Pagājusī nedēļa bija notikumiem bagāta. Kļuva zināms, ka no Latvijas 2011. gadā aizbraukuši 30 000 cilvēku, turklāt absolūtais vairākums no tiem ir ekonomiski aktīvi iedzīvotāji. Mēs arī uzzinājām, ka valsts parāds pieaudzis par 410 miljoniem latu.
Šī summa ir salīdzināma ar Rīgas visa gada budžetu. Uz nedēļas beigām Saeimas valdošais vairākums nolēma, ka tautas tiesības rosināt referendumus vajag ierobežot. Un vēl – 11. novembra krastmalā notika Jaunā viļņa diskotēka, kuru apmeklēja 15 000 cilvēku. Labējo politiķu prioritātes 30 000 cilvēku aizbraukšana ir salīdzināma ar veselas pilsētas, tik lielas kā Ventspils, zaudējumu. Saeimas labējie deputāti un valdības ministri izlikās, ka nekas nav noticis. Viņi uzskata – krīzi veiksmīgi pārvarējušai valstij zaudēt vienu pilsētu gadā ir pilnīgi normāli. Arī valsts parāda pieaugumu par vēl 410 miljoniem neviens no valdošajiem politiķiem neuzskatīja par apspriešanas vērtu tematu. Rodas iespaids, ka viņi jau atraduši veidu, kā risināt parāda jautājumu. No valsts visi aizbrauks, un gluži vienkārši nebūs neviena, kas parādu atdotu. Te viena piebilde – pašvaldību kopējais parāds šajā pašā periodā samazinājies par 35 miljoniem. Taču par referendumu rosināšanas tiesību ierobežošanu daži tomēr nenoturējās un paspēja izteikties. Kā teica Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, katrs maznodrošinātais var atlikt pa vienam santīmam dienā un tādā veidā sakrāt referendumu rīkošanai. Kā saka – ja jums nav maizes, jūs taču varat ēst kūkas. Tā kādreiz Francijas karaliene esot ieteikusi darīt izsalkušajai tautai. Daži vārdi par diskotēku Jaunā viļņa diskotēku apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, te bija dzirdama gan latviešu, gan krievu valoda. Diskotēka krastmalā vienkāršiem rīdziniekiem bija iespējami demokrātiskākais risinājums. Biļetes iepriekšpārdošanā bija nopērkamas par 5 latiem, vēlāk par 7,5 latiem, bet pie ieejas – par 10 latiem. Par šo maksu varēja klātienē redzēt sejas, kuras iepriekš redzētas vien TV ekrānos. 15 000 rīdzinieku labi pavadīja laiku, taču būtiski ir arī tas, ka diskotēku uz Vecrīgas panorāmas fona tiešraidē translēja populārais Krievijas kanāls MuzTV. Gada laikā šis kanāls vēl apmēram 9–10 reizes parādīs koncerta atkārtojumus. Rīgas vārds no skatuves izskanēja simtiem reižu. Tas tika izteikts kopā ar piebildēm «vislabākā pilsēta», «atbrauciet uz Rīgu», «rīdzinieki ir vislabākie» utt. Pasākums noritēja pilnībā droši un mierīgi. Pārkāpumu un sastādīto protokolu bija mazāk par 20. Salīdzinājumam – pēdējo festivālu laikā citās Latvijas vietās pārkāpumu un sastādīto protokolu skaits tuvojās simtam. Satiksmei krastmala bija slēgta minimāli – apmēram pusotras dienas. To slēdza vēlā ceturtdienas vakarā, un jau sestdienas pusdienlaikā kustība tika atjaunota. Ņemot vērā, ka jūlijā satiksmes intensitāte pilsētā būtiski samazinās, sastrēgumi bija vasarai ierastajā piektdienas vakara līmenī. Nauda un tūristi Diskotēka kļuva par lielisku pilsētas reklāmu Krievijas tūristu piesaistei. Turklāt uzņēmēji, kuri organizēja šo pasākumi, paši visu sarīkoja, uzstādīja skatuvi, atveda māksliniekus, nodrošināja translāciju, aizveda māksliniekus, novāca skatuvi un nokopa atkritumus. No mums bija vajadzīga vienīgi Vecrīgas panorāma. Ideāla kombinācija. Tagad daži skaitļi par Krievijas tūristiem. Pēc pētījumu aģentūras Factum Group datiem, uzturoties Latvijā, viens Krievijas tūrists te atstāj vidēji 1277 eiro. Tas ir daudz vairāk, nekā iztērē tūrists no jebkuras citas valsts, jo vidēji viena tūrista tēriņš ir 531 eiro. 2011. gadā Rīgu apmeklēja 122 247 Krievijas tūristi. Tātad pilsētas ekonomikā viņi ienesa aptuveni 156 miljonus eiro. Nevis vienu miljonu un pat ne desmit, bet 156 miljonus. Aptuveni 250 eiro katram Rīgas iedzīvotājam, jaundzimušos un vecos ļaudis ieskaitot. 