Televīzijā ir ļoti aizraujošs raidījums, kura nosaukums - „Mītu grāvēji”. Raidījuma vadītāji pārbauda tādas interesantas teorijas kā, piemēram, vai ar sauleszaķīšu palīdzību var aizdedzināt koka kuģi. Es, savukārt, pirms balsojuma par Rīgas 2012. gada budžetu izlēmu pārbaudīt, vai var ticēt domes opozīcijas apgalvojumiem par galvaspilsētas finansēm. Iznāca ļoti aizraujošs un interesants mītu saraksts.
1. mīts
Rīgai ir milzīgs budžeta deficīts, kurš ir lielāks nekā valsts budžeta deficīts
„Bloka „Vienotība” deputāti šodien Rīgas domes sēdē neatbalstīs Rīgas pilsētas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumus, jo nevaram atbalstīt tik milzīgu budžeta deficīta apjomu, kas procentuāli ir četras reizes lielāks nekā valstī kopumā,” – Rīgas domes bloka „Vienotība” paziņojums 01.11.2011.
„..izaudzēts maksimālais budžeta deficīts – mīnus 57 miljoni latu, kas vienāds ar valsts budžeta deficītu,”- frakcijas „Demokrātiskie patrioti” priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja, 27.10.211.
Valsts budžeta deficīts 2011. gadā ir 493,6 miljoni latu, Rīgas domes – 56,8 miljoni latu. Acīmredzami, ka 493,6 ir nedaudz vairāk par 56,8.
Salīdzināsim budžeta deficītu attiecību pret kopproduktu – valsts budžetam pret IKP, bet Rīgai pret to IKP daļu, kas radīta Rīgā. Valsts budžeta deficīts 2011. gadā veido 3,7%, 2012. gadā tiek plānots 2,5%. Rīgas budžeta deficīts 2011. gadā veidoja 0,7%, 2012. gadā tiek plānots 0,5% apmērā. Acīmredzami, ka 2,5 arī ir nedaudz vairāk par 0,5.
Eksperimenta tīrībai salīdzināsim deficīta attiecību pret ienākumiem. Valsts: 2011. gadā 11,6% un 2012.gadā plānots 7,0%. Rīgas dome: 2011. gadā 13,2% un 2012. gadā plānots deficīts 8,0%. 8 nekādi nevar būt četrreiz lielāks par 7.
„Vienotība”, stāstot, ka galvaspilsētas deficīts ir četras reizes lielāks par valsts budžeta deficītu, spēlējas ar rādītājiem. Viņi ņem zemāko deficīta attiecību pret IKP (piemēram, 3,7% valstij šajā gadā) un salīdzina ar deficītu pret ienākumiem (13,2% Rīgas domei).
2. mīts
Rīga drīz bankrotēs
„Mūs uztrauc tas, ka Rīga ar „gāzi grīdā” cieti triecas sienā un Latvijas lielākajai pašvaldībai jau 2012. gadā nāksies lūgt palīdzību finanšu stabilizācijai,”- Rīgas domes „Vienotības” bloka deputāte Baiba Brigmane, 14.12.2010.
„Skaidrs jau tagad – nākamgad mēs uzsāksim gadu ar mīnusiem un pašvaldībai nāksies aizņemties līdzekļus no Valsts kases,”- frakcijas „Demokrātiskie patrioti” priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja, 01.11.2011.
Sāksim ar apgalvojumu par to, ka nākamo gadu „mēs uzsāksim ar mīnusiem”. Pēc jaunākajiem datiem, uz 01.01.2012. Rīgas domes rezerve, pēc visu deficītu segšanas, būs 57 miljoni latu. Jābūt ļoti turīgam cilvēkam, lai rezervi 57 miljonu latu apmērā nosauktu par „mīnusiem”.
