivitāte muļķīgu paziņojumu sniegšanā, un par čempionu to skaita ziņā kļuva ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kuru parasti esam pieraduši dzirdēt, bārstoties ar gudrām frāzēm.
Ekonomikas pamati
Pirmais “gudrais” ekonomikas ministra paziņojums šī jautājuma debatēs bija, ka PVN pazemināšana apkurei izraisīs Krievijas gāzes importa pieaugumu. Un tas esot slikti.
Rodas iespaids, ka ministram priekšā ir grafiks, kurā uzzīmētas gāzes pieprasījuma un piedāvājuma līknes, un kuru parasti rāda pirmā kursa studentiem, skaidrodams, ka, samazinoties apkures cenai, pieaugs tās pieprasījums. Pēc ministra loģikas – ja pazeminās PVN apkurei, tā kļūs lētāka. Un, jo lētāka būs apkure, jo vairāk rīdzinieki to tērēs! Un tāpēc pieaugs Krievijas gāzes imports.
Ne īpaši apķērīgam pirmā kursa studentam tas, iespējams, varētu šķist pilnīgi loģisks secinājums. Taču no ekonomikas ministra gribētos dzirdēt ko vairāk. Tāpēc speciāli ministram ir jāpaskaidro – ja apkure kļūs lētāka, cilvēki nesāks to vairāk tērēt. Viņi gluži vienkārši mazāk maksās par siltumu.
Pārsteidz ne tikai domas dziļums, bet arī tās cinisms. Pēc ministra domām, labāk piespiest cilvēkus ziemā vairāk maksāt par apkuri, nevis pirkt nīsto Krievijas gāzi.
Mazliet ģeogrāfijas
Ministrs arī paziņoja: “Atvieglojumus saņems tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuru Rīgā, protams, ir daudz. Tātad – Ušakova kunga vēlētāji iegūs labumu, bet maksās visi.”
Saistībā ar šo visaptverošu tēzi gribas ministra kungam uzdot dažus precizējošus jautājumus.
Ministra kungs, vai esat dzirdējis, ka Latvijā ir vēl arī citas pilsētas, ne tikai Rīga? Un arī tajās mājokļi ziemā tiek apkurināti. Un arī tur par siltumu maksā PVN. Vai vispār esat dzirdējis, ministra kungs, ka arī ārpus Vecrīgas robežām eksistē dažas dzīvības formas?
Vai esat dzirdējis, ka Rīgā “Rīgas siltuma” pakalpojumus izmanto absolūtais vairākums ēku, ne tikai daudzdzīvokļu mājas?
Vai esat dzirdējis, ka Rīgā daudzdzīvokļu namos ļoti bieži dzīvo arī Reformu partijas, Nacionālās apvienības un “Vienotības” vēlētāji un ka PVN likme apkurei viņiem ir tāda pati kā PVN likme apkurei “Saskaņas centra” vēlētājiem?
Un vēl viens komentārs par to, cik maksātu PVN samazināšana. Pirms balsojuma par PVN likmes samazināšanu apkurei ministri apgalvoja, ka budžets ir saplānots un šim mērķim naudas nav.
Dažas dienas pēc tam, kad Saeima atteicās pazemināt PVN likmi apkurei, tika paziņots, ka par vairāk nekā 10 miljoniem latu ir paaugstinātas nodokļu ieņēmumu prognozes 2013. gadam. Tieši tik daudz naudas bija nepieciešams, lai pazeminātu PVN apkurei.
Humāna pieeja
Ekonomikas ministrija apkopoja arī datus par apkures parādniekiem. Piemēram, uzņēmumam “Rīgas siltums” ir 57 904 parādnieki. Un šajā situācijā Pavļuta vadītā ministrija neizdomāja neko labāku, kā pārmest Rīgas domei, ka tā uzkrītoši neaktīvi vēršas tiesā pret parādniekiem un 2012. gadā tiesā iesniegti tikai 548 pieteikumi par parādu piedziņu.
Neviens ekonomikas ministra paziņojums nebija ne izteikti valstiskas, ekonomiskas vai vienkārši cilvēciskas gudrības piemērs. Taču šis paziņojums var kalpot par muļķības etalonu.
Valstī krīze vēl nav beigusies. Rīgā vien ir 23 000 bezdarbnieku. 2012. gadā trūcīgo statuss tika piešķirts 38 000 rīdzinieku, maznodrošinātā statuss vēl gandrīz 37 000 rīdzinieku.
Šajā situācijā ministrija saka – nevajag samazināt maksu par apkuri. Pret parādniekiem aktīvāk jāvēršas tiesā. Loģika, protams, dzelžaina. Ja cilvēku izliks no dzīvokļa, tad viņam nebūs nekādu problēmu samaksāt rēķinus par siltumu. Bezpajumtniekiem par apkuri nav jāmaksā.