2009. gadā, kad mēs sākām reklamēt pilsētu, Rīgu apmeklēja tikai 47 055 Krievijas tūristi. Attiecīgi viņi šeit atstāja aptuveni 60 miljonus eiro. Tātad tikai no Krievijas tūristiem vien, aktīvi reklamējot Rīgu Krievijā, galvaspilsētas dome 2011. gadā pilsētai ir papildus piesaistījusi 100 miljonus eiro. Vai kāds tiešām apšaubītu to, ka mums arī turpmāk jāstrādā Krievijas tūristu piesaistīšanai? Vai kāds uzstās, ka mums vienkārši jāturpina ārzemēs aizņemties naudu un jānoskatās, kā no valsts masveidā aizbrauc cilvēki? Bet tieši to dara pašreizējā valdība. Muļķību sacensība Visu aizvadīto nedēļu labējo partiju gaišākie prāti nerunāja par tādiem sīkumiem kā emigrācija, valsts parāds vai referendumi. Viņi bija atraduši visai valstij daudz svarīgāku tēmu – Jaunā viļņa diskotēku. Radās iespaids, ka ticis pieņemts lēmums masveidā piedalīties klaunu konkursā ar visidiotiskākajiem paziņojumiem par Jaunā viļņa diskotēku. Un katrs no dalībniekiem ieguvis tiesības saņemt ja ne balvu, tad vismaz pateicību. Nominācija Kapitālisma haizivs Nominācijā Kapitālisma haizivs balvu iegūst Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks. Viņš paziņoja, ka krastmalas slēgšana radīs nopietnu kaitējumu uzņēmējdarbībai. Droši vien Pulkam liekas, ka krastmalā atrodas tāda kā birža. Un starp stāvvietās novietotajām automašīnām tiek slēgti lieli un ļoti nozīmīgi darījumi. Papildu balvu viņš varētu saņemt no Pļavnieku iedzīvotājiem. Diskusijā savā twitter kontā viņš aizrunājās pat tik tālu, ka, pēc viņa vārdiem, šīs apkaimes iedzīvotājiem Vecrīgā rīkot diskotēku neesot vērts. Droši vien viņi nav tā cienīgi. Nezinu, kādu balvu un kādā nominācijā viņam pasniegs Pļavnieku iedzīvotāji, to atstāsim viņu ziņā. Vien novēlēsim Pulkam arī turpmāk tikpat aktīvi rūpēties par uzņēmēju interesēm, kā arī drīzu un siltu tikšanos ar Pļavnieku iedzīvotājiem. Nominācija Robežstāvokļu vīzijas Balvu nominācijā Robežstāvokļu vīzijas saņem Vienotības štata komentētājs Aivars Ozoliņš. Sev raksturīgajā mīļajā un iejūtīgajā manierē viņš salīdzināja diskotēku krastmalā ar diskotēku koncentrācijas nometnē. Neiztika arī bez Gulaga pieminēšanas. Runā, ka Salvadors Dalī savās sirreālajās gleznās atainojis paša prāta uzburtās vīzijas. Viņš apsēdās pie audekla, iemiga, pēc tam strauji pamodās. To, ko viņš redzēja šajā robežstāvoklī starp miegu un nomodu, mākslinieks arī gleznoja. Kādā gan robežstāvoklī vajag atrasties, lai diskotēku ar dziedātāju Timatiju salīdzinātu ar diskotēku koncentrācijas nometnē? Un vispār – vai Ozoliņš no sava robežstāvokļa kādreiz maz varēs iznirt? Ļoti gribas novēlēt Aivaram Ozoliņam atgriezties pie mums; te pēdējo gadu laikā noticis tik daudz interesanta un laba. Nominācija Kases operāciju speciālists Balvu nominācijā Kases operāciju speciālists saņem kustība ar interesantu nosaukumu Demokrātiskie patrioti. Tieši viņi nolēma apstrīdēt tiesā Rīgas domes atļauju diskotēkas rīkošanai krastmalā. Viens no argumentiem bija tas, ka Demokrātiskajiem patriotiem ir bažas – ja nu diskotēkas ieņēmumi nonāk Saskaņas centra kasē? Tā arī uzrakstīja. Es tūlīt iztēlojos rindu pie lodziņa ar uzrakstu Saskaņas centra kase. Un tur stāv tas pats Timatijs, Ļera Kudrjavceva, Sergejs Lazarevs, Josifs Kobzons. Protams, arī pats Igors Krutojs. Īpaši dabiski šie pieņēmumi izskan no Rīgas domes Demokrātisko patriotu frakcijas. Šo frakciju vada Jānis Mārtiņš Skuja, kurš pirms dažiem gadiem tika notiesāts par kukuļa došanu Rīgas domes darbiniekam. Toreiz viņam tika piespriesti trīs gadi nosacīti. Visi kopā novēlēsim Demokrātiskajiem patriotiem arī turpmāk sekmīgi cīnīties ar Saskaņas centra kasi. Jo nav taču izslēgts, ka katrs Krievijas tūrists, pirms atgriežas mājās uz impēriju, arī ienāk pie mums kasē. Tieši tāpēc Krievijas iedzīvotāji Rīgā tik daudz tērē – 500 eiro savām vajadzībām, kā visi pārējie tūristi. Bet pa 800 eiro – Saskaņas centram. Nominācija Galvenais puļemjotčiks Tālāk balvas tiek sadalītas smagsvaru kategorijās. Ārēji vienmēr tik saprātīgais un inteliģentais aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka krastmalā diskotēkai nav vietas. Un tūlīt piebilda, ka Latvijā norisinās informatīvais karš. Tātad – diskotēka ir daļa no šā kara. Grūti saprast, kāpēc aizsardzības ministram vispār būtu jāizsakās par kādām diskotēkām. Taču vienlaikus ar Pabrika paziņojumiem par Jauno vilni parādījās arī ziņa, ka Aizsardzības ministrija par vienu miljonu eiro iepērk 56 jaunus ložmetējus. Un tad nu viss kļuva skaidrs. Ienaidnieks netiks cauri, ministrs spēs pasargāt valsti no jebkuriem draudiem. Pat no diskotēkas. Par to viņš saņem balvu nominācijā Galvenais puļemjotčiks. Ministra kungs, rīdzinieki jums tic! Tikai jūs spēsiet viņus aizstāvēt pret Ļeru Kudrjavcevu! Nebaidieties iepirkt arī prettanku mīnas, ko uzstādīt krastmalā. Bet iepretim, uz AB dambja, var izvietot dažas reaktīvo artilērijas sistēmu iekārtas. Dome jums palīdzēs! Nominācija Ēlertes rēgs Visbeidzot, galvenā nominācija – Ēlertes rēgs. Šeit absolūtā uzvarētāja ir kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende ar paziņojumu, ka krastmalā drīkst rīkot tikai valstiskas nozīmes pasākumus. Jāsecina, ka krastmala mums ir tāda sakrāla vieta. Tajā var vienīgi stāvēt sastrēgumos un noparkot mašīnu. Nākamgad nāksies atcelt gan maratonu, gan velomaratonu. Tādi pasākumi kā Go Blonde parāde arī atkrīt. Rodas iespaids, ka cilvēkiem, kuri pēdējos gados nokļuvuši kultūras ministra amatā, tiek izdarīta kāda injekcija. Vispirms mums bija Sarmīte Ēlerte, kura cīnījās ar karuseļiem Esplanādē. Jo eiropeiskas valsts galvaspilsētas iedzīvotājiem neklājas izklaidēties pilsētas centrā. Jāstaigā klusējot, ierindā un ne vairāk kā trijatā. Citādi izskatās nekulturāli. Gribas pastāstīt Ēlertei, ka pašlaik absolūti kičīgi karuseļi izvietoti Parīzē tieši pie ieejas Luvrā. Bet Londonā, Trafalgara laukumā, nupat veselu nedēļu atzīmēja krievu tradicionālo Masļeņicu – ar visām pankūkām un paša mēra Borisa Džonsona piedalīšanos. Bet vai nu tādu pilsētu kā Parīze un Londona iedzīvotāji kaut ko sajēdz no kulturālas laika pavadīšanas... Žaneta JaunzemeGrende jau paspējusi gūt nenoliedzamus panākumus daudzās jomās. Taču balva nominācijā Ēlertes rēgs viņai tiek piešķirta tikai avansā. Jābūt vēl aktīvākai, lai būtu savas priekšgājējas cienīga. Vēlēsim ministrei panākumus un gaidām no viņas jaunas, gudras iniciatīvas. Turpmākie plāni Mums Rīgas domē neatliek nekas cits kā vienkārši strādāt. Mēs veltīsim visas pūles, lai Jaunā viļņa diskotēka arī nākamgad norisinātos krastmalā. Reklāmas nevar būt par daudz, un vēl daži miljoni ienākumu no Krievijas tūristiem rīdziniekiem noteikti noderēs. Protams, mēs ņemsim vērā jautājumu par skaļuma līmeni, lai nerastos neērtības iedzīvotājiem atsevišķās vietās Āgenskalnā un Torņakalnā, kā tas bija šoreiz. Tāpat notikusī diskotēka parādīja, ka kvalitatīvs komercpasākums par demokrātiskām cenām var sapulcināt pilsētas centrā 15 000 cilvēku. Tāpēc mēs nākamgad aktīvāk sadarbosimies ar privāto biznesu un turpināsim paplašināt svētku pasākumu sarakstu, kuri vasarās norisinās krastmalā. Bezmaksas pasākumiem Līgo vakarā un pilsētas svētkos pievienosies vispirms jau latviešu mūziķu nakts diskotēka, kuru mēs plānojam sarīkot 2013. gada jūlija sākumā. Rīdzinieki daudz strādā. Un viņi ir pelnījuši vasarās mazliet atpūsties.