Taču 2012. gads nebūs vienkāršs. Tās pašas „Vienotības”, kura skaļāk par visiem kritizē Rīgas domi, vadītā valdība atņēma galvaspilsētai daļu no ienākuma nodokļiem. Valdība sev ņēma 18% no ienākuma nodokļa, tagad ņems 20%. Vienlaicīgi trūcīgo skaits ir palielinājies vairākkārtīgi. Un tieši 2012. gadā būs jāveic lielāki maksājumi par Dienvidu tiltu un maksāt par citiem kredītiem, kas ņemti iepriekšējo domes sasaukumu laikā. Tas ir - ienākumus domei atņēma, bet izdevumi par ne jau mūsu ņemtiem kredītiem un sociālajai palīdzībai turpina augt.
Neskatoties uz to, Rīgas domei, pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem, uz 01.01.2013. būs tīrā rezerve, ne mazāka par 25 miljoniem latu. Precizējumam – šie 25 miljoni mums paliks pēc visu izdevumu, ieskaitot deficītu, segšanas.
Un mazs komentārs par prognozēm. 22.11.2011. Rīgas domes deputāts un vienlaicīgi „Vienotības” Rīgas nodaļas vadītājs Olafs Pulks paziņoja, ka galvaspilsētas budžets tiek veidots, vadoties pēc pārlieku optimistiskām prognozēm. Gribētos atgādināt, ka Rīgas dome plāno savu budžetu, vadoties tikai un vienīgi no tās pašas „Vienotības” pārstāvja vadītās Finanšu ministrijas prognozēm.
3. mīts
Nauda tiek „apēsta” sociālajos pabalstos, milzīgos projektos un nevajadzīgā pilsētas reklamēšanā.
„Ja jau iedzīvotāji tā priecājas par Nilu Ušakovu kā Rīgas mēru, tad varbūt ir lietderīgi arī iedziļināties, kā šī domes koalīcija plāno Rīgas budžetu, pareizāk – kā neplāno. Neplānošana izpaužas pārmērīgā izšķērdībā gan sociālajos pabalstos, gan lielos investīcijas prasošos projektos,”-- frakcijas „Demokrātiskie patrioti” priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja, 31.10.2011.
„E. Jaunups uzskata, ka Rīgas domei būtu jātaupa, nevis jāinvestē dažādos dārgos projektos. Viņš norāda, ka vasarā tūristu skaita pieaugums bija vērojams tāpēc, ka Krievijā bija karstums un ugunsgrēki, nevis tāpēc, ka bijusi sekmīga Rīgas tūrisma biroja darbība,” – no Rīgas domes sēdes protokola 14.12.2010.
„Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas iepriekšējais Rīgas mērs Jānis Birks beidza savu darbu, atstājot Rīgas pilsētas budžetā 89 milj. latu lielu uzkrājumu. Nu tas viss notrallināts.” - frakcijas „Demokrātiskie patrioti” priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja, 27.10.2011.
Rīgas domes jaunais sastāvs 2009. gadā uzsāka darbu visdziļākās ekonomiskās krīzes laikā, kad ienākumi kritās par 27%. Neskatoties uz to, tiek noteiktas šādas galvenās domes darba prioritātes – 1) saglabāt visu sociālo atbalstu, neskatoties uz trūcīgo skaitu, un ieviest arī jaunas sociālās palīdzības formas, 2) remontēt un renovēt skolas un bērnudārzus, atvērt jaunas pirmsskolas iestādes, 3) celt pašvaldības un sociālos dzīvokļus, 4) nostiprināt policiju, 5) piesaistīt pilsētai tūristus.
Skaitļos šo prioritāšu īstenošana izskatās šādi. Piemēram, trūcīgo personu skaits Rīgā 2009. gada jūlijā bija 9920 cilvēki. Bet 2011. gada martā tas izauga jau līdz 36 855. Un tikai pašlaik šis skaits stabilizējas 32 590 cilvēku līmenī. Nevienam no viņiem netika atteikta palīdzība, jo pilsēta trūcīgajiem un maznodrošinātajiem saglabāja visu sociālo atbalstu. Bez tam tika ieviests tāds palīdzības veids kā iespēja nestrādājošajiem pensionāriem bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.