Par gudriem vārdiem
Pēc visiem šiem paziņojumiem ministrs atcerējās, ka viņš vada Ekonomikas ministriju un viņam vismaz ārēji jāatbilst šim statusam. Tāpēc viņš izvēlējās tēmu, kas izklausās pietiekami komplicēti, un sāka aktīvi runāt par energoefektivitāti. “Pašvaldības “Rīgas namu pārvaldnieks” nav nosiltinājis nevienu māju, kaut gan valsts apmaksā pusi izdevumu par rekonstrukciju,” sašutumu pauda ministrs.
Bez jebkādas ironijas – māju siltināšana ir viens no mūsu ekonomikas prioritārajiem uzdevumiem. Tieši tāpēc gribētos atgādināt ministram dažas vienkāršas lietas par šo pašu māju siltināšanu. Šo faktu zināšana nāks par labu katram, pat Latvijas ekonomikas ministram.
Mājas siltina tikai un vienīgi par iedzīvotāju, nevis Rīgas domes vai namu pārvaldes līdzekļiem. Rīgas domei vai namu pārvaldei, pat ja tās gribētu, saskaņā ar likumu nav tiesību ieguldīt līdzekļus svešā īpašumā.
Pareizi sagatavojot projektu un izpildot visas energoefektivitātes prasības, var saņemt 50% no Eiropas fondiem, nevis no valsts. Tās, protams, jau ir nianses. Bet 50% ir jāsamaksā pašiem iedzīvotājiem.
Piemēram, 602. sērijas deviņstāvu māja ar trim kāpņutelpām un 108 dzīvokļiem, kas nosiltināta atbilstoši visām Eiropas naudas saņemšanai izvirzītajām prasībām, izmaksās 350 000 – 450 000 latu. Tātad katram dzīvoklim būs jāsamaksā 1600–2100 latu, ja maksātu visu summu uzreiz. Ja tiek ņemts kredīts bankā, tad tas atbilstoši būs dārgāk.
Lai pieņemtu lēmumu par mājas siltināšanu, “par” ir jānobalso vairāk nekā 50% nama iedzīvotāju. Gan bezdarbniekiem, gan pensionāriem, gan trūcīgajiem, kā arī tiem, kas šajā mājā vienkārši īrē dzīvokli un kam attiecīgi vispār nav tiesību balsot. Vēl jo vairāk – bankas pašlaik pieprasa, lai par mājas siltināšanu būtu nobalsojuši vairāk nekā 65% nama iedzīvotāju. Tikai tādā gadījumā bankas ir gatavas finansēt mājas siltināšanu.
Nesen ekonomikas ministram uzdeva jautājumu, kādam ir jābūt atalgojumam, lai cilvēks Latvijā tiktu uzskatīts par piederīgu vidusslānim. Ministrs atbildēja, ka 1000 latu vienam cilvēkam vai 2000 latu ģimenei. Uz jautājumu, cik tādā gadījumā Latvijā ir pie vidusslāņa piederīgo, ministrs nespēja atbildēt.
Laikam ministrs nezina arī to, ka Latvijā 26% iedzīvotāju saņem algu 200 un mazāk latu. 10% saņem 100 un mazāk latu. 76% pensionāru saņem pensiju 200 un mazāk latu, bet 22% pensionāru saņem pensiju līdz 150 latiem.
Lai nosiltinātu namu, šobrīd Rīgā praktiski nevienā mājā nav iespējams pierunāt samaksāt pusotru, divus tūkstošus latu nedz 50%, nedz, vēl jo vairāk, 65% iedzīvotāju. Tādas naudas viņiem gluži vienkārši nav, bet ņemt kredītu pēc krīzes cilvēki kategoriski atsakās.
Bet, lai nosiltinātu visas dzīvojamās mājas Rīgā, nepieciešams aptuveni viens miljards latu. Eiropa nekādu 500 000 000 latu līdzfinansējumu ēku siltināšanai mums nedos. Tātad lielāko daļu no šā miljarda rīdziniekiem nāksies samaksāt pašiem. Kā jūs domājat, ministra kungs, cik ilgs laiks, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas attīstību, būs nepieciešams, lai rīdzinieki spētu samaksāt vienu miljardu par savu māju siltināšanu?
Var, protams, mums kā piemēru minēt Liepājas vai Valmieras pieredzi, kur ir nosiltinātas vairāk nekā simts māju. Bet Rīgā, ja ministrs to nezina, ir aptuveni seši tūkstoši namu.
Veiksmīga ēku siltināšana Rīgā ir iespējama tikai ar aktīvu valsts finansējuma līdzdalību, mainot daudzus pašreizējos likumus, un tas prasīs ne mazāk kā 15 gadus. Bet par apkuri gan rīdziniekiem, gan citu pašvaldību iedzīvotājiem jāmaksā arī šoziem.
Tāpēc šobrīd katrs no mums pievērsīsies savam ierastajam darbam. Rīgas pašvaldība meklēs līdzekļus, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem, kam tas nepieciešams, samaksāt par siltumu, bet ministrs-etalons turpinās tīksmināties par savu gudrību.