Bet 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, pabalstiem tika iztērēts par pieciem ar pusi miljoniem latu vairāk. Uzskatīsim to par „pārmērīgu izšķērdību sociālajiem pabalstiem”.
Tagad pāriesim pie „izšķērdības dažādiem dārgiem projektiem”. Tikai 2010. un 2011. gadā skolās, bērnudārzos, bibliotēkās, kultūras objektos tika ieguldīti ap 35 miljoniem latu. Uzskatāmos piemēros tas nozīmē, ka, runājot par skolām un bērnudārziem, tika pilnībā renovētas 22 ēkas, nosiltinātas 52 ēku fasādes, izveidoti 35 mini futbola laukumi, izveidoti 55 jauni rotaļlaukumi pie bērnudārziem, 66 skolās un bērnudārzos nomainīti logi, 36 – nomainīti virtuves bloki, 60 – veikta ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcija. Bērnudārzos izveidotas vairāk nekā 3000 jaunu vietu.
Pabeigts Rīgas Krievu teātra remonts, notiek pilnīga kultūras nama „Ziemeļblāzma” rekonstrukcija. Saglabāta 1. pilsētas slimnīca, neskatoties uz visiem valdības centieniem to slēgt, un pašlaik tur notiek renovācijas darbi.
Ekspluatācija nodots Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielākais dzīvojamo māju komplekss Ulbrokas ielā, drīzumā tika pabeigtas vēl vairākas mājas.
Var pieminēt arī tādus piemērus kā parku Pļavniekos, Ķengaraga promenādi, veloceliņu no centra uz Berģiem, BMX trasi Mežaparkā, pludmaļu labiekārtošanu Vecākos un Daugavgrīvā, tiltiņu apgaismojumu centrā un jaunu svētku ilumināciju.
Lieli darbi bija divos Austrumu maģistrāles ceļu pārvados – G.Zemgala gatve un Gaujas iela, kā arī Meža prospekts un Viesturs prospekts, kas savieno centru un Purvciemu ar Sarkandaugavu un Mežaparku. Tas izmaksāja divos gados 39 miljonus latu. Taču šie projekti tika izraudzīti tāpēc, ka tiem izdevās saņemt Eiropas līdzfinansējumu un tādā veidā ietaupīt pilsētas līdzekļus.
Skolas, dārziņus, teātri, bibliotēkas, kultūras namu un, protams, divus ceļu pārvadus arī uzskatīsim par „izšķērdību”.
Taču vislielākā „izšķērdība”, pēc opozīcijas domām, vienmēr ir bijuši izdevumi, lai piesaistītu pilsētai tūristus. Uzziņai – 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, tūristu skaits no Krievijas pieaudzis par 86%, no Zviedrijas – par 41%, no Igaunijas – par 41%, no Lietuvas – par 38%, no Somijas – par 21%, no Vācijas – par 17%. Kopumā Rīga tūristu skaita ziņā šogad ir uzstādījusi absolūtu rekordu. Jau pirms Ziemassvētku laika viesu skaits Rīgā sasniedza 1,2 miljonus cilvēku. Droši vien, tas joprojām ir saistīts ar mežu ugunsgrēkiem pie Maskavas 2010. gadā.
Un vēl par „notrallinātu” rezervi. Pašos „treknākajos” laikos 2008. gadā Rīgas domes ienākumi bija 606,8 miljonus latu. Salīdzinājumam, 2011. gadā ienākumi bija tikai 429,6 miljoni. Trekno gadu nobeigumā Rīgas domes uzkrātā rezerve veidoja 86,6 miljonus latu. Divarpus gadu laikā rezerve, ņemot vērā gan ienākumu kritumu, gan izdevumu pieaugumu tām pašām sociālajām programmām, samazinājās tikai par aptuveni 30 miljoniem latu un pašlaik ir aptuveni 57 miljoni latu. Tas ir mazāk, nekā visā šajā laikā izdots tiem pašiem skolu un bērnudārzu remontiem. Uzskatīsim, ka šī nauda ir „notrallināta”.
4. mīts
Laikā, kad valsts visiem rāda piemēru taupībai, Rīga dzīvo „trekni” un uz visas valsts rēķina
Dažus pēdējos gadus valdība tiek minēta kā piemērs taupīgumam, bet pašvaldības, jo īpaši Rīgas dome, kā piemērs izšķērdībai.
Taču neviens līdz šim brīdim nav runājis par to, ka kopš krīzes sākuma īstenotā konsolidācija, ar kuru tā patīk lielīties valdībai, visus šos gadus tiek īstenota tieši uz pašvaldību rēķina.
2009. gadā valsts samazināja savus izdevumus par 247 miljoniem, bet pašvaldības par 392 miljoniem, tostarp Rīga par 123 miljoniem. 2010. gadā valsts samazināja savus izdevumus par 99 miljoniem, bet pašvaldības par 60 miljoniem, tostarp Rīga par 56 miljoniem. Tieši pašvaldības ir iznesušas lielāko daļu šis krīzes finanšu smaguma.
Rīgu apsūdz arī par to, ka galvaspilsēta dzīvo uz visas pārējās valsts rēķina. Tad nu vēl mazliet statistikas uzziņai. 2010. gadā visi Rīgas teritorijā strādājošie ienākuma nodoklī samaksāja 467 miljonus latu. Taču Rīga no šiem līdzekļiem saņēma tikai 257 miljonus latu, jo nodokļi aiziet nevis tai pašvaldībai, kur cilvēks strādā, bet gan tai, kur viņš ir deklarējis dzīvesvietu. Rezultātā no Rīgā strādājošo samaksātajiem nodokļiem 12,5 miljoni aizgājuši uz Jūrmalu, pa 11 miljoniem uz Jelgavu un Daugavpili, 7,7 miljoni uz Liepāju, 5,6 miljoni uz Ventspili, 4,2 miljoni uz Rēzekni. Bet kopumā Rīga ir pārskaitījusi citām pašvaldībām 210 miljonus latu.
5. mīts
Tādi pašvaldības uzņēmumi kā „Rīgas satiksme” neprot skaitīt naudu
„Mēs burtiski katru ceturksni piešķiram uzņēmumam vairākus miljonus latu vielu dotāciju. Es vienkārši nesaprotu, kur šī nauda paliek. Man bija konkrēti risinājumi, kā var ietaupīt uz degvielas rēkina, lai nevajadzētu visu laiku dotēt, dotēt un vēlreiz dotēt,” - frakcijas „Demokrātiskie patrioti” priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja, 15.11.2011.
No 2009. gada līdz 2011. gadam kopējais dotāciju apmērs „Rīgas satiksmei” SAMAZINĀJIES par 5,6 miljoniem latu – no 62 miljoniem līdz 56,5 miljoniem. Tas saistīts ar to, ka valsts dotācijas apmērs samazinājies no 10,7 miljoniem līdz 3,9 miljoniem. Bet Rīgas dome bija spiesta kaut daļēji pārņemt šo valsts lomu.
Un vēl daži fakti par „Rīgas satiksmi”. Kopš 2009. gada dīzeļdegvielas cena palielinājās no aptuveni 50 santīmiem līdz vidējam līmenim 72 santīmi 2011. gadā. Sabiedriskajā transporta ir saglabātas visas atlaides, kā arī ieviestas jaunas. Pilnu samaksu par braucienu pašlaik maksā tikai 48% pasažieru. Četras reizes gadā – Jaungadā, Līgo svētkos, pilsētas svētkos, kā arī Valsts proklamēšanas gadadienā transports kopš 2009. gada ir par brīvu. Ieviesti jauni reisi. Saglabāts maršrutu tīkls.
Tiešām, nav saprotams, kur paliek nauda? Tērē mazāk, strādā labāk.
Balstoties uz šiem pieciem mītiem par galvaspilsētas budžetu, gatavot veselu televīzijas pārraidi nav jēgas, par daudz goda. Taču vienam interesantam rakstam materiāla tomēr pietika